Veselība ir jaunā bagātība jeb aktuālākās tendences pircēju uzvedībā (1)

- Kā pēdējos gados ir mainījušies iedzīvotāju paradumi attiecībā uz mazumtirdzniecības vietām?

- Neapšaubāmi iedzīvotāju paradumi mainās ik gadu līdz ar dažādu aktuālu dzīves stila tendenču izmaiņām, kuras pavada tehnoloģiju attīstība – visvairāk attiecībā uz iepirkšanos internetā, kā arī, piemēram, tādas tendences kā “zaļā domāšana”, uzsvars uz veselīgu dzīves veidu un paradumiem. Tas arī atspoguļojas mūsu iepirkumu grozos.

Taču, jāuzsver, pircēju uzvedību un paradumus ilgtermiņā ietekmēs arī Covid periods. Kā tieši - to var tikai prognozēt, jo viens ir veikalu, servisu, izklaides vietu darbības atjaunošana pilnā apmērā, otrs – kas patiesībā notiek pircēju prātos, proti, cik ilgi vīruss un bailes no tā atspoguļosies arī pircēju uzvedībā: tā iespējams, būs kādu periodu retāka, bet pārdomātāka, savu lomu daļai pircēju varētu ietekmēt bailes par finansiālo nākotni, “netērēšanās”, koncentrēšanās uz pirmās nepieciešamības segmentiem – pārtika, veselība, veselīgs un aktīvs dzīves veids – aktuāls būs sporta un atpūtas preču segments, arī mājas lietas - jo tur tiek vairāk pavadīts laiks, ņemot vērā vēl pastāvošos ierobežojumus attiecībā uz izklaidi un ceļošanu.

- Vai cilvēki iepērkas vairāk vai mazāk?

- Ja runājam par iepirkšanās apjomiem kopumā, tad cilvēki neiepērkas mazāk, cilvēku apjoms paliek mazāks demogrāfisko izmaiņu rezultātā gan Latvijā, gan citur – taču cilvēki tērē citādāk - ne obligāti mazāk.

Laika posmā no 2012. gada mazumtirdzniecības apgrozījumi Baltijā ir auguši par 30 līdz 40%, kas ir salīdzināmi ar lielāko tirdzniecības centru vidējo kvadrātmetra apgrozījuma pieaugumu attiecīgajā laika posmā. Arī pērn apgrozījums Baltijas valstīs pieauga 5 līdz 7,2% robežās. Tomēr, ja skatāmies uz tirdzniecības platību apgrozījuma efektivitāti pēdējos gados, situācija Latvijas un Igaunijas tirgos sāk atpalikt no nozares apjomu pieauguma tempiem lielās platību ekspansijas dēļ.

Savukārt, Lietuva, kam lielie paplašinājumi un jaunie mazumtirdzniecības projekti pagaidām ir vēl izstrādes vai celtniecības stadijā, līdz Covid-19 sākumam vēl nesen baudīja netraucētu apgrozījuma pieaugumu tirdzniecības platībās, bet tuvākajos gados efektivitātes rādītājiem vajadzētu tuvināties kaimiņvalstīm.

Attiecībā uz mazumtirdzniecības segmentiem – tie, kas aktīvi auga neilgi pirms Covid perioda, atgūst savas pozīcijas un parāda pat izaugsmi arī šobrīd – tādi kā veselība, skaistums, sports un pārtika.

Ja runājam tikai par Latviju, pēdējo 7 gadu laikā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 29%, īpaši pieaugumam izceļoties tajos segmentos, kas atspoguļo iepriekš minētās aktuālās dzīves stila tendences – tehnoloģiju izmantošana ikdienā, izklaidē, atpūtā: datortehnikas mazumtirdzniecības apjomi šo gadu laikā pieauguši par 46%, informācijas un komunikācijas aprīkojuma tirdzniecība specializētajos veikalos palielinājusies par 52%; aktīva, sportiska dzīvesveida nozīmība: sporta aprīkojuma tirdzniecības apjomi pieauguši par 71%; komforta un dzīves kvalitātes nozīme mājās: elektrisko mājsaimniecības ierīču apjomi pieauguši par 79%. Savukārt pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecības apjomi šo gadu laikā Latvijā pieauguši vien par 20%.

