Alekss Soross: Baidena uzvara pārstartēs ASV attiecības ar Eiropu (38)

Viedoklis
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AP/Scanpix

Atklājot Eiropas Ārlietu padomes (ECFR) ikgadējo tikšanos, Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss paziņoja, ka neatkarīgi no tā, kāds būs novembrī gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, eiropiešiem "būs jādomā, kā labāk savaldīt konfliktus Eiropas tuvumā, varbūt pat bez ASV".

Šādi uzskata ne viņš vienīgais. Daudzi politikas komentētāji Eiropā, piemēram, Džanans Ganešs un Volfgangs Minhavs no "Financial Times", ir rakstījuši, ka ASV-ES attiecības nekādas nopietnas izmaiņas nepiedzīvos par tad, ja ASV prezidentu Donaldu Trampu vēlēšanās sakaus demokrāts. Viņu arguments - demokrātu prezidents tirdzniecības jautājumos tik un tā būtu protekcionists, simpatizētos ar Amerikas sabiedrības it kā pastāvošo izolacionisma instinktu un tikpat nelabprātīgi apmaksātu Eiropas aizsardzību. Sākotnēji tā tika aprakstīta Masačūsetsas senatore Elizabete Vorena un Vermontas senators Bērnijs Sanderss, neskatoties uz to, ka viņi spēcīgi iestājas par starptautisko sadarbību un cilvēktiesībām. Tagad daži eiropieši šādus uzskatus piedēvē arī Džo Baidenam.

Taču tas nav ticami, ka Baidens neieviestu nekādas jūtamas pārmaiņas ASV politikā pret Eiropu. Baidens vienmēr ir bijis nelokāms transatlantisko attiecību aizstāvis un savas gadu desmitiem ilgās karjeras laikā viņš ir nodibinājis tuvas attiecības ar nozīmīgākajiem Eiropas līderiem, tai skaitā Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Atrodoties ASV viceprezidenta amatā no 2009. līdz 2017.gadam, Baidens vienmēr bija gatavs personīgai diplomātijai, kad Baraks Obama tāds nebija.

Lai arī eiropiešu komentētāji pareizi norāda, ka diez vai vecā transatlantiskā alianse diez vai jebkad atgriezīsies tādā veidolā, kādā tā bija pirms Trampa, viņi pārāk zemu novērtē, kādu iespaidu Baidena uzvara atstātu uz ASV ārpolitiku. Demokrātu partija joprojām ir vērtību partija, un Baidena administrācija mēģinātu pilnībā pārstartēt četrus Trampa gadus, atjaunojot Amerikas vēsturisko solījumu būt atbildīgam līderim uz starptautiskās politikas skatuves.

Kamēr Tramps savu laiku amatā tērē, uzsākot ar Eiropu ķīviņus par klimata pārmaiņām, tirdzniecību un cilvēktiesībām, Baidens atgrieztu Ameriku atpakaļ pie diplomātijas sarunu galda. 

ASV atgrieztos Parīzes klimata līgumā, slēgtu jaunus tirdzniecības līgumus un iesaistītos kopīgajos mēģinājumos nodrošināt, lai tehnoloģiskās inovācijas atbilst cilvēktiesību standartiem.

Eiropas Savienībā Amerikas prestižs noslīdējis līdz visu laiku zemākajam līmenim - par to jāpateicas Trampa administrācijas lēnajai, haotiskajai un neefektīvajai reakcijai uz Covid-19 krīzi, kas lielā mērā sastāvēja no vainas novelšanas uz citām valstīm tā vietā, lai ar tām sadarbotos. Tā vietā, lai apkarotu krīzi, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas un citu daudzpusējo organizāciju resursus, ASV bez brīdinājuma aizliedza ieceļošanu no Eiropas un paziņoja, ka atsauks PVO paredzēto finansējumu. Viens no Baidena pirmajiem ārpolitiskajiem mērķiem noteikti būtu šo situāciju labot un izturēties pret Covid-19 kā pret globālu krīzi, kāda tā arī ir. Tas nozīmē starptautiskās sadarbības mehānismu iedarbināšanu, lai aizsargātu amerikāņus no pandēmijas (un tai sekojošās ekonomiskās iznīcības), kā arī vadības uzņemšanos globālajā cīņā ar Covid-19 draudiem.

Ja Baidens būtu Baltajā namā, Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi "Nokia" un "Ericsson" tiktu atzīti un atbalstīti kā transatlantiskās alianses 5G čempioni, kā arī ASV palīdzētu Eiropai atradināties no Krievijas gāzes, kamēr tā pāriet uz tīro enerģiju. Baidena administrācija arī apzinātos, cik gudri būtu atjaunot jauno START kodolieroču līgumu ar Krieviju pēc tam, kad 2021.gadā beigsies tā termiņš. Un tā rīkotos, lai iedibinātu citus ieroču kontroles mehānismus, tādējādi stiprinot Eiropas un ASV aizsardzības intereses un novēršot jaunu bruņošanās sacensību.

