Foto: Jaunieši pie Brīvības pieminekļa protestē pret klimata izmaiņām (27)

Kustības pārstāvji uzskata, ka tieši pašlaik, kad notiek ekonomikas lejupslīde, ir iespēja daudzas industrijas attīstīt ilgtspējīgi un realizēt pāreju uz ilgtspējīgu un dabai draudzīgu attīstību, tiecoties uz aprites ekonomiku.

Ašmane uzsvēra, ka ārkārtas situācijas laikā, pārtraucot rūpniecisko darbību, visā pasaulē gaisa kvalitāte uzlabojās un piesārņojums samazinājās, pierādot to, cik cilvēku dzīvesveidam ir liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā.

Akcijā tika izceltas arī aktuālas klimata problēmas Latvijā, kā, piemēram, iekavētā Salaspils kodolreaktora likvidācija, ķīmisko pesticīdu pārmērīga lietošana, kaitējot bitēm, koku masveida izciršanas ietekme uz bioloģisko daudzveidību un Rīgas problēmas ar neattīrīto notekūdeņu nonākšanu Daugavā, kad liels lietusūdens daudzums saplūst ar kanalizāciju un pārslogo pilsētas ūdens attīrīšanas iekārtas.

Ašmane akcentēja, ka ir ļoti svarīgi izcelt klimata krīzi, jo, to aktīvi nerisinot un neuzstādot ambiciozākus klimata mērķus gan Eiropas Savienības (ES) mērogā, gan pasaules līmenī, tā turpinās attīstīties. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi runāt par īstermiņa mērķiem, kā, piemēram, uzstādīt saistošus nacionālos klimata mērķus 2030.gadam, jo pretējā gadījumā klimata pārmaiņas uzņems arvien straujākus tempus un apkārtējā vide būs krasi mainījusies.

"Arvien vairāk tiks pārsniegti nokrišņu un karstuma rekordi, vietējā daba nevarēs tik ātri pielāgoties izmaiņām un ekosistēmām draudēs sabrukums, tādējādi ietekmējot cilvēku labklājību un piekļuvi ierastajiem dabas resursiem," skaidroja Ašmane.

"Fridays For Future" ir starptautiska kustība, kuras aizsākumi meklējami 2018.gada augustā, kad zviedru skolniece Grēta Tunberga trīs nedēļas pēc kārtas katru skolas dienu sēdēja pretī Zviedrijas parlamentam, protestējot pret valdības rīcības trūkumu saistībā ar klimata pārmaiņu krīzi.