Pilnīgi visi jūras velšu paraugi jaunā pētījumā izrādās piesārņoti ar mikroplastmasu (1)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Environmental Science & Technology”, tika izanalizētas piecas populāras jūras veltes  no Austrālijas tirgus. Pētījuma rezultāti parāda, cik visuresoša ir kļuvusi mikroplastmasa. 

Mikroplastasas daļiņas zinātnieki atrada pilnīgi visos iegādātajos produktos – piecos savvaļas zilajos krabjos, desmit audzētajās tīģergarnelēs, desmit audzētajās austerēs, kalmāros un desmit savvaļas sardīnēs. 

“Vidēji jūras velšu ēdājs uzņemtu aptuveni 0.7 miligramus plastmasas, apēdot parastu porciju austeru, savukārt, apēdot sardīnes, uzņemtu līdz pat 30 miligramiem mikroplastmasas. Salīdzinājumam 30 miligrami plastmasas sver aptuveni tikpat cik rīsa grauds,” skaidroja pētniece Franciska Ribeiro. 

Lai arī joprojām nav zināms, kāda ir mikroplastmasas ietekme uz cilvēka organismu, tomēr jaunais atklājums ir vēl viens iemesls to noskaidrot. 

Okeāni ir lielākā mikroplastmasas “izlietne” pasaulē, tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, cik ar šo vielu ir piesārņoti okeānu iemītnieki. 

Novērots, ka pēc plastmasas daļiņu norīšanas daudzas dzīvnieku sugas savainojas fiziski vai cieš no oksidatīvā stresa. Daudzi dzīvnieki arī iet bojā, piemēram, vaļi, kas plastmasas atkritumu pilniem vēderiem bieži tiek izskaloti okeānu piekrastēs. 

Kāds ir risks sauszemes dzīvniekiem, nav zināms. Lai arī mēs, visticamāk, nenorijam tik daudz plastmasas kā vaļi, tomēr būtu jānoskaidro, kāds ir norītās plastmasas vidējais daudzums un cik ļoti tas mums kaitē. 

“Mūsu atklājums parāda, ka mikroplastmasas daudzums dažādu sugu dzīvniekos ļoti atšķiras, kā arī atšķiras starp vienas sugas pārstāvjiem,” turpināja Ribeiro. 

Izmantojot jaunu masas spektometrijas tehnoloģiju, zinātnieki noskaidroja, ka Austrālijas tirgus kalmāros bija vismazāk mikroplastmasas, bet sardīnēs visvairāk. 

Polietilēns, ko izmanto plastmasas lenšu un lamināta izgatavošanā, tika atrasts visvairāk piesārņotajos dzīvniekos, savukārt PVC daļiņas atradās pilnīgi visos izanalizētajos paraugos. 

Pētījumi liecina, ka pasaules vietās, kur jūras veltes tiek patērētas visbiežāk, cilvēks vidēji var uzņemt vismaz 11 tūkstošus mikroplastmasas daļiņu gadā. 

“Mēs vēl nesaprotam mikroplastmasas uzņemšanas ietekmi uz cilvēka veselību, tomēr šī jaunā metode varētu palīdzēt to uzzināt,” teica zinātniece Tamāra Geloveja.