Desmitiem gultiņu tukšā viesnīcā: pandēmija izgaismo Ukrainas vērienīgo surogācijas biznesu (5)

Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi izgaismojuši šo ļoti privāto rūpalu. Ārvalstu medijos publicētajos attēlos redzamas gultiņu rindas, kas izkārtotas divās Kijevas viesnīcas "Hotel Venice" zālēs. 

Tie ir ārzemnieku pāru bērni, kurus iznēsājušas ukraiņu surogātmātes. Kopš marta slēgto robežu dēļ daudzi vecāki savus jaundzimušos nav varējuši paturēt rokās, bet tikai apskatīt zīdaiņus videozvanos vai nosūtīt savas balss ierakstu ar šūpuļdziesmu.

Pasaules lielākā surogātmāšu klīnika "BioTexCom" maijā publicēja video no "Hotel Venice", lai parādītu dilemmu, ar kuru sastopas jaunie vecāki. Klīnika lobēja par drīzāku robežu atvēršanu.

Ziņas par mazuļu likteni apskrēja medijus visā pasaulē, taču tagad, kad ir pagājis mēnesis, viesnīcā joprojām atrodas apmēram 50 zīdaiņi. Gadījums liek aizdomāties par Ukrainas surogātmāšu industrijas lielajiem apmēriem, kā arī ētiskajiem aspektiem, kas ar to saistīti.

Ukrainas ombuds bērnu jautājumos Mikola Kuleba paudis - ar reformām vien nepietiks, lai labotu bērnu tiesības pārkāpjošo sistēmu; esot jāaizliedz surogātmāšu pakalpojumu sniegšana ārzemniekiem. Taču valstī ar vidējo algu 340 eiro daudzas sievietes ir gatavas iznēsāt svešu pāru bērnus, lai nopelnītu, pat ja jāmaksā augsta cena attiecībā uz fizisko un psihisko veselību.

"Es negribēju viņu atdot."

Ukrainas pilsētā Vinnicā dzīvojošā Ludmila joprojām gaida, kad saņems visu norunāto summu. Viņa februārī dzemdēja meitenīti kādam vācu pārim. Ludmila regulāri sūta īsziņas uzņēmumam, ar kuru noslēgusi līgumu (tas nav "BioTexCom"), lai pieprasītu trūkstošos 6000 eiro.

"Viņi stāstīja, ka ierobežojumu dēļ nevarot ieskaitīt visu summu," saka 39 gadus vecā Ludmila, kura strādā par pārdevēju. Lai arī apaugļotā olšūna viņai tika transplantēta Kijevā un lielāko daļu grūtniecības viņa aizvadīja Vinnicā, dzemdēt vajadzēja doties uz Poliju. Personāls nemaz nezināja, ka Ludmila ir surogātmāte, jo Polijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas, surogātmāšu pakalpojumi nav atļauti.

"Es negribēju viņu atdot, es raudāju," atceras Ludmila. Atdot mazuli, par kuru viņa rūpējās divas dienas pēc piedzimšanas, bija ļoti grūti. "Bet es zināju, kādi ir noteikumi."

Ludmila ir vientuļā māte ar trim bērniem. Viņa gribēja saviem bērniem nodrošināt labākus dzīves apstākļus par istabiņu, kurā viņi visi dzīvoja. 2017.gadā pēc surogācijas klīnikas apmeklējuma viņa varēja atļauties pirmo iemaksu dzīvoklim. Lai arī viņa grūtniecības komplikāciju dēļ nokļuva slimnīcas intensīvās aprūpes nodaļā, Ludmila nolēma otro reizi kļūt par surogātmāti un izmantot nopelnīto naudu, lai nomaksātu lielāko daļu atlikušās mājokļa kredīta summas. 

Oficiāla statistika nav pieejama, taču tiek lēsts, ka ik gadu surogātmātes Ukrainā laiž pasaulē vairākus tūkstošus bērnu. Apmēram 80% gadījumu bērni tiek iznēsāti ārzemnieku pāriem, kuri šo procesu izvēlas veikt Ukrainā, jo tur tas  ir likumīgi un lēti. Advokāts Sergejs Antonovs norāda, ka dažkārt Ukrainas aģentūras surogātmātes ved dzemdēt uz citām valstīm, kur bērna dzimšanas reģistrācija ir vienkāršāka.

