1994.gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kurās pie varas nokļuva Aleksandrs Lukašenko, uzskatāmas par pirmajām un vienlaicīgi arī pēdējām vēlēšanām bijušajā padomju republikā, kuras kaut kādā mērā atbilda Rietumos pieņemtajai izpratnei par to, kādām jābūt brīvām un godīgām vēlēšanām. Tomēr, nonācis pie varas, Lukašenko atteicās to atdot, izveidojot autoritāru režīmu, kas nodrošināja viņa pārvēlēšanu arī visās četrās nākamajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās. 

Raidorganizācija RFE/RL atskatās uz visām iepriekšējām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un nozīmīgākajiem notikumiem, kas ar tām saistīti.

1994 

1994.gadā Aleksandrs Lukašenko bija 39 gadus vecs “cilvēks no malas” - bijušais kolhoza vadītājs, kurš sevi pozicionēja, kā cilvēku no tautas. Pirmajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās kopš Padomju Savienības sabrukuma Lukašenko savu priekšvēlēšanu kampaņu balstīja uz cīņu ar korupciju valdībā un inflācijas ierobežošanu. Viņš vēlēšanās pārliecinoši triumfēja, iegūstot aptuveni 80% balstu un pārspējot toreizējo Baltkrievijas premjerministru Vjačeslavu Kebiču.

“Šis bija pirmās pilnībā demokrātiskās vēlēšanas Baltkrievijā,” toreiz norādīja Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Aleksandrs Abramovičs. 

48

Vēlēšanu rezultātus toreiz ar piesardzīgu optimismu uztvēra arī ASV komisija drošībai un sadarbībai Eiropā. 

“Baltkrievijas vēlētāju noraidītā vecā stila nomenklatūras vadība, pat par labu nezināmam lielumam Lukašenko, ir mazs, toties pirmais solis plašākas demokrātijas un brīvā tirgus sistēmas virzienā,” teikts 1994.gada jūlijā sagatavotā komisijas ziņojumā. 

Tomēr pēc vēlēšanām Lukašenko ilgi nevilcinājās un sāka demokrātisko institūciju pakāpenisku ierobežošanu. 

1995.gadā Lukašenko izsludināja referendumu, kurā bija ietverti arī tādi jautājumi kā - vai noteikt krievu valodai oficiālās valsts valodas statusu; vai apstiprināt jaunus nacionālos simbolus, ieskaitot karogu un ģerboni, kas lielā mērā atgādina Baltkrievijas PSR simbolus; vai sākt ciešāku ekonomisko integrāciju ar Krieviju un vai konstitūcijā būtu nepieciešams veikt grozījumus, kas ļautu prezidentam vienkāršāk atlaist parlamentu. 

Baltkrievijas parlaments nepiekrita trīs no šiem četriem jautājumiem. Parlamenta deputāti pat iebarikādējās parlamenta ēkā un pieteica badastreiku. Daudzi no viņiem vēlāk tika aizturēti, bet referendums notika un visas Lukašenko ierosinātās izmaiņas tika atbalstītas. 

Vēl vienā referendumā, kas notika 1996.gadā Lukašenko ieguva tiesības iecelt ministrus un konstitucionālas tiesas tiesnešus, kā arī ieguva tiesības izdot dekrētus bez konsultēšanās ar parlamentu. 

Toreizējais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Viktors Hančars atteicās apstiprināt referenduma rezultātus norādot uz apjomīgām neatbilstībām. Lukašenko viņu atbrīvoja no amata un referenduma rezultāti stājās spēkā.

2001 

2001.gada prezidenta vēlēšanas, kas bija pirmās Lukašenko valdīšanas laikā, raksturoja apsūdzības plašā krāpšanā ar vēlēšanu rezultātiem. 

Vien aptuveni 90 minūtes pēc iecirkņu slēgšanas 2001.gada 9.septembrī, Lukašenko jau sevi pasludināja par vēlēšanu uzvarētāju. Centrālā vēlēšanu komisija vēlāk paziņoja, ka Lukašenko vēlēšanās ieguvis 75% balstu, bet viņa galvenais konkurents - arodbiedrības vadītājs Uladzimers Hančarjuks - vien 15%. 