- Par Covid situāciju runājot, kāds ir bijis šis laiks – cik daudz darbinieku ir bijis jāatlaiž? Kā ar telpām – vai ir bijuši veikali, kas jāslēdz, jo nevar nosegt telpu īri?

- Kopumā jāsaka, ka šobrīd visizaicinošākā situācija bija mazākiem veikaliem un tirgotājiem, kas nav kādas ķēdes sastāvdaļa. Šiem veikaliem, kam tirdzniecības centros bija vienīgais veikals, bija daudz grūtāk.

Runājot ar tirdzniecības centru nomniekiem, var secināt, ka pašlaik atgūšanās noris labāk, nekā prognozēts iepriekš.

Ir vairāki veikali, kas, iespējams, izskatīja arī iespēju pārtraukt darbību, taču šobrīd darbība ir atjaunota. Precīzi dati par to, cik liels apjoms ar veikaliem nav atjaunojuši savu darbību pēc Covid, centros šobrīd nav pieejams, bet pēc aplēsēm tas varētu būt 5-10% robežās.

Attiecībā uz veikalu darbiniekiem – daudzi veikali izmantoja dīkstāves pabalstus iespēju robežās, darbinieku skaita samazināšana visvairāk skāra ēdināšanas un izklaides segmentu. Taču tagad, darbībai atjaunojoties, nav novērojams darba spēka trūkums mazumtirdzniecībā. Grūti prognozēt, kā situācija varētu attīstīties pēc darbības atjaunošanas pilnībā un pilnā apjomā – visdrīzāk, mazumtirgotājiem atkal pietrūks kvalitatīva darbaspēka apkalpošanas nozarē – veikalos, restorānos un izklaides vietās.

- Kāda ir Covid krīzes ietekme uz mazumtirdzniecības nozari kopumā?

- Jāuzver, ka visbūtiskāk gan Covid periods, gan arī turpmākā nozares attīstība ietekmēs tos mazumtirgotājus dažādos segmentos, kas nedomā par inovācijām un neinvestē savu konceptu attīstībā, lai tie atbilstu mūsdienu pircēju prasībām – ne tikai produkts un cena, bet arī iepirkšanās pieredze, kas ir un būs galvenā tendence tuvākajā laikā.

Covid periodā izklaide un restorāni cieta vissmagāk, tiem seko apģērbi un apavi. Latvijā šī gada martā nepārtikas preču tirdzniecība samazinājās par 8,3% un jau aprīlī par turpat 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Atsevišķās kategorijās kā, piemēram, apavu un apģērbu segmentā šī gada martā samazinājums bija pat 47,3%, savukārt aprīlī - vēl vairāk, t.i. turpat par 57%. Tā ir kopējā valsts statistika, taču tieši lielajos tirdzniecības centros kritumi bija būtiski lielāki, ņemot vērā to slēgšanu brīvdienās un kopējo cilvēku noskaņojumu – izvairīties drošības nolūkos no lielām iepirkšanās vietām, kas bija arī veselības ministrijas aicinājums.

Lai arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ir vērojami būtiski uzlabojumi preču apgrozījumos, atkopšanās lielākajai daļai mazumtirgotāju būs ļoti pakāpeniska.   

Dārgāka segmenta restorāni, pārtika, delikateses, kā arī izklaide un pakalpojumi, kas joprojām uz nezināmu laiku saskaras ar fiziskiem ierobežojumiem, atkopšanās iepriekšējā līmenī būs tikpat ilga, cik to plāno viesnīcu nozare un aviosabiedrības – varētu būt 2 līdz 3 gadi.

Manuprāt, Covid krīze paātrinās un pastiprinās vairākas tendences mazumtirdzniecības nozarē.

