Krievijā, atšķirībā no daudzām rietumvalstīm, nenotiek regulāras publiskas atbalsta kampaņas, lai tādējādi pateiktos medicīnas nozares darbiniekiem par viņu darbu Covid-19 pandēmijas laikā. Aplausu vietā Krievijas ārsti un medmāsas saskaras ar zemu atalgojumu, sabiedrības neuzticēšanos vai pat atklātu naidīgumu un represijām, vēsta aģentūra AP. 

Maskavas Nacionālais endokrinoloģijas pētniecības centrs ir viena no medicīnas iestādēm, kas epidēmijas laikā pārveidota par slimnīcu, kurā tiek ārstēti ar Covid-19 saslimušie. Kad apkārtējo māju iedzīvotāji pirmo reizi redzēja no slimnīcas iznākam mediķus pilnos aizsargtērpos, viņi sūdzējās pašvaldībā, uzskatot, ka slimnīcas darbinieki izplatīs jauno koronavīrusu slimnīcas apkārtnē.   

“Varbūt tad, kad slimība klauvēs pie ikvienas ģimenes durvīm, attieksme pret mediķiem mainīsies,” norāda ķirurgs Aleksandrs Gadzirja, kurš epidēmijas laikā spiests strādāt garas un nogurdinošas maiņas.

Covid-19 epidēmija ir radījusi milzīgu spiedienu uz Krievijas medicīnas personālu. Lai arī valsts oficiālie mediji mediķus dēvē par varoņiem, vairāki ārsti un medmāsas aģentūrai AP atzīst, ka viņi vienlaicīgi cīnās gan ar vīrusu, gan ar sistēmu, kas līdz šim nav izrādījusi pietiekamus centienus medicīnas darbinieku atbalstam. 

Mediķi uzsver, ka viņiem trūkst aizsardzības aprīkojuma, bet tiem, kas par to sūdzas publiski, tiek draudēts ar atlaišanu vai pat tiesvedībām. Daudzi ārsti un medmāsas esošās situācijas dēļ ir aizgājuši no darba. Tiek ziņots arī par vairākiem medicīnas darbinieku pašnāvības gadījumiem un mīklainām mediķu izkrišanām pa slimnīcu logiem

Tikmēr Krievijas valdības amatpersonas turpina uzstāt, ka informācija par to, ka mediķiem trūkst nepieciešamo aizsarglīdzekļu vai aprīkojuma, esot vien atsevišķi gadījumi, nevis plaši izplatīta problēma.

Antipātijas pret mediķiem ir plaši izplatīta problēma Krievijā, norāda sociālantropoloģe Aleksandra Arhipova. Viņa pēta ierakstus sociālajos medijos, kuros izvirzītas dažādas sazvērestības teorijas attiecībā uz Covid-19. Eksperte fiksējusi vairāk nekā simts sazvērestības teorijas, kuru autori uzskata, ka ārsti diagnosticē Covid-19 tikai tāpēc, lai saņemtu vairāk naudas. Savukārt citu teoriju autori uzskata, ka ārsti palīdzot valdībai noklusēt patiesos epidēmijas apmēru. 

“Tā ir uzticības krīze, ko epidēmija ir tikai pastiprinājusi. Es šādu attieksmi nekur citur neesmu redzējusi,” uzsver Arhipova.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem ar Covid-19 Krievijā inficējušies vairāk nekā 350 000 cilvēku, no kuriem miruši vairāk nekā 3600 cilvēki. 

Pēdējo nedēļu laikā vairākkārt izskanējusi informācija, ka Krievijas varas iestādes manipulē ar statistikas datiem, tādējādi noklusējot epidēmijas patiesos apmērus valstī. Krievijas valdība šādas apsūdzības, protams, noraida.

Kā liecina oficiālā informācija, pēdējā mēneša laikā ar Covid-19 Krievijā saslimuši gandrīz 10 000 medicīnas darbinieku, no kuriem vairāk nekā 70 ir miruši. 

Savukārt paši medicīnas darbinieki uzsver, ka no slimības mirušo mediķu skaits ir krietni vien lielāks.  

Krievijas medicīnas nozares darbinieki internetā veido “Piemiņas sarakstu”, kurā tiek apkopoti no  Covid-19 mirušo Krievijas medicīnas darbinieku vārdi. Šajā sarakstā iekļauto vārdu skaits jau tuvojas 300. 

