Trīs sieviešu opozīcija, Lukašenko, algotņi. Svarīgākais par Baltkrievijas vēlēšanām (29)

"Šīs prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā no iepriekšējām visbūtiskāk atšķiras ar jaunu priekšstatu par to, kurš ir vairākumā," norāda raidorganizācijas RFE/RL žurnālists Aleksejs Znatkevičs. "Iepriekšējās vēlēšanās vienmēr bija sajūta, ka vairākums vai nu atbalsta prezidentu, vai vismaz - ka tas ir gana vienaldzīgs, lai pieņemtu [Aleksandru Lukašenko]."

Iepriekš notikušajās vēlēšanās atšķirība starp vēlēšanu rezultātiem un neatkarīgajām iedzīvotāju aptaujām bija liela, sasniedzot pat 30%. "Taču vienmēr tika piesaukts arguments - labi, rezultāti bija safabricēti, taču Lukašenko vienalga atbalsta vairāk cilvēku nekā alternatīvo kandidātu," domnīcas "German Marshall Fund of the United States" rīkotajā vebinārā sacīja Znatkevičs. Tagad tā vairs nerunā ne tikai Minskā, bet arī ārpus lielajām pilsētām.

Trīs sievietes un Lukašenko

Šajās vēlēšanās Lukašenko sīvākā konkurente ir Svetlana Tihanovska - netipiska kandidāte, kura atzīst, ka nekādu politisko ambīciju viņai neesot, bet kampaņas mērķis ir sakaut Lukašenko, lai pēc tam sarīkotu brīvas un godīgas vēlēšanas. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) par tādām neatzīst nevienas Baltkrievijas vēlēšanas, kas notikušas kopš 1995.gada.

Tihanovska savu kandidatūru pieteica pēc tam, kad tika apcietināts viņas vīrs Sergejs Tihanovskis, kurš ir pazīstams "YouTube" vlogeris ar vairāk nekā 270 000 sekotāju. Aizturēšana notika īsi pēc Tihanovska paziņojuma, ka viņš grasās startēt vēlēšanās.

Agrīnā vēlēšanu posmā tika ieslodzīts arī Lukašenko galvenais sāncensis, baņķieris Viktors Babariko un viņa dēls, savukārt otrs reālākais kandidāts Valērijs Cepkalo it kā nederīgu parakstu dēļ netika reģistrēts vēlēšanām un nolēma drošības apsvērumu dēļ priekšvēlēšanu laikā pamest valsti. Tā kā abi "cerību kandidāti" vēlēšanām netika pielaisti, viņu štābi - ar Babariko kampaņas vadītāju Mariju Koļesņikovu un Cepkalo sievu Veroniku Cepkalo priekšgalā - apvienojās ar Svetlanas Tihanovskas kampaņu. Tā nu trīs sievietes metušas izaicinājumu līdz šim lielāko izaicinājumu Lukašenko, kurš nereti nāk klajā ar seksistiskiem izteicieniem.

Opozīcija lielāko uzsvaru liek uz pašnoteikšanos un mierīgiem protestiem, uzskaita Eiropas Humanitāro zinātņu koledžas pasniedzēja Aļona Anhareļševa. Kā priekšrocības viņa norāda to, ka kampaņa ir ļoti plaša un kā brīvprātīgais tajā var iesaistīties teju ikviens, kā arī digitālajā vidē ik uz soļa sastopamas tās reklāmas. "Esmu diezgan skeptiska, bet tajā pašā laikā arī optimistiska," viņa saka. Pamatu optimismam dod tas, kādu vienotību izdevies panākt Tihanovskas kampaņai.

Taču vai ir pamats optimismam, ka opozīcija šoreiz varētu uzvarēt? Diez vai, jo valdība īsteno represijas jau no brīža, kad sākās priekšvēlēšanu laiks. "Varasiestādes agri uzsāka represiju kampaņu un centās cilvēkus nobiedēt. Viņi centās bloķēt informācijas plūsmu," norāda Znatkevičs. Cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Vjasna" saskaitījusi vairāk nekā 1300 patvaļīgus protestētāju arestus, ap 200 cilvēkiem uzlikti politiski motivēti administratīvie aresti, bet vēl 25 uzskatāmi par politieslodzītajiem. 

Lukašenko otrdien uzrunā tautai un parlamentam solīja "pašu bargāko" atbildi uz nesankcionētām demonstrācijām. Tā, protams, ir ērta pozīcija apstākļos, kad viņa režīmam pakļautās institūcijas lemj, kuras protesta akcijas atļaut, bet kuras ne, kurus kandidātus pielaist pie vēlēšanām, bet kurus ne. Tihanovskai kā oficiālai prezidenta amata kandidātei bija atļauts rīkot vairākus atbalsta mītiņus, un tie ir ļoti populāri - pagājušonedēļ Minskā pulcējās vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Īsi pirms vēlēšanām labvēlībai pienāca gals un "pēkšņu" remontdarbu dēļ tos vairs nevarēja rīkot. Pēdējā brīdī atcelto pasākumu vietās sākās aresti.