Vēl vairāk - Baidena administrācija turētu visus savus solījumus.

Uz to varētu paļauties, ka ASV ievēros savus pienākumus pret partneriem un sabiedrotajiem visā pasaulē. Vienīgais jautājums - vai Eiropa arī būtu gatava pieņemt grūtus lēmumus, lai iedvestu aliansē jaunu dzīvību.

Tramps ļāvis Eiropai izvairīties no šādu izvēļu izdarīšanas, jo viņa dīvainā uzvedība novērsa uzmanība no vairuma citu jautājumu. Piemēram, kamēr visi uzmanīgi vēro Ķīnas-ASV ķīvēšanos, ES pret Ķīnu ir kļuvusi pielaidīgāka. Jūnija sākumā Žuzeps Borrels, ES augstais pārstāvis ārlietu jomā, paziņoja, ka ES neuzskatot Ķīnu par militāru draudu. Kamēr ASV abu partiju politiskie līderi skaļi nopēluši Ķīnas uzspiesto Honkongas nacionālās drošības likumu, ES reakcija busi visai mērena.

Neaizmirsīsim, ka ES ir pasaules lielākais tirdzniecības bloks.

Ar pietiekamu apņēmību un cieši sadarbojoties ar ASV, Eiropas rokās būtu ietekmīgas varas sviras, lai aizstāvētu uz noteikumiem balstītu, multilaterālu sistēmu. Taču, lai to izdarītu, tai arī būtu jāpalielina savs politiskais un diplomātiskais kapitāls.

Tas pats attiecas uz ģeogrāfiski tuvākām problēmām. Eiropa daudz iegūtu, ja ciešā sadarbība ar ASV strādātu pie Ukrainas neatkarības un izturētspējas stiprināšanas par spīti Kremļa agresijai, tai skaitā paturot spēkā nesen atjaunoto sankciju režīmu pret Krieviju.

ES interesēs ir arī attīrīt Rietumbalkāniem ceļu uz uzņemšanu, izbeidzot vilcināšanos, ko savā labā ilgstoši varējušas izmantot Krievija, Ķīna, Turcija un citi spēlētāji. Ievedot Rietumbalkānus transatlantiskajā sfērā, Eiropa varētu rēķināties ar abu partiju vairākuma atbalstu ASV Kongresā.

Lai sasniegtu jebkuru no šiem mērķiem, ES savas vērtības būtu jānostāda augstāk par politisko un diplomātisko izdevīgumu. Tas amerikāņiem parādītu, ka Eiropa nedzīvo uz viņu rēķina, kā to pasniedz Tramps, bet gan ir pārliecināts un uzticams partneris. Patiesībā ASV jau tagad bieži Eiropā meklē idejas savu politiku veidošanai, sākot ar tehnoloģiju industrijas regulējumu un privātuma aizsardzību, beidzot ar veselības aprūpes un citu nozīmīgu sociālā drošības spilvena elementu sagādāšanu. Ar jaunu sparu atjaunotas transatlantiskās attiecības varētu veicināt Eiropas ideju plūsmu uz ASV.

Taču transatlantiskā pārstartēšanās rezultātā Amerikai būtu aktīvāk jāiestājas par cilvēktiesībām un demokrātiju, kas nozīmētu stingrāku pozīciju pret pašreizējo Turcijas valdību. Laimīgā kārtā tam nevajadzētu būt pārāk grūti. "National Security Action" aptaujas konsekventi parāda, ka vairums amerikāņu ir nobažījušies par Trampa sagandētajām ASV attiecībām ar citām valstīm un gribētu, lai ASV valdība iestājas par Amerikas sludinātajām vērtībām, tai skaitā cilvēktiesībām.

Pēdējo gadu laikā Trampa dramatiskās tirādes pret transatlantisko aliansi ir devušas Eiropai iemeslu ierauties sevī un izlikt protekcionistiskas barjeras. Tomēr ECFR aptauju dati liecina, ka daudzi eiropieši, kuri tagad iestājas par protekcionismu, ir vīlušies bijušie transatlantiskās alianses atbalstītāji. Nomainoties ASV vadībai un Vašingtonai atgriežoties pie ierastākām pieejām, viņu vilšanās varētu mazināties.

Protams, Eiropas politiskie komentētāji var turpināt sagrozīt faktus par Baidenu, demokrātiem un amerikāņu uzskatiem par ārpolitiku. Ja gaidas būs piebremzētas, nākotnes Baidena administrācija varētu patīkami pārsteigt Eiropas sabiedrību. Priekšstatiem ir ļoti liela nozīme politiskajās attiecībās un aliansēs.

Aleksandrs Soross ir "Open Society Foundations" priekšsēdētāja vietnieks.

©Project Syndicate, 2020

Komentāri (38)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu