FKTK ar 906 610 eiro soda "Signet Bank"

Vienlaikus bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp bankai jāiesniedz FKTK pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic neatkarīgs izvērtējums par bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

FKTK veica "Signet Bank" klātienes pārbaudi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un klātienes mērķa pārbaudi, kuras laikā vērtēja, kā banka ievēro attiecīgo prasību izpildi, sākot sadarbību ar atsevišķiem klientiem un veicot šo klientu izpēti un darījumu uzraudzību.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un risku pārvaldību.

Tostarp FKTK konstatēja, ka banka nav veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai klienta, kuram bija jāveic padziļinātā izpēte, norādītais patiesais labuma guvējs tiešām ir klienta patiesais labuma guvējs, banka nav pārliecinājusies par finanšu līdzekļu izcelsmi klientu kontos, iegūstot finanšu līdzekļu izcelsmi apliecinošus dokumentus un dokumentējot secinājumus par izpētes rezultātiem, banka nav nodrošinājusi savlaicīgu un kvalitatīvu klienta izpēti, tostarp klienta padziļināto izpēti un izpētes rezultātu dokumentēšanu, veicot klientu darījuma attiecību uzraudzību un padziļināto izpēti, banka nav pievērsusi pietiekamu un īpašu uzmanību netipiski lieliem, sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, nav noskaidrojusi un dokumentējusi secinājumus par šādu savstarpēji saistītu, sarežģītu darījumu shēmu ekonomisko būtību un tiesisko mērķi, kā arī banka atsevišķiem klientiem nav piešķīrusi čaulas veidojuma statusu atbilstoši likuma prasībām.

FKTK secinājusi, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā banka nav izveidojusi darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošinātu efektīvu regulējuma prasību izpildi un nodrošinātu bankā pastāvošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldību.

"Uzklausot bankas vadības sniegtos skaidrojumus, FKTK neradās pārliecība, ka banka pilnībā izprot pārkāpumu būtību un tiks veiktas izmaiņas tās līdzšinējā pieejā, tādējādi nodrošinot pārkāpumu novēršanu un iekšējās kontroles sistēmas pilnvērtīgu darbību. FKTK secina, ka banka pārkāpumus neatzīst un piekrīt veikt izmaiņas savos secinājumos vienīgi FKTK viedokļa dēļ. Taču FKTK sagaida, ka banka nodrošinās normatīvu izpildi ne tikai formāli, bet pēc būtības, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus," norādīja FKTK.

Pēc FKTK minētā, bankai ir jāizvērtē tās iekšējās kontroles sistēma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un jāpilnveido tās darbība un efektivitāte.

Atbilstoši FKTK lēmumam bankai noteiktā termiņā jāiesniedz FKTK pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

Bankai, piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, jāveic neatkarīgs izvērtējums par bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Vienlaikus FKTK minēja, ka komisija ņem vērā bankas līdz šim paveikto FKTK konstatēto trūkumu novēršanā.

Bankai piemērotais soda naudas apmērs ir 85% no maksimālā sodas naudas apmēra - 10% no bankas kopējā gada apgrozījuma. 

Bankai soda nauda jāiemaksā valsts budžetā mēneša laikā no administratīvā akta stāšanās spēkā.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons aģentūrai LETA pauda, ka FKTK lēmums, papildus trūkumu novēršanas pienākuma uzlikšanai, piemērot bankai arī naudas sodu, rada zināmu rūgtumu. "Tomēr apzināmies, ka modernajā finanšu sistēmā pat atsevišķi trūkumi iekšējās kontroles sistēmā var rezultēties ar soda sankcijām," atzina Idelsons.

Viņš skaidro, ka "Signet Bank" nepārtraukti pilnveido savas darbības riskiem atbilstošu iekšējo kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, lai nodrošināt tās atbilstību labās prakses standartiem, augošajām normatīvo aktu prasībām un regulatora ekspektācijām. 

Kā norādīja bankas vadītājs, FKTK pārbaude, kuras rezultātā tika konstatēti trūkumi bankas iekšējās kontroles sistēmā, tika veikta 2018.gada nogalē. Banka ir ņēmusi vērā regulatora rekomendācijas un veikusi pasākumus savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā pilnveidošanai, kas nodrošina vēl efektīvāku normatīvo aktu prasību ievērošanu.

""Signet Bank" nepārtraukti iegulda līdzekļus IT, procesu un cilvēkresursu attīstībā, lai nodrošinātu, ka risku pārvaldīšana un kontroles mehānismi ir atbilstoši tās biznesa modelim. Vēlamies uzsvērt, ka komisijas lēmums ir par konstatētiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā, nevis konstatētiem sankciju pārkāpšanas vai nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijas gadījumiem,” komentēja Idelsons.

Jau vēstīts, ka "Signet Bank" peļņa šogad pirmajā ceturksnī bija 576 000 eiro apmērā, kas ir vairākkārt lielāka nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Savukārt "Signet Bank" aktīvi 2020.gada 31.martā bija 190,028 miljonu eiro apmērā.

"Signet Bank" ir dibināta 1992.gadā ar nosaukumu "Latvijas Biznesa banka". 2013.gada maijā banku iegādājās VMHY līdzīpašnieks Andrejs Vdovins un banka jūlijā mainīja nosaukumu pret "Bank M2M Europe". Savukārt 2017.gada septembrī par bankas lielākajiem īpašniekiem kļuva "Signet Global Investors Limited", "Hansalink" un "Fin.lv" un mēneša beigās banka mainīja nosaukumu pret "Signet Bank".