Maskavas apgabala pilsētā Reutovā iepriekš strādājusi ārste Irina Vaskjaņina norāda, ka Reutovas slimnīcā ar Covid-19 inficējās vismaz 40 darbinieki. 

Savukārt pēc tam, kad viņa publiski sūdzējās par darba apstākļiem slimnīcā, viņai nācās saskarties ar apvainojumiem un draudiem no slimnīcas vadības. 

“Es iesniedzu atlūgumu. Viņi neļauj man darīt manu darbu. Es mīlu savu darbu un gribu to darīt arī turpmāk, bet šādos apstākļos es nespēju turpināt,” norāda Vaskjaņina, piebilstot, ka atlūgumus iesnieguši arī vairāki viņas kolēģi.

Savukārt Tatjana Reva, kas strādā par ārsti Krievijas pilsētā Kalačā pie Donas, tika sodīta disciplināri un izsaukta uz policiju, pēc tam, kad viņa sociālajos tīklos ievietoja video, kurā sūdzējās par aprīkojuma trūkumu slimnīcā. Slimnīcas vadība par ārsti paziņoja policijā, viņu apsūdzot nepatiesas informācijas izplatīšanā. 

“Es esmu viena rājiena attālumā no atlaišanas,” norāda Reva. 

Tikmēr slimnīcas vadība uzsver, ka slimnīcā nekā netrūkstot, bet Revu atlaist vadībai neesot nodoma.  

Atlaišanas draudus pēc publiskas sūdzēšanās par aizsardzības līdzekļu trūkumu saņēmusi arī medmāsa Ņina Rogova, kura strādā slimnīcā Krievijas pilsētā Vladimirā. 

“Es nesaprotu, kāpēc viņi pret mums izturas tā, it kā mēs būtu vienreizlietojami,” neizpratnē ir medmāsa. 

Tikmēr Čečenijā vairāki mediķi tikuši atlaisti par to, ka viņi sūdzējās par individuālo aizsardzības līdzekļu trūkumu. Savukārt citiem mediķiem nācies publiski atvainoties par saviem izteikumiem, atzīstot, ka viņu sūdzēšanās bijusi kļūda.

Papildus smagajiem darba apstākļiem Krievijas mediķos sarūgtinājumu un dusmas raisa atalgojuma jautājums - daudzi mediķi visā Krievijā norāda, ka viņi tā arī nav saņēmuši valdības solītās piemaksas par darbu epidēmijas laikā. 

Aprīļa sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins publiski paziņoja, ka mediķiem kopā ar mēnešalgu tikšot izmaksātas dāsnas piemaksas. 

Mēnesi vēlāk sociālos tīklus pārpludināja mediķu ieraksti, ka saņemtās piemaksas bijušas desmit līdz pat simts reizes mazākas par solīto. 

Vairāk nekā 100 000 cilvēku internetā parakstīja petīciju, pieprasot valdībai pildīt mediķiem doto solījumu par piemaksām. 

“Kad mēs prasām [slimnīcu] vadītājiem, viņi atbild – Putins jums solīja piemaksas, lai tad arī Putins maksā,” norāda Sibīrijas pilsētā Čitā strādājoša sanitāre Natālija Salomatova.

Viņa norāda, ka pati par aprīli nekādu piemaksu nav saņēmusi vispār, bet viņas kolēģu saņemtās “dāsnās” piemaksas bijušas no nepilna eiro līdz nepilniem septiņiem eiro. 

Atalgojuma jautājums no jauna aktualizējis mediķu aiziešanu no darba. 

Masveida mediķu aiziešana no darba epidēmijas laikā varētu vēl vairāk sarežģīt situāciju Krievijas veselības aprūpes sistēmā, kura jau pirms Covid-19 epidēmijas nepiedzīvoja tos labākos laikus. Pēdējo 20 gadu laikā veikto reformu gaitā Krievijā tikusi slēgta aptuveni puse no visām slimnīcām, no darba atlaižot tūkstošiem cilvēku. 

Daudzi, tostarp mediķi, uzskata, ka veselības aprūpes reformas Krievijā uzskatāmas par katastrofu. 

“Tagad mūs apdraud pilnīgs veselības aprūpes sistēmas sabrukums,” skeptiski noskaņots ir aktīvistu organizācijas “Ārstu aizsardzības līga” vadītājs Semjons Galperins.