Opozīcija paziņoja, ka Lukašenko patiesība saņēmis vien 47% balsu, bet Hančarjuks - 41%. Baltkrievijas konstitūcija nosaka, ka, gadījumā, ja neviens no kandidātiem nav saņēmis vairāk par 50% balstu, nepieciešams rīkot otro balsošanas kārtu. 

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija Baltkrievijā paziņoja, ka Lukašenko izmantojis policiju, lai vērstos pret politiskajiem oponentiem, kā arī manipulējis ar medijiem, kas atrodas valsts kontrolē. EDSO kritizēja arī to, ka starp vēlēšanas uzraugošajām amatpersonām nebija neviena opozīcijas pārstāvja. 

Vasarā pirms vēlēšanām ASV valsts departaments paziņoja, ka Lukašenko un viņam pietuvinātās personas esot bijušas iesaistītas aptuveni 30 opozīcijas pārstāvju pazušanā. 

Starp pazudušajiem bija vairāki galvenie Lukašenko oponenti. Šo cilvēku pazušanas lietas tā arī nav tikušas atrisinātas.

48

2006 

2006.gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 2006.gada 19.martā. Baltkrievijas opozīcija pirms tām rīkoja īpašu kongresu un vienojās par savu kandidātu virzīt fizikas un matemātikas doktoru Aleksanrdu Milinkeviču. 

“Tā ir pirmā reize Baltkrievijas neatkarības laikā, kad demokrātiskie spēki, neskatoties uz atšķirīgajiem politiskajiem uzskatiem, ir apvienojušies, lai mainītu situāciju Baltkrievijā uz labāku,” toreiz norādīja Milinkevičs. 

Uz Lukašneko opozīcijas vienotība lielu iespaidu nebija atstājusi. 2005.gadā beigās viņš, uzrunājot valsts iedzīvotājus, paziņoja: “Ko jūs varat darīt? Jūs ievēlēsiet mani.” 

48

Lukašenko šajās vēlēšanās nemaz nevarēja piedalīties, jo Baltkrievijas konstitūcija ļāva vienam cilvēkam ieņemt prezidenta amatu vien divus termiņus. Tomēr šo problēmu Lukašenko bija veiksmīgi atrisinājis - 2004.gadā viņš sasauca referendumu, kurā šis kandidēšanas termiņu ierobežojums tika atcelts. 

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem, Lukašenko  prezidenta vēlēšanās ieguva 84% balstu, bet Milinkevičs - nieka 6%. Opozīcijas atbalstītāji lielā skaitā devās ielās, paužot neapmierinātību ar oficiālajiem rezultātiem. Simtiem opozīcijas atbalstītāju tika aizturēti. 

2006.gada prezidenta vēlēšanu oficiālo rezultātu plaši nosodīja arī ārvalstīs. 

EDSO, kas novēroja vēlēšanas, paziņoja, ka tās nav atbildušas demokrātijas standartiem. Līdzīgas domās bija arī ASV. 

Savukārt Eiropas Savienība (ES) noteica Lukašenko un 30 citām valsts amatpersonām aizliegumu iebraukt tās teritorijā. Tikmēr ASV Finanšu ministrija iesaldēja Lukašenko un 15 citu augstu valsts amatpersonu privātos aktīvus.

2010 

2010.gada septembrī Baltkrievijas parlaments izsludināja prezidenta vēlēšanas tā paša gada decembrī, četrus mēnešus pirms Lukašenko trešā prezidentūras termiņa beigām. 

Analītiķi tolaik pauda viedokli, ka vēlēšanas Lukašenko nolēmis sarīkot tik ātri, lai ierobežotu opozīcijas iespējas pienācīgi sagatavoties. 

Vēlēšanas togad notika laikā, kad Baltkrievijas un Krievijas attiecībās bija izveidojies saspīlējums, kura galvenie iemesli bija domstarpības attiecībā uz ierosināto abu valstu muitas savienību, kā arī Baltkrievijas dotais patvērums gāztajam Kirgizstānas prezidentam Kurmanbekam Bakijevam – Krievija pret šādu Minskas lēmumu iebilda. 

Šajā laikā pat izskanēja informācija, ka Kremlis plānojot Lukašenko gāšanu. 2010.gada jūlijā Krievijas valsts televīzijas kanāls NTV rādija dokumentālo filmu “Krusttēvs”, kurā Lukašenko tika skarbi kritizēts. Filma koncentrējās uz vairākiem Lukašenko oponentu pazušanas gadījumiem viņa pirmās prezidentūras laikā. 

