Bordāns sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, ja neatcels NĪN primārajam mājoklim

Šāda ministra reakcija seko pēc tam, kad TM publiskoja jaunās plānotās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kas daudziem īpašumiem būtiski palielināsies, piemēram, jaunākiem mājokļiem Rīgā un Pierīgā tās palielināsies pat vairākas reizes. Pie kadastrālajām vērtībām ir piesaistīti NĪN maksājumi, kas nozīmētu, ka, nemainot nodokļa likmes, vairākas reizes kāptu arī šī nodokļa maksājumi, kas sabiedrībā izsauca klaji negatīvu reakciju.

Politiķis apgalvo, ka TM "jau pērn jūlijā cēla trauksmi" par iespējamu kadastrālo vērtību kāpumu 2022.gadā, taču Finanšu ministrija esot atteikusies sākt darbu pie reformas, "aizbildinoties ar to, ka TM nav publicējusi jaunās prognozētās vērtības". "Tagad, kad tās ir publicētas, Finanšu ministrijai (FM) vairs nav neviena aizbildinājuma. Sagaidām operatīvu rīcību," izteicies Bordāns.

Bordāns atkārtoti uzsver, ka TM ir sagatavojusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par NĪN", kas paredz šī nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro. Tas nozīmētu, ka, piemēram, primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību 80 000 eiro nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro NĪN tiktu rēķināts no 20 000 eiro vērtības.

Līdzīgu principu tiekot piedāvāts attiecināt arī uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto vienu piekto daļu no kadastrālās vērtības. Piemēram, ja kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir 150 eiro. Pēc TM piedāvājuma ieviešanas tie būšot 30 eiro.

Pēc Bordāna vārdiem, agrāk notikušajā starpinstitūciju sanāksmē neesot gūts atbalsts TM piedāvājumam, savukārt nākamā šāda sanāksme norisināsies rīt, 21.jūlijā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šā gada jūnijā notikušajā starpministriju sanāksmē netika gūts atbalsts TM rosinātajiem likumu grozījumiem, kas paredz atcelt NĪN primārajam mājoklim.

Grozījumi paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūtu jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegtu 100 000 eiro, tad NĪN tiktu aprēķināts no vērtības, kas pārsniegtu 100 000 eiro, starpībai piemērojot koeficientu 0,2.

Līdzīgs princips piedāvāts arī nodokļa aprēķinam par zemi zem primārajiem mājokļiem, bet šajā gadījumā neapliekamo minimumu plānots noteikt 10 000 eiro apmērā. Attiecīgi, ja zemes vērtība būtu zem 10 000 eiro, tad NĪN nebūtu jāmaksā, bet, ja tās kadastrālā vērtība pārsniegtu 10 000 eiro, tad starpībai tiktu piemērots koeficients 0,2.

Kā toreiz stāstīja tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, iebildumus cēlusi FM, kurai esot nepieciešami precīzāki aprēķini, lai varētu spriest par šādu grozījumu ietekmi uz valsts finansēm. Tāpat, FM ieskatā, absolūta NĪN atcelšana nav labākais risinājums, proti, ministrija uzskata, ka prātīgāk būtu runāt par NĪN samazināšanu konkrētām personu grupām.

Tāpat FM nepatiku raisījis fakts, ka, ministrijas ieskatā, TM kompetencē neietilpst nodokļu politikas izstrāde. Bukšs tam piekrīt, tomēr viņš izcēla to, ka TM uzdevums ir izstrādāt jaunās kadastrālās vērtības, un TM vēlās iesaistīties sarunās par to, kā tās atspoguļosies nodokļos. Viņš arī atzīmēja, ka informatīvajā ziņojumā par nodokļu pamatnostādnēm ir lasāmi dažādu ministriju rosinājumi nodokļu politikas maiņai, tādēļ, TM ieskatā, šāda FM nostāja ir liekulīga.

Latvijas darba devēju konfederāciju (LDDK) nav apmierinājusi iespējama nevienlīdzība, kas varētu rasties, ieviešot šādus likuma grozījumus. Proti, LDDK ieskatā, šāda neapliekamā minimuma noteikšana var radīt nevienlīdzīgas situācijas, piemēram, ja cilvēks dzīvo vienatnē vai ar ģimeni. Attiecīgi LDDK ierosinājums bijis, ka cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, būtu nepieciešams noteikt augstāku NĪN likmi nekā tiem, kuri dzīvo kopā, atzīmēja Bukšs.

Turpretim Latvijas Pašvaldību savienībai bažas radījis jautājums par kopīpašumiem, taču Bukšs uzsvēra, ka TM ir sagatavots plāns arī šī jautājuma risināšanai.