Pirmkārt, jau minētā iepirkšanās tiešsaistē, kas palielinās visos segmentos ik gadu, taču šis gads to tikai nostiprinās, it īpaši pārtikas segmentā, kas Latvijā nebija tik izteikts līdz šim. Savukārt, lai saglabātu pircēju plūsmu uz fizisko tirdzniecības vietu, unikālas pieredzes, atmosfēras, labsajūtas radīšana veikalā kļūs vēl kritiskāka. No vienas puses, attīstās tehnoloģijas, tātad - ērtības, iepērkoties internetā. Taču, no otras puses, cilvēki kopumā vēlas socializēšanos arī klātienē, un iepirkšanās ir viena no tām vietām, it īpaši Latvijā, kur tirdzniecības centri ir sava veida kultūras sastāvdaļa.

Otrkārt, vēl viena tendence, kas varētu attīstīties straujāk arī pēc Covid perioda – iepērkoties priekšroka tiek dota tam, kas ir veselīgs, drošs, vietējais – gan kā veids, kā atbalstīt vietējos uzņēmumus, gan kā veselīga dzīves veida tendence, izvēloties vietējo, svaigo, “zaļo” produktu.

Treškārt, arvien nozīmīgāka kļūs “bezkontakta” iepirkšanās plašākā nozīmē – tendence, kas attīstās jau pēdējos gadus, it īpaši pārtikas veikalos, taču "pēc-Covid" laiks šo tikai pastiprinās: pārsvarā izmantot bezskaidras naudas norēķinus, pašapkalpošanās kases, skeneri, iepirkšanās kioski, utt.

Domāju, ka Covid periods vēl vairāk iezīmēs apziņu, ka veselība ir jaunā bagātība – proti, segmenti, kas saistīti ar veselību, veselīgu dzīves veidu, sportu, atpūtu būs arvien aktuālāki.

- Par tirdzniecības centriem – ņemot vērā, ka Rīgas iedzīvotāju skaits sarūk, kādēļ ik gadu Rīgā tiek būvēti arvien jauni tirdzniecības centri un paplašināti esošie? Vai šis pieprasījums tiešām ir tik liels un vai tas palielinās?

- Attīstību virza konkurence, pircēju pieprasījums un uzvedības maiņa: pieaugošās prasības pēc ērtības un kvalitātes, tai skaitā papildinot tiešsaistes tirdzniecību ar iepirkšanās pieredzi veikalā un otrādi.

Viena no lietām, ko iepriekš jau minēju, ir šī iepirkšanās tiešsaistē, ar ko ir jākonkurē fiziskajiem tirdzniecības centriem. Līdz ar to veikaliem jācenšas piedāvāt pircējiem ko tādu, ko nevar piedzīvot, iepērkoties internetā. Tā ir jauna pieredze, nebijusi atmosfēra, izklaide, labsajūta un varbūt arī kāds emocionālais baudījums, kāda pievienotā vērtība, piemēram, kultūras pasākums, koncerts, izstāde.

Protams, ka tirdzniecības centri daudz domā par to, kādā veidā būt īpašiem, realizējot nestandarta mārketinga aktivitātes, investējot interjera uzlabojumos, dažādos servisos un pakalpojumos, kļūstot par multifunkcionāliem objektiem, nespējot būt pašpietiekami tikai ar savu pamatfunkciju – mazumtirdzniecību.

Šāda tendence – pāriet uz multifunkcionālu formātu - vērojama ne tikai saistībā ar tirdzniecības centriem. Tā strauji attīstās, arī attīstot viesnīcu un biroju projektus.

Mazumtirdzniecības platības no pagājušā gada sākuma Rīgā un Pierīgā pieaugušas par vairāk nekā 150 300 m2. Līdz 2020. gada beigām līdz ar "outlet" veikalu ciemata "Via Jurmala Outlet Village" plānoto atvēršanu augustā un jaunā dzīves stila tirdzniecības parka “Sāga” atklāšanu rudenī tās būs palielinājušās jau vairāk nekā par 200 000 m2 – kopumā papildus vairāk nekā 30% no iepriekšējā platību apjoma, kas ir ļoti nozīmīgas izmaiņas tirgū.