Tikmēr anonīms avots Krievijas drošības struktūrās apgalvoja, ka Vladimirs Putins, kas tolaik ieņēma Krievijas premjerministra amatu, pat plānojot Lukašenko likvidēšanu. 

48

Par 19.decembrī notikušo vēlēšanu uzvarētāju, protams, atkal tika pasludināts Lukašenko. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem viņš ieguva 80% balstu, bet no pārējiem kandidātiem visvairāk balsu ieguva Andrejs Saņikovs - vien 2,5%. 

Pēc vēlēšanām notika plaši iedzīvotāju protesti pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Šajos protestos tika aizturēti vairāk nekā 600 cilvēki, ieskaitot septiņus citus prezidenta vēlēšanu kandidātus. Vēlēšanu iznākums un protestu apspiešana izraisīja plašu Rietumu nosodījumu. 

ASV stingri nosodīja Baltkrievijas valdības rīcību demokrātijas procesu ierobežošanā, savukārt ES aicināja Lukašenko nekavējoties atbrīvot aizturētos opozīcijas līderus. 

Pēc vēlēšanām gan ASV, gan ES pastiprināja Baltkrievijas augstākajām amatpersonām noteiktās sankcijas – ES atjaunoja Lukašenko noteiktos pārvietošanās ierobežojumus un iesaldēja viņa aktīvus, savukārt ASV noteica stingrāku Baltkrievijas amatpersonu finanšu kontroli un piemēroja tām pārvietošanās ierobežojumus.

2015 

2015.gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika gadu pēc Krievijas īstenotās Ukrainai piederošas Krimas aneksijas. Eksperti tolaik pauda viedokli, ka Krievijas agresija pret Ukrainu likusi Lukašenko pārskatīt attiecības ar Krieviju, pastāvot bažām arī par Baltkrievijas teritoriālo neaizskaramību. Savu stratēģiju attiecībā uz Baltkrieviju mainīja arī ES un ASV, dodot priekšroku nevis izolēšanai, bet iesaistīšanai. 

Acīmredzami cenšoties izdabāt Rietumiem, Lukašenko 2015.gada septembrī - vien divus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām -  atbrīvoja sešus augsta ranga politieslodzītos. Starp atbrīvotajiem bija arī Mikolajs Statkevičs, kurš 2010.gadā pats kandidēja vēlēšanās un vēlāk tika ieslodzīts kopā ar deviņiem citiem opozīcijas līderiem. 2011.gadā Statkevičam tika piespriests sešu gadu cietumsods par masveida protesta akciju organizēšanu. 

Neskatoties uz sākotnēji iedrošinošajām vēsmām, prezidenta vēlēšanas, kas notika 11.oktobrī, daudz neatšķīrās no visām iepriekšējām - Lukašenko pārliecinoši triumfēja, atkal iegūstot vairāk nekā 80% balsu. Neviens no pārējiem trīs kandidātiem neieguva vairāk par 5% balsu. 

EDSO norādīja uz būtiskām problēmām balsu skaitīšanā. Vēlēšanās nepiedalījās arī neviens no redzamākajiem opozīcijas pārstāvjiem, jo neviens no viņiem dalībai vēlēšanās netika pielaists. 

Baltkrievijas cilvēktiesību aktīvisti uzsvēra, ka vēlēšanas nav bijušas demokrātiskas. Iedzīvotāji devās ielās, lai atkal protestētu pret rezultātu viltošanu, tomēr šoreiz protesta akcijas nebija tik vērienīgas kā 2010.gadā. 

Baltkrievijas rakstniece Svetlana Aleksijeviča, kura 2015.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā neilgi pirms vēlēšanām Baltkrieviju nodēvēja par mērenu diktatūru. 

48

Tikmēr ASV un ES pēc vēlēšanām uz laiku apturēja Baltkrievijai noteiktās sankcijas. 2016.gada februārī ES šīs sankcijas atcēla pavisam. 

Foto: Lukašenko nodod Baltkrievijas prezidenta amata zvērestu 

Foto: Protesti Baltkrievijā pret opozīcijas kandidātu nereģistrēšanu prezidenta vēlēšanām