Lai arī rasistiski motivēti noziegumi Latvijā gandrīz netiek reģistrēti, eksperti un sabiedrībā zināmi cilvēki atzīst, ka tā ir problēma. Tās galvenais cēlonis ir meklējams cilvēku izglītībā un audzināšanā, vienisprātis ir raidījuma "Komforta zona" dalībnieki. 

Sarunā piedalījās Latvijā dzīvojošais brazīliešu futbolists, aktieris un reperis Felipe Gabriels Ksavjērs un Latvijas Tiesībsargs Juris Jansons.

Pilnu sarunu aicinām skatīties šeit: 

Audio:

Sadzīviskais rasisms

Raidījumā Ksavjērs atzinis, ka tagad viņš Latvijā jūtoties labi. Grūti jaunietim gāja pašā sākumā, kad viņš neprata latviešu valodu un nevarēja saprast, ko par viņu saka citi cilvēki.

Dzīvojot Olainē un regulāri braucot uz universitāti Rīgas 15. trolejbusā, Felipem ik pa laikam nācies saskarties ar rasistiskiem izteikumiem par viņu. Ir bijuši arī daži gadījumi, kad vīrietim mēģināja uzbrukt viņa izskata dēļ.

“Sēžu viens pats, un [pēkšņi] pienāk klāt trīs vīrieši un sāk mani grūstīt. Bet tad 3-4 citi latvieši atnāca man palīgā. Tā bija pirmā reize, kad es jutu, ka cilvēki ir dusmīgi par manu izskatu. Es neko neizdarīju, neko neteicu, es tikai sēdēju,” nepatīkamās atmiņās dalījās Ksavjērs.

Rasisma iemesli

Pēc Ksavjēra domām, iemesls tam, ka daļa sabiedrības pret cilvēkiem ar atšķirīgām ārējām pazīmēm izturas slikti, ir meklējams izglītībā. Piemēram, Latvijā bērniem skolās nemāca melnādaino cilvēku vēsturi.

“Liela daļa latviešu nezina, kas bija Nelsons Mandela, Martins Luters Kings, Roza Pārksa, bet tie ir ļoti svarīgi cilvēki. Protams, tā nav jūsu vēsture, bet es domāju, ka tā ir ļoti nozīmīga lieta, jo daudzi latvieši ceļo pa pasauli, un, ja viņi nezina citu cilvēku kultūru, tas ir slikti,” sprieda Ksavjērs.

Arī tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka izglītība ir būtisks faktors, runājot par rasisma iemesliem Latvijā.

“Jo izglītotāks un inteliģentāks ir cilvēks, jo mazāk viņam ir stereotipu,” sacīja Jansons.

Tāpat tiesībsargs uzsvēra, ka svarīga ir arī vide, kurā cilvēks ir uzaudzis. Bet ne mazāk svarīga ir arī cilvēku apmierinātība ar savu dzīvi. Pēc Jansona domām, ir sabiedrības grupas, kuru vidū vairāk izplatās stereotipi pret ārzemniekiem. Viņš pieļāva, ka šie cilvēki nav apmierināti ar savu dzīvi un tādēļ apzināti vai neapzināti izgāž savas dusmas “uz kaut ko, kas ir citādāks”, vērtēja tiesībsargs.

Kāpēc par rasismu neziņo?

Saskaņā ar Latvijas Cilvēktiesību centru, pēdējais rasistisku motīvu vadīts vardarbīgs noziegums notika 2013. gadā. Savukārt 2019. gadā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas veidoto “Kriminālo statistiku” notika tikai pieci noziegumi, kas atbilst Krimināllikuma 78. pantam, proti, “Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana”. Sīkāk, cik ir bijuši, piemēram, rasu naida gadījumi, statistika nerāda.

Savukārt Valsts drošības dienests (VDD) šobrīd veic izmeklēšanu trīs kriminālprocesos, kas sākti saistībā ar iespējamu Krimināllikuma 78. panta pārkāpumu. Vienlaikus neviens no šiem kriminālprocesiem nav saistīts ar rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, ziņo VDD.

Pēc Jansona domām, cilvēki neziņo par rasistiskiem noziegumiem. Viņš minēja divus skaidrojumus šai parādībai. Pirmkārt, cietušās personas jeb paši rasisma upuri nevēršas policijā. Otrkārt, bieži cilvēki nespējot atpazīt naida noziegumus, piemēram, naida runu.