Znatkevičs uzsver, ka valdībai īpaši nepatīkot protestu plašais atspoguļojums "YouTube", "Telegram" un citās sociālo tīklu platformās, ko baltkrievi pēdējos gados izmanto arvien aktīvāk. Tas uzskatāmi parāda, ka Lukašenko nav vispārēja atbalsta.

Vai jābaidās, ka izcelsies vardarbība?

Baltkrievijas notikumu vērotājus bažīgus dara scenārijs, ka Lukašenko režīms netīkama vēlēšanu režīma gadījumā varētu pielietot vardarbību.

Anhareļševa norāda uz būtisku atšķirību starp Tihanovskas un Lukašenko kampaņām. Kamēr Tihanovska mītiņos tiekas ar atbalstītājiem un ir aktīva digitālajā vidē, Lukašenko brauc turnejā pa spēka struktūrām. Arī uzrunā tautai viņš ieturēja stingru toni un solīja bargu vēršanos pret tiem, kas neklausa likumiem. Anhareļševa stāsta, ka arī vēlēšanu iecirkņos ir manāma agresija komisijas darbinieku un novērotāju starpā; ir iedīgļi iespējamai vardarbībai.

"Labprātīgi viņš neaizies," ir pārliecināts Znatkevičs.

Viņš uzskata, ka Rietumvalstīm skaidri jāliek noprast, ka vardarbība - īpaši liela apmēra vardarbība - nav pieļaujama. 

Domnīcas "German Marshall Fund" pētnieks Džonatans Kacs piebilst, ka ASV un Eiropai vajadzētu arī runāt ļoti atklātu valodu par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dabu, proti, ka tās nav ne godīgas, nedz arī brīvas. Rietumiem obligāti ir jāpieprasa visu politieslodzīto atbrīvošana, viņš uzsver.

Baltkrievija un Krievija

Austrumeiropas pētījumu centra "East Center" pētījumu vadītājs Andrejs Jeļisejevs norāda, ka Baltkrievijas publiskajā telpā priekšvēlēšanu laikā esot izskanējušas dažādas spekulācijas par "Krievijas roku", taču alternatīvo kandidātu saistībai ar Krieviju neesot nekādu pierādījumu. Tikmēr Krievijas medijos notikumus Baltkrievijā attēlo kā "krāsaino revolūciju", feministu grupu mēģinājumus izpostīt ģimenes vērtības, parādās arī runas par Lukašenko sazvērestību ar Rietumiem. Galvenajos Krievijas valdības kontrolētajos kanālos par Baltkrievijas vēlēšanām neraksta bez propagandas pieskaņas.

Viens no priekšvēlēšanu laika spilgtākajiem pavērsieniem bija 33 Krievijas militārās kompānijas "Vagner" algotņu aizturēšana. Jeļisejevs uzskata, ka šo epizodi Lukašenko nebija sarunājis ar Krievijā valdošo Vladimiru Putinu. Viņš norāda uz vairākām dīvainībām Minskas reakcijā uz šo notikumu: ja jau "vāgnerieši" bija sūtīti destabilizēt situāciju Baltkrievijā (kā apgalvo Lukašenko), tad kāpēc Minska uzreiz nesūtīja diplomātisko protesta notu un nepastiprināja robežkontroli? Nota tika iesniegta tikai pēc tam, kad Krievija dienu vēlāk pastiprināja savu robežkontroli. 

Otrdienas uzrunā Lukašenko nāca klajā ar paziņojumu, ka Baltkrievijā esot iesūtīta vēl viena algotņu grupa. "Atkal redzama diezgan dīvaina reakcija," uzsver Jeļisejevs.

"Ja jau Baltkrievijā tiek iesūtītas kaujinieku grupas, tad kāpēc Baltkrievija neiesniedz formālu diplomātisko notu, nepastiprina robežkontroli un tā tālāk?"

Algotņu aizturēšana radīs saspīlējumu Baltkrievijas un Krievijas attiecībās. "Šis notikums maina spēles noteikumus, jo Lukašenko netiek uztverts kā partneris, uz kuru Kremlis var paļauties," bilst Jeļisejevs.

Savukārt Znatkevičs norāda - Maskava grib saglabāt Lukašenko amatā tik ilgi, cik vien iespējams, īpaši tad, ja Baltkrievijas prezidenta pozīcijas būs vājinājušās. Tāds scenārijs ir ļoti iespējams, jo Lukašenko reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu - vienaldzība un pat paņirgāšanās par mirušajiem - baltkrievu vidū ir ļoti nepopulāra.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notiks svētdien, 9.augustā. Iepriekšējā balsošana sākās jau otrdien.

Foto: Protesti Baltkrievijā pret opozīcijas kandidātu nereģistrēšanu prezidenta vēlēšanām

Foto: Minskā tūkstošiem cilvēku mītiņā pauž atbalstu Tihanovskai