Vai lauksaimnieki tiešmaksājumos saņems mazāk? (5)

“Skaitliskās izteiksmēs, ja šodien realitātē fiziski mēs par hektāru savos kontos saņemam 130 – 140 eiro, tad nākotnē pie šīs bilances, kas šobrīd ir, mums provizoriski plānojas 95 eiro.”

Tā raidījumā stāstīja Lazdiņš. Viņš Re:Check skaidroja – šobrīd maksājums zemniekiem sastāv no divām daļām – vienotā platībmaksājuma un maksājuma par zaļināšanas prasību ievērošanu, piemēram, par kultūraugu dažādošanu un ilggadīgo zālāju saglabāšanu. Par zaļināšanas prasību izpildi var saņemt papildu naudu.

Nākamajā plānošanas periodā no 2021.gada līdz 2027.gadam zaļināšanas prasības jāpilda obligāti.

Papildu nauda tiešām nepienāksies. 

Taču "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs runāja par vienu no tiešo maksājumu veidiem –  ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu, – bet ignorēja pārējos. Tā ir tiesa, ka pamatatbalsts būs zemāks nekā šobrīd. Tomēr, kā Re:Check skaidroja Zemkopības ministrija (ZM) un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ES lietās Astra Kurme, lauksaimniekiem ir arī citas iespējas saņemt papildu līdzekļus. Tās Lazdiņš raidījumā nepieminēja. Proti, lauksaimnieki var izvēlēties, vai iesaistīties tā sauktajās ekoshēmās – dažādos vides un klimata saudzēšanas pasākumos, kas stājušies zaļināšanas prasību vietā.

Tātad finansējums ir pieaudzis, bet līdz ar to augušas arī prasības.

Re:Check vaicāja Lazdiņam, kādēļ neiesaistīties ekoshēmu pasākumos, lai saņemtu vairāk. Viņš teica, ka platība, par kuru ekoshēmu atbalstu var saņemt, ir ierobežota – ja uz kādu pasākumu piesakās vairāk lauksaimnieku nekā paredzēts, finansējums būs jāsadala un tātad pastāv iespēja nesaņemt tik daudz naudas, cik dokumentos rakstīts. ZM skaidroja, ka ekoshēmu priekšlikums sagatavots īstenošanai uz 1,7 miljoniem hektāru lauksaimniecības zemes. Katru ekoshēmu uz visu lauksaimniecības zemi nevar paredzēt, jo finansējumu, uz kuru lauksaimnieki nepieteiksies, Latvija pazaudētu. Cik lielu platību vajadzētu attiecināt uz katru ekoshēmu, ministrija nolēmusi, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un lauksaimnieku organizāciju (tajā skaitā "Zemnieku saeimas") viedokli par to, cik lielu teritoriju būtu iespējams tā apsaimniekot. Jāpiebilst arī, ka vienošanās nav panākta un diskusijas vēl turpinās.

“Tie ir klaji meli – 200 eiro uz hektāru, ko lauksaimnieki saņems. Tie ir klaji meli – 100, 105 eiro maksimums, ko lauksaimnieki saņems.” Tā Lazdiņš raidījumā komentēja iepriekš medijos izskanējušo premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) teikto. Viņš citēts sakām, ka “lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% – tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā – 215 eiro par katru hektāru”. 

ZM Re:Check skaidroja, ka 200 eiro uz hektāru ir vidējais tiešmaksājumu līmenis valstī. Reāli maksājums uz hektāru atkarīgs no pasākumiem, kurus izvēlēsies veikt katrs zemnieks. Ministrija stāstīja, ka daži lauksaimnieki izvēlēsies neveikt nevienu ekoshēmu pasākumu, tātad saņems mazāk, bet citi uz viena hektāra īstenos pat četrus. Pēc jūnijā iesniegtajiem priekšlikumiem atbalsts par hektāru būs apmēram 100 eiro saimniecībai, kas nevēlēsies īstenot ekoshēmas un neražos kultūraugus. Taču tas var sasniegt pat vairākos simtos vērtu atbalstu par hektāru, nodarbojoties, piemēram, ar bioloģisko lauksaimniecību.

Daži lauksaimnieki varēšot saņemt pat ap 700 eiro par hektāru,

ministrija sola. Tiesa, summas vēl varot būtiski mainīties.

Būtiski arī piebilst, ka vidējā summa – 200 eiro uz hektāru – rēķināta pēc 2016.gada aplēsēm par lauksaimniecības zemes platību valstī. Ministrija piebilst, ka jau zina –

2022.gadā patiesā lauksaimniecības zeme būs lielāka, tāpēc vidējais tiešo maksājumu līmenis varētu samazināties līdz 194 eiro par hektāru.

“Ja tu dzīvo, apkop kaut kādu divu, trīs vai četru hektāru platību, turklāt tev tur nav obligāti jāražo, tu par to saņemsi naudu. Šādiem mērķiem mums ir jānovirza no šīs tiešmaksājumu aploksnes 200 miljoni.”

Vajadzību vairāk atbalsta sniegt mazajiem lauksaimniekiem Lazdiņš min kā vēl vienu faktoru, kas samazinās līdzekļus, ko iespējams saņemt lielajiem lauksaimniekiem.

Taču Lazdiņa nosauktie skaitļi ir kļūdaini.

ZM norāda,– lai gan iepriekš diskutēts, ka mazās saimniecības varētu saņemt maksājumu no 700 līdz 1250 eiro, kas kopā izmaksātu 204 miljonus, pret to iebilduši lauksaimnieki. Tāpēc būšot pieejams atbalsts no 500 līdz 1050 eiro apmērā – kopā 151 miljons eiro. 

Kurme skaidroja, ka prasība vairāk naudas novirzīt mazajiem lauksaimniekiem radusies, jo šobrīd 80% no visa tiešmaksājumu finansējuma ES saņem vien 20% lielāko lauksaimniecību. Kad Re:Check par to vaicāja Lazdiņam, viņš pauda bažas, ka ar atvēlēto finansējumu valsts nevarēs šo proporciju mainīt, tāpēc ar laiku vajadzēs finansējuma sadalījumu tomēr pārskatīt vēlreiz.

Ministrija arī norāda, ka lielāko daļu no šī finansējuma mazie lauksaimnieki saņemtu arī tad, ja šāds jauns specifisks atbalsta maksājums nebūtu ieviests. Lai gan neminot precīzus skaitļus, ministrija atbildē Re:Check rakstīja, ka mazāk nekā puse no palielinātā finansējuma tiks iegūta, samazinot pamatatbalstu citiem. 

Lazdiņam ir taisnība sakot, ka naudu saņemt varēs arī lauksaimnieki, kas neražo.

Prasība ir zemi vai nu izmantot ražošanai, vai arī uzturēt to ražošanai piemērotā stāvoklī, piemēram, nopļaujot zālaugus un novācot zaļmasu. Taču obligāta prasība ražot netiek izvirzīta arī vairākiem citiem atbalsta veidiem, stāstīja ministrijā.