Spēle ar veselību

Lētākie aģentūru piedāvājumi ir apmēram 28 000 eiro, no kuriem surogātmāte saņem vismaz 11 000. Parasti klientiem ir jāizpilda noteiktas prasības - tam jābūt precētam, heteroseksuālam pārim ar medicīniski atzītām grūtībām ieņemt bērnu. Klīnikas un aģentūras surogātmātes meklē, izvietojot sludinājumus avīzēs, sabiedriskajā transportā un sociālajos tīklos.

38 gadus vecā Tatjana Šulžinska ir aktīva sociālo tīklu grupās, kur tiek meklētas potenciālās surogātmātes. Viņa cenšas sievietes atturēt no šāda soļa. Viņasprāt, daudzas par to samaksā ar savu veselību vai pat dzīvību. "Līgums aizsargā tikai zīdaiņus, par mums viņiem ir vienalga," saka Čerņihovskā dzīvojošā Tatjana.

Viņa ir divu bērnu māte, kura kādreiz strādāja par trolejbusa konduktori. 2013.gadā viņa pieteicās par surogātmāti kādā klīnikā, jo steidzami vajadzēja atdot bankai parādu. Viņas finansiālā situācija bija tik slikta, ka sieviete nevarēja atļauties biļeti braucienam uz Kijevu - klīnika pārskaitīja tam naudu.

Viņa piekrita iznēsāt bērnu kādam itāļu pārim. Divus mēnešus pēc apaugļošanas izrādījās, ka viņas dzemdē attīstījušies četri augļi. Itāļu pāris izlēma paturēt tikai vienu, pārējie tika ķirurģiski izņemti. 2014.gada maijā Tatjana dzemdēja meitenīti, kas tika atdota bioloģiskajiem vecākiem. Viņa saņēma 9000 eiro.

Pēc septiņiem mēnešiem viņa nonāca slimnīcā ar stiprām vēdersāpēm. Ārsti viņai diagnosticēja dzemdes kakla vēzi. Tatjanai vajadzēja gandrīz gadu, lai sakrātu naudu operācijai. Viņai ir aizdomas, ka vēzi izraisīja grūtniecība, taču to nevar pierādīt. 2015.gadā Tatjana ierosināja tiesvedību pret "BioTexCom", pieprasot kompensāciju par veselībai nodarīto kaitējumu. Kriminālizmeklēšana joprojām turpinās.

Tagad mediķi plāno amputēt Tatjanai kreiso kāju, uz kuru slimība izpletusies. 

Bijušais prokurors Jurijs Kovalčuks, kura birojs bija iesaistīts vairākās kriminālizmeklēšanās pret "BioTexCom" 2018. un 2019. gadā, stāsta, ka vismaz trīs citas sievietes esot vērsušās tiesā, kad pēc būšanas par surogātmāti viņām nācās izoperēt dzemdi. Ierosinātas arī izmeklēšanas par krāpniecību un pat cilvēktirdzniecību - 2011.gadā pāris no Itālijas atklāja, ka bērnam, ko viņi bija atveduši no Ukrainas, nav ar viņiem nekādas ģenētiskas radniecības. Kovalčuks pagājušogad tika atlaists, un viņš uzskata, ka tā rezultātā pret "BioTexCom" ierosinātās lietas sākušas stagnēt.

Dārgas kļūdas

"BioTexCom" īpašnieks Alberts Točilovskis nenoliedz, ka 2011.gadā bija gadījums, kad tika sajauktas apaugļotās olšūnas. Viņš šo kļūdu noveļ uz pieredzes trūkumu, jo klīnika tolaik pastāvēja tikai gadu.

"Es nedomāju, ka tikai mēs esam pieļāvuši kļūdas. Ja kāds sāktu pētīt DNS, izceltos daudzi skandāli," viņš saka.

