Īpašos gadījumos inficēšanos ar Covid-19 uzskatīs par nelaimes gadījumu darbā

FOTO: AP/Scanpix

Saslimšana ar infekcijas slimību, tostarp Covid-19, ir uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu, paredz ceturtdienas valdības sēdē atbalstītie grozījumi "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtībā".

Kā skaidro Labklājības ministrija, nelaimes gadījums ir darba vietā vienas darbadienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība, piemēram, inficēšanās risks, vai iestājusies iesaistītās personas nāve.

Tādējādi saslimšana ar infekcijas slimību pati par sevi nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā, ja vien šādas saslimšanas iemesls nav kāds ārkārtējs un identificējams gadījums nodarbinātajam veicot darbu, kas ir bijis par iemeslu vēlākai saslimšanai.

Kādi gadījumi skaitīsies

Piemēram, ja ar Covid-19 inficēta persona, ir tieši apdraudējusi ārstniecības personu, kura veic savus pienākumus, noraujot tai sejas masku vai sejas aizsargu un tieši pakļaujot ārstniecības personu inficēšanas riskam. Šādā gadījumā ir identificējams ārkārtējs gadījums, kura rezultātā var iestāties inficēšanās risks.

Ja ārstniecības personai vēlāk tiek diagnosticēta saslimšana ar Covid-19, tad šāds gadījums varētu tikt atzīts par nelaimes gadījumu darbā. Savukārt, ja šāda ārkārtēja notikuma nav, tad saslimšana ar infekcijas slimību, tajā skaitā arī Covid-19, nebūtu uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā, skaidro LM.

Ar izmaiņām arī noteikts, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība ir attiecināma uz nelaimes gadījumiem, kas radušies, veicot attālināto darbu.

Faktiski identiskus saistītu grozījumus šodien valdībā bija iesniegusi arī Iekšlietu ministrija. Arī to pamatojumā arī uzsvērts, ka ārkārtēja notikuma iestāšanās ir būtisks priekšnoteikums nelaimes gadījuma darbā identificēšanai arī tad, ja tas ir saistīts ar vīrusa infekcijām, tajā skaitā Covid-19.

Iekšlietu ministrija arī norādījusi, ka ņemot vērā Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas paredzamo izbeigšanos un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, kā arī sabiedrībā notiekošās diskusijas par Covid-19 sasaisti ar nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, ir lietderīgi pilnveidot esošo tiesisko regulējumu, tādējādi padarot skaidrāku nelaimes gadījumu identificēšanu situācijās, kas saistītas ar inficēšanās risku.

Kā vēstīts, maija sākumā Saeimas deputātu vairākums noraidīja opozīcijas priekšlikumu, kas paredzēja noteikt, ka medicīnas darbinieku saslimšana ar Covid-19 būtu uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā.

Opozīcijas parlamentārieši rosināja noteikt - ja medicīnas darbiniekam saslimšana ar Covid-19 notikusi darba pienākumu pildīšanas dēļ, tā uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā vai arodsaslimšanu, un darbiniekam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību.

Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Kera paustā, aprīlī šāds jautājums esot izdiskutēts arī valdībā, to noraidot. Toreiz viņš aģentūrai LETA teica, ka lēmums neatzīt mediķu inficēšanos ar Covid-19 par nelaimes gadījumu darbā ir kā dūriens mugurā.

Pēc Kera paustā, praksē tas var nozīmēt, ka valsts noņem no sevis atbildību par sekām arī tādā gadījumā, ja darbinieks tiek nodarbināts bez pienācīgiem aizsarglīdzekļiem un rezultātā saslimst ar Covid-19. Līdz ar to Covid-19 vairs nav jāreģistrē kā arodslimība, un visas tālākās sekas gulsies uz paša slimnieka un viņa ģimenes pleciem, pauda Keris.

Uz augšu