Kādi ierobežojumi varētu saglabāties pēc ārkārtas situācijas beigām?

Cilvēki pastaigājas parkā, kad Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, kas paredz ievērot virkni ierobežojumus, lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību

FOTO: Zane Bitere / LETA

Paredzams, ka jau 9. jūnijā tiks pārtraukta Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija. Bet kādi secinājumi par Latvijas veselības aprūpi, par Latvijas sabiedrību, kā arī par Eiropas sadarbību šajā krīzes laikā? Par to šovakar, 3. jūnijā, tika diskutēts Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa". 

Diskusijā piedalījās Ilze Viņķele, veselības ministre (A/P), Jurijs Perevoščikovs, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, Velga Ķūse, Latvijas Infektoloģijas centra virsārste, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, Ojārs Skudra, LU asociētais profesors, politologs, Klāvs Sedlenieks, RSU vadošais pētnieks, sociālantropologs, un Inga Spriņģe, žurnāliste, neatkarīgā pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» līdzdibinātāja.

Diskusiju vadīja žurnālists Guntis Bojārs.

Perevoščikovs norādīja, ka pagājušajā nedēļā Latvijā tika reģistrēta zemākā saslimstība kopš marta. Pēdējo dienu laikā saslimušo skaits "lēkājis", 2. jūnijā, sasniedzot astoņus inficētos. Daži no pēdējās dienās reģistrētajiem pacientiem ir inficējušies ārvalstīs.

"Covid-19 izplatība sabiedrībā vērojama kā mērena. Mums ir atsevišķi gadījumi, kas ir ievesti, ir gadījumi, kad inficējas Latvijā. Šeit situācija ir mierīga un tāda ir arī abās pārējās Baltijas valstīs," situāciju raksturoja epidemiologs, piebilstot, ka no jaunākajiem saslimušajiem nevienam nebija ielādēta "Apturi Covid" lietotne. 

Veselības ministre norādīja, ka arī turpmāk testu apjoms tiks noturēts pašreizējā līmenī, piebilstot, ka testi ar laiku varētu kļūt ātrāki un vienkāršāki.

Ministre atklāja, ka ir izstrādāti divi scenāriji turpmākai situācijai pēc ārkārtas situācijas beigām. Ir skaidri zināms, ka prasības ievērot divu metru distanci un roku higiēnu saglabāsies. Tāpat arī ārstniecības pakalpojumos tiks ievēroti dažādi drošības pasākumi, piemēram, vienā palātā tiks izvietoti mazāk pacientu, nekā tas bija līdz pandēmijai. 

Sejas aizsegus sabiedriskajā transportā būs jāvalkā vēl vismaz jūnijā, bet sejas maskas veselības aprūpes centros un sociālās aprūpes centros būs obligāta prasība vismaz līdz vakcīnas izstrādei. 

Tāpat Viņķele norādīja, ka jādomā par investīcijām slimnīcu infrastruktūrā, jo, ja pacienti ir izvietoti pa sešiem vienā palātā un dala sanitārās telpas ar pārējiem stāvā izvietotajiem pacientiem, tad risks izplatīt infekciju ir ļoti liels.

"Mums ir jāpārbūvē un jāinvestē veselības infrastruktūrā. Latvijas sabiedrība ir pelnījusi pilnvērtīgu sabiedrības veselības institūciju, lai ekspertiem nebūtu "jātaustās" un sekmīgāk varētu prognozētu cilvēku reakciju uz dažādiem ierobežojumiem," tā ministre.

Jau vēstīts, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka sākotnēji plānots atļaut pasākumus, kuros dalībnieku skaits nepārsniedz 100 iekštelpās un 300 ārtelpās, bet jūlijā dalībnieku skaits varētu tikt palielināts līdz 500 iekštelpās un 1000 ārtelpās.

Veselības ministrijā apstiprināja, ka šobrīd vērtē iespējas pārskatīt pulcēšanās ierobežojumus un kopā ar epidemiologiem gatavo piedāvājumu, par kuru lems valdība līdz 9.jūnijam. Ministrija gan pagaidām konkrētus skaitļus par atļaujamo dalībnieku skaitu neatklāj, jo gala lēmums tiks pieņemts Ministru kabinetā.

Tāpat ministrija apliecināja, ka valdība plāno lemt par vairākiem soļiem uz priekšu, tai skaitā par iespējamu regulējumu arī pēc 1.jūlija, ja epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies. "Sekojot citu valstu piemēram, jūlijā, visticamāk, tiks palielināts skaits, cik cilvēku var pulcēties publiskos un privātos pasākumos," norādīja Veselības ministrijas komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.

Uz augšu