Arheologi izveidojuši pilnīgu Senās Romas pilsētas karti (7)

Izmantojot zemes zondēšanas radaru (GPR), arheologi kartēja 48 kilometru attālumā no Romas esošās antīkās pilsētas Faleri Novi kontūras. Pētniekiem izdevās identificēt publisko pirtu kompleksus, tirgu, tempļus, monumentus un plašu ūdens cauruļu tīklu, vēsta "UPI".

Šis radars pastāv jau kādu laiku, tomēr tikai nesen to ir izdevies padarīt pietiekami precīzu un smalku, lai varētu pētīt antīku pilsētu atliekas pazemē. Jaunākajā pētījumā zinātnieki izmantoja kvadraciklu, lai pārvietotu radaru turpu šurpu, līdz atklājās pilsētas pārsteidzošā struktūra. 

Pētniekus arī pārsteidza, ka daudzas svarīgas struktūras bija izvietotas gar pilsētas ārmalu. 

“Arheologi ļoti bieži koncentrējas uz pilsētas centru, tomēr tagad mēs redzam, ka daudzas svarīgas ēkas atrodas arī pilsētas ārmalā,” stāstīja galvenais pētnieks Martins Milets. 

Faleri Novi bija pieticīga izmēra pilsēta - aptuveni uz pusi mazāka par Pompejiem, proti, 31,5 hektārus liela. Tā atradās uz neliela vulkāna plato Tibras upes ielejā un bija apdzīvota jau vismaz no 241. gada pirms mūsu ēras, kad tur dzīvoja līdz pat 2500 iedzīvotājiem. 

Radars zinātniekiem arī ļāva precīzi izmērīt dažādu pilsētas vietu dziļumu un noskaidrot, kuras pilsētas struktūras bija būvētas pirmās un kā šī pilsēta laika gaitā attīstījās. 

Zemes zondēšanas radars var paveikt vairāk, nekā tikai parādīt ēku un pilsētas sienu kontūras. Ar to var noskaidrot, kāda bija antīko pilsētu politiskā un ekonomiskā nozīmība, kā arī sniegt ieskatu ikdienas dzīvē Senajā Romā. 

“Šādi kartējot pilsētu, mēs varam identificēt tādas struktūras kā darbnīcas, saskaitīt tās un noskaidrot to novietojumu pilsētā. Beigu beigās mēs varam uzzināt daudz ko par to, kā funkcionēja pilsēta un kāda bija tās ekonomiskā un politiskā nozīmība,” teica Milets. 

Dažās vietās radars ir vienīgais rīks, kas pieejams arheologiem. Zeme, zem kuras atrodas Faleri Novi, ir aizsargāta kā valsts piemineklis. Savukārt citas antīkās pilsētas atrodas zem modernajām struktūrām.  

Zinātnieki cer, ka viņu paveiktais pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Antiquity”, iedvesmos izmantot zemes zondēšanas radaru arī lielāku antīko pilsētu pētījumos.