Īrijas ekonomikai draud ļoti postoša recesija; valsti brīdina par parādsaistību palielināšanos (6)

Kā vēsta Īrijas Fiskālās disciplīnas padome, kopš aprīļa ekonomikas sarukums varētu būt mērāms ar 21%. Jāpiebilst, ka Īrijā, līdzīgi kā citur Eiropā, lai mazinātu koronavīrusa izplatību, aprīlī tika slēgti daļa uzņēmumu. Eksperti norāda, ka

krīzi padziļina arī bažas par Brexit iznākumu.

Pagājušajā nedēļā jaunākie Valsts kases dati liecināja, ka jūlijā valsts finanšu deficīts bija 7,4 miljardi eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš šajā pašā laikā – tad Īrijas budžetā bija izveidojies 896 miljonu eiro pārpalikums.

Kopumā Īrijas ekonomika varētu būt zaudējusi ap 8,3 miljardiem eiro.

Tas ir saistīts ar būtisku izdevumu pieaugumu, kas bijis nepieciešams pēc bīstamā vīrusa uzliesmojuma.

Straujais ekonomikas kritums varētu palielināt nepieciešamību aizņemties, tādējādi milzīgo finanšu iztrūkumu nāksies kompensēt, palielinot starptautisko aizņēmumu daļu. Eksperti jau brīdinājuši, ka aizdevumu dēļ Īrija uz laiku varētu nonākt dziļā recesijā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdinājusi, ka papildu parāds Īrijai “vēl ilgu laiku būs kā nepatīkams rēgs”. Īrija jau pašlaik ir valsts, kam ir ļoti lielas parādsaistības.

Šobrīd kopējais Īrijas parādu apjoms sasniedz vairāk nekā 110 miljardus eiro.

Tiek prognozēts, ka globālās pandēmijas dēļ pasaules ekonomika varētu sarukt līdz pat pieciem procentiem, tādējādi 2020. gada recesija varētu kļūt par smagāko kopš Lielās Depresijas laikiem 1930. gados.

Pagājušajā gadā Īrija eksportēja aptuveni 152 miljardus vērtas preces, tomēr šogad globālā pieprasījuma krituma dēļ eksporta rādītāji var dramatiski pasliktināties. Ņemot vērā, ka kaimiņvalsts Lielbritānija piedzīvo recesiju pirmo reizi 11 gadu laikā, tas radījis bažas arī Īrijā.

Tas ir tādēļ, ka Lielbritānija joprojām ir viena no svarīgākajām Īrijas tirdzniecības partnerēm. 2019. gadā Lielbritānija eksportēja uz Īriju preces 38,3 miljardu mārciņu apmērā, bet importa vērtība veidoja 24,4 miljardus mārciņu. Tā, piemēram, jaunu automobiļu tirdzniecības rādītāji parasti ir kā indikators ekonomikas “veselības stāvoklim”, taču pašlaik šis sektors liecina par ekonomikas lejupslīdi.

Īrijas motoru industrijas (SIMI) ģenerāldirektors Braiens Kuks brīdināja, ka

Īrijas ekonomikas krituma galvenie iemesli ir gan Covid-19 izplatība, gan arī neskaidrības par un ap Brexit.

“Mums ir Brexit, mums ir arī Covid-19, un tas kopumā rada lielu krīzi. Pašlaik varam teikt, ka jaunu automobiļu tirdzniecības apjomi šogad ir samazinājušies par 30%,” sacīja Kuks.

Sarunas starp Eiropas Savienību un Brexit turpinās arī pandēmijas aizsegā, taču pašlaik vēl nav skaidrs, vai un kad izdosies panākt vienošanos par tālākajiem noteikumiem, kā notiks sadarbība starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību pēc pārejas perioda beigām, kas noslēgsies jau 31. decembrī.

Tas, vai izdosies panākt kādu vienošanos, Īrijai ir ārkārtīgi svarīgi, jo tam būs tieša ietekme uz valsts ekonomiku.

Īrijas valdības vadītājs Maikls Mārtins, kurš tikās ar britu premjerministru Borisu Džonsonu, sacīja, ka “abās pusēs vēl ir iespējas runāt, lai panāktu vienošanos.”

“Es gribētu teikt, ka ir kopīga izpratne par to, ka mums nav vajadzīgs vēl viens liels ekonomiskais šoks, tāpēc varētu izdoties panākt abpusēji optimālu vienošanos, kas nepadziļinās Covid-19 krīzes radītās sekas,” teica Mārtins.

Trešdien tika ziņots, ka Lielbritānijas ekonomikā

“ir sākušies smagi laiki, jo ekonomika piedzīvo dziļāko recesiju vēsturē” – Lielbritānijas ekonomika otrajā ceturksnī saruka par 20,4%.

“Es to esmu teicis arī iepriekš, bet šodienas cipari to arī apstiprina – smagi laiki jau ir sākušies. Simtiem tūkstoši cilvēku jau ir zaudējuši darbu, un diemžēl līdzīgs liktenis piemeklēs vēl vairākus tūkstošus strādājošo. Turpmāk mums būs jāizdara ļoti sarežģītas izvēles, bet mēs tiksim tam pāri, un mums būs cerība un iespējas veidot labāku nākotni,” sacīja Lielbritānijas Valsts kases kanclers Riši Sunaks.