“Rasu diskriminācija ir sociālais fenomens, kas ilgu laiku netika atpazīts. Šobrīd tā situācija mainās, bet jebkurā gadījumā ir ļoti augsts latentums šajās lietās,” sprieda tiesībsargs.

Savukārt pēc Ksavjēra domām, cietušie parasti neziņo par rasismu, jo netic, ka tādā veidā spēs kaut ko atrisināt.

“Ne visi prot valodu, viņiem ir bail. Un viņi arī negrib zaudēt laiku, jo tas prasa daudz laika – iet uz policiju un rakstīt kaut ko. Tas neko nemaina. Tas ir mans viedoklis,” domā Ksavjērs.

Kā tikt galā ar rasismu?

Situāciju ar rasisma izpausmēm Latvijā ir vērtējusi arī Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību. Tā ir Eiropas Padomes iestāde rasisma, ksenofobijas, antisemītisma un neiecietības monitoringam.

Organizācijas 2019. gada ziņojumā par Latviju tiek atzīmēts, ka Valsts policijā vēl aizvien nav izveidota atsevišķa komanda, kas strādātu ar “ievainojamām grupām” naida noziegumu kontekstā.

Jautāts, kāpēc, viņaprāt, tādas vienības nav, tiesībsargs apšaubīja, ka tas uzreiz novērstu rasisma problēmu. Tā vietā esot jāvairo policijas darbinieku zināšanas un izpratne par naida noziegumiem.

Pēc Ksavjēra domām, vēl viens veids, kā mazināt nepatiku pret ārzemniekiem, ir nodarboties ar labdarību. Ksavjēram, piemēram, ir savs labdarības projekts, kura ietvaros Felipe palīdz trūcīgiem cilvēkiem un pensionāriem.

Abi raidījuma dalībnieki bija vienisprātis: galvenais veids, kā cīnīties pret rasismu, ir gan jauniešu, gan pieaugušo izglītošana un informēšana.

Latvija – iespēju zeme

Neskatoties uz to, ka Latvijā sastopamas naida izpausmes no atsevišķām cilvēku grupām, abi raidījuma dalībnieki Latvijas sabiedrību kopumā vērtē kā ļoti inteliģentu.

“Es domāju, ka Latvijā ir ļoti inteliģenti cilvēki, prot trīs valodas, skolas šeit ir ļoti labas, tādu [izglītības] iespēju Brazīlijā man nebija. Latvieši varbūt varētu labāk izturēties pret ārzemniekiem. Bet tās ir tikai manas domas,” sacīja Felipe.

“Latvijas sabiedrība kopumā ir ļoti inteliģenta. Tā mentalitāte mums ir vairāk uz tādu konservatīvismu orientēta, bet tas nekādā veidā neietekmē kopumā attieksmi pret dažādo,” piebilda tiesībsargs Juris Jansons.

Runājot par saviem nākotnes plāniem, Ksavjērs minēja, ka vēlas strādāt ar jauniešiem un iedvesmot viņus palikt Latvijā. Viņaprāt, cilvēki pārāk bieži saka, ka valstī viss esot slikti. Bērniem šī ideja faktiski tiekot ieaudzināta. Ar savu piemēru Ksavjērs vēlas parādīt pretējo.

“Sākumā man bija grūti, bet tagad es daru to, ko es gribu. Man ir labs darbs, es daru labas lietas, un es gribu dzīvot Latvijā. Es gribu, lai mani bērni būtu latvieši, es gribu nopirkt šeit māju, un es gribu parādīt bērniem, ka Latvijā nav viss slikti. Viņi var šeit dzīvot, sportot un pelnīt naudu. Latvijā var nopelnīt naudu, ja tu māki darīt lietas,” pārliecināts ir Felipe.

Pirmdien portāls TVNET veica lasītāju aptauju par to, vai rasisms ir problēma Latvijā. Kopumā uz pirmdienas plkst. 23:00 aptaujā piedalījās 7206 cilvēku. 61% jeb 4402 cilvēku uzskata, ka rasisms nav problēma Latvijā, 28% jeb 2003 uzskata rasismu par problēmu, bet 11% nebija viedokļa.

Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.

FOTO: Publicitātes foto