Jāpiebilst, ka šie divi koncepti, kas tiks atvērti šogad, atšķirsies no jau tirgū esošajiem tirdzniecības centriem. Piemēram, “Sāga” sevi pieteikusi kā dzīves stila centru, kur pamata segmenti būs sports, atpūta, mājas preces un bērnu preces un līdzās tiem konceptu papildinās tādi servisi kā sporta klubs un bērnudārzs, kā arī daļa platību tiks attīstītas biroju vajadzībām – tādejādi tas būs viens no multifunkcionāla projekta piemēriem Rīgā.

“Outlet” ir savā ziņā izaicinošs projekts Latvijas tirgu, jo tāda tipa iepirkšanās koncepts līdz šim nav bijis. Tas, kā attīstīsies šī projekta klientu plūsma un rezultāti, viennozīmīgi atkarīgs arī no tūrisma nozares atkopšanās tuvākajā periodā.

- Par ģeogrāfiju runājot – tirdzniecības platības strauji paplašinās Rīgā un Pierīgā. Bet kā ar pārējiem Latvijas reģioniem?

- Šobrīd reģionos nav jaunu tirdzniecības centru projektu pieteikumu – reģionos lielākoties tiek attīstīti pārtikas vai mājas un būvniecības preču lielveikali. Galvenais iemesls –

lielākajā daļa reģionu, izņemot Pierīgas reģionus, iedzīvotāju skaits tomēr krītas, līdz ar to nav ekonomiska pamatojuma un pieprasījuma attīstīt lielas tirdzniecības platības.

Tāpat jāņem vērā, ka ārpus galvaspilsētām pārsvarā tirdzniecības platībās investē vietējie attīstītāji, jo ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par attiecīgo tirgu. Ārvalstu attīstītājiem šādu zināšanu nav, bet nacionāla mēroga attīstītāju mums ir maz.

- E-komercija mazumtirdzniecībā – cik lielā mērā fiziskajiem veikaliem varētu pieaugt e-komercijas loma, piemēram, apģērbu veikaliem?

- Diemžēl nav apkopotas statistikas par e-komercijas izmaiņām atsevišķos segmentos Latvijā, taču, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, no lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Latvijā Covid periodā apģērbu tirdzniecība internetā pieauga par aptuveni 30%, savukārt tagad, atjaunojoties tirdzniecības centru darbībai, apģērbu tirdzniecība internetā atgriezusies vairāk vai mazāk iepriekšējā līmenī.

Vairāki lielie mazumtirdzniecības spēlētāji apģērbu segmentā jau kādu laiku atpakaļ pieteikuši stratēģiju, samazinot veikalu skaitu, taču esošos vai jaunos veikalos, audzējot platību lielumu, lai fiziskais veikals varētu pilnībā konkurēt ar pieejamo sortimentu, izmēriem ar tiešsaistes veikalu. Lai tā būtu, vajadzīga pietiekami liela platība.

- Varbūt ir vēl kādas tendences, kas ietekmēs mazumtirdzniecību nākotnē?

- Mazumtirdzniecības uzņēmumu interese par jaunajiem tirgiem turpina pieaugt. Starp jaunpienācējiem Baltijas valstīs ir arī tādi uzņēmumi, kas tiešsaistes tirdzniecību uzsāk pirms fizisko veikalu atvēršanas.  Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir “Ikea” interneta veikala un saņemšanas punkta atvēršana Tallinā – pirmais gadījums pasaulē, kur “Ikea” izvēlējās ienākt jaunā valstī ar tiešsaistes palīdzību.

Kā jau minēju,

tuvākajā nākotnē arvien vairāk uzsvars tiks likts gan uz daudzfunkcionālu projektu attīstību, gan uz tirdzniecības parku formātiem. 

Tradicionālo tirdzniecības centru iekšienē tiks attīstīti dažādi izklaides un pakalpojumu sniedzēju koncepti.  Savukārt jaunajos projektos tirdzniecības platības arvien biežāk tiks attīstītas kopā ar citiem komercīpašumiem – viesnīcām, biroju telpām, medicīnas centriem, izklaides konceptiem.