Točilovskis apgalvo, ka vismaz trīs gadījumos klienti esot atteikušies no surogātmāšu bērniem, kas piedzimuši ar veselības problēmām. Vislabāk zināmais ir Bridžetas gadījums - viņa 2016.gadā piedzima amerikāņu pārim, taču tagad mīt bērnunamā Zaporožjē.

"Mums tā bija traģēdija," saka Točilovskis. Viņš noraida apsūdzības sliktā attieksmē pret surogātmātēm vai krāpniecībā. Tatjanas apsūdzības, ka grūtniecība izraisījusi vēzi, viņš dēvē par "muļķībām".

"Viņas nezaudēja savu veselību manā uzņēmumā, tas notika dzemdību nodaļās. Mūsu klīnika nodarbojas ar reproduktīvajām tehnoloģijām. Pārējās procedūras veic slimnīcās. Mēs daudzos gadījumos maksājam kompensācijas. Ja nākas izņemt dzemdi, mēs maksājam [kompensāciju] saskaņā ar līgumā noteikto," apgalvo Točilovskis.

Surogātmātes pašorganizējas sociālajos tīklos, kur dalās pieredzē un brīdinājumos par aģentūrām. Bijusī surogātmāte un nevalstiskās organizācijas "Mātes spēks" aktīviste Svetlana Sokolova stāsta, ka esot saņēmusi lielāku sūdzību skaitu tieši laikā, kad bija spēkā Covid-19 ierobežojumi. Kāda sieviešu grupa stāstīja, ka viņu līgumā noteikts, ka apaugļotās olšūnas viņām jāļauj implantēt līdz pat gada garumā, kamēr iestāsies grūtniecība. "Šis līgums sievietes padara par sava veida īpašumu," norāda Sokolova.

Organizācijas "La Strada Ukraine" juriste Marina Lehenka atklāj, ka palīdzības tālrunis gadā saņemot ap 100 zvaniem no surogātmātēm, kuras sūdzas par stresu pēc bērna atdošanas vai problēmām, ko izraisījuši hormonālie līdzekļi, kurus viņas lietoja grūtniecības iestāšanās izredžu palielināšanai. Vienā viņai zināmā gadījumā surogātmāte esot slēpusies, lai varētu paturēt dzemdēto bērnu.

Aktīvistu viedokļi dalās - vieni uzskata, ka surogātmāšu industrija ir jāaizliedz pilnībā, citi uzskata, ka vajadzīgs labāks juridiskais regulējums, jo aizlieguma gadījumā klīnikas turpinās darboties pagrīdē. Lai arī Ukrainas parlamentā iesniegti vairāki likumprojekti, taču žurnālistu aptaujātajiem ekspertiem nav cerību, ka šajā jomā tuvākajā laikā gaidāmas būtiskas izmaiņas.

Pašreizējā situācija

26 gadus vecā Olga šomēnes dzemdēs otro dvīņu pāri kādam pārim Ķīnā. Viņa uz dzemdību laiku ar vīru un dēlu no Ukrainas ziemeļaustrumiem pārcēlusies uz Kijevu. Nopelnītos 17 000 ASV dolāru (15 100 eiro) viņa plāno izmantot kafejnīcas vai ziedu veikala atvēršanai.

"Es nevienu neesmu nogalinājusi, es neesmu zagusi, es nopelnīju naudu godīgā veidā," viņa saka.

Olgas vienīgās bažas ir tādas, ka bioloģiskie vecāki nevarēs ierasties Ukrainā pirms dvīņu piedzimšanas un ka viņai pašai nāksies vairākus mēnešus auklēt mazuļus. Olga stāsta, ka zinot gadījumu, ka surogātmāte adoptējusi pašas dzemdēto bērnu pēc tam, kad bioloģiskie vecāki pēdējā brīdī no tā atteicās.

Gandrīz ik dienas "BioTexCom" surogātmātes dzemdē bērnus, kuri nonāk viesnīcā iekārtotajā bērnistabā. Pagājušonedēļ savus mazuļus saņēma jauno vecāku grupa no Argentīnas un Spānijas - daži pāri Ukrainā bija ieradušies vēl pirms robežu slēgšanas. Taču pagaidām vēl nav skaidrs, kad un kurām valstīm tiks atvērtas Ukrainas robežas.