"Latvijas dzelzceļa" (LDz) jaunais biznesa modelis, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, varētu būt pretrunā likumam, pirmdien vēsta laikraksts "Diena".
Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par LDz jauno biznesa modeli, Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka LDz ir iecerējis līdzās dzelzceļa pārvadājumiem piedāvāt arī jūras pārvadājumu un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, kas pēc būtības ir līdzšinējās darbības paplašināšana, proti, tādu pakalpojumu sniegšana, ko kapitālsabiedrība līdz šim nav sniegusi.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam publiska persona - valsts un pašvaldības - savu funkciju efektīvai izpildei var lemt par līdzdalības iegūšanu vai saglabāšanu kapitālsabiedrībā. Tomēr, lai to darītu, nepieciešams pamatot, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Ņemot vērā, ka likuma mērķis ir ierobežot nepamatotu publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā, tostarp publisko personu kapitālsabiedrību nepamatotu darbību, KP ieskatā
LDz pirms savas darbības paplašināšanas būtu jāveic likumā noteiktais juridiskais un ekonomiskais, tostarp ietekmes uz konkurenci izvērtējums,
ar kuru tiktu pamatots kāds no likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem. Veicot konkrēto izvērtējumu, LDz būtu arī jākonsultējas ar KP un komersantus pārstāvošām biedrībām un nodibinājumiem.
"Kamēr LDz nav veicis minēto izvērtējumu, darbības paplašināšana pirmšķietami nav atbalstāma. Savukārt secināt, vai darbības paplašināšana pārkāps konkurences neitralitātes principu, kas no šā gada 1.janvāra ir nostiprināts Konkurences likumā un uzliek par pienākumu publiskai personai neradīt sev un savām kapitālsabiedrībām kādas priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem komersantiem, ir apgrūtinoši, kamēr LDz nav veicis minēto izvērtējumu," laikrakstam pauda KP pārstāvji.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), lūgts komentēt valsts kapitālsabiedrības LDz ieceri sākt biznesa aktivitātes jomās, kurās jau šobrīd ir pietiekami plašs privātā sektora piedāvājums, laikrakstam norādījis, ka
tie ir papildinošie pakalpojumi, lai ieinteresētu kravu īpašniekus izmantot dzelzceļa infrastruktūru.
"Modelis ir balstīts uz citu valstu piemēru. Vācijas "Deutsche Bahn" tā strādā. Mūsdienās multimodalitāte ir atslēgas vārds. Visi darbības veidi, kas vērsti uz kopējo ieņēmumu palielināšanu un attiecīgi uz valsts dotācijas samazināšanu, ir apsveicami. Tas dara LDz arī klientam draudzīgāku," teicis ministrs.
Jau ziņots, ka LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.
LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs žurnālistiem pavēstīja, ka arī līdz šim LDz strādāja ar dzelzceļa ekspedīciju, dzelzceļa transportu un infrastruktūras uzturēšanu, kā arī vagonu un ritošā sastāva remontu, bet turpmāk plānots sniegt plašāku pakalpojumu spektru - piedāvāt arī jūras ekspedīciju, autokravu ekspedīciju, terminālu un noliktavu pakalpojumus.
LDz plāno orientēties uz multimodāliem loģistikas pakalpojumiem, kas iekļauj visus pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu spektru.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".
