/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2020/08/14/13272818t1h3625.jpg)
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba izsaucis Ukrainas vēstnieku Baltkrievijā Ihoru Kizimu uz konsultācijām, lai izvērtētu Ukrainas un Baltkrievijas attiecību perspektīvas jaunajā realitātē, pirmdien pavēstīja Ārlietu ministrijas preses dienests.
Ministrs atgādināja, ka piektdien oficiālā Minska nodevusi Baltkrievijā pirms prezidenta vēlēšanām aizturētos Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" algotņus Krievijai, neraugoties uz to, ka bija juridisks un morāls pamats tos nodot Ukrainai.
"Šis solis iedragāja uzticību mūsu valstu starpā un deva pamatīgu triecienu mūsu divpusējām attiecībām," norādīja Kuleba.
Pēc tam Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukšenko "vairākkārt un pilnīgi nepamatoti apsūdzēja Ukrainu nedraudzīgos soļos pret Baltkrieviju".
Kvalitatīvi jauni draudi pilsoņu privātajai drošībai un reģionālajai drošībai kopumā izriet no oficiālajiem paziņojumiem par iespējamu Krievijas un Kolektīvās drošības līguma organizācijas aktīvu iesaistīšanu Baltkrievijas situācijas noregulējumā.
"Minēto faktu un darbību kopums, kā arī situācijas attīstība Baltkrievijā, kur sabiedrība izteikusi neuzticības votumu Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu oficiālajiem rezultātiem, kardināli maina situāciju Ukrainas un Baltkrievijas attiecībās."
"To ņemot vērā, es esmu pieņēmis lēmumu izsaukt Ukrainas vēstnieku Baltkrievijā Ihoru Kizimu uz konsultācijām, lai izvērtētu Ukrainas un Baltkrievijas attiecību perspektīvas jaunajā realitātē, izstrādātu atbilstošus lēmumus, ņemot vērā visu faktoru kompleksu," norādīja ministrs.
Ārlietu ministrija pirmo reizi vēsturē sper šādu soli attiecībā uz Baltkrieviju un dara to "tikai un vienīgi Minskas nepieļaujamo darbību dēļ", skaidroja Kuleba.
"Mēs stingri aizstāvēsim savas nacionālās intereses. To ņemot vērā, vēstnieka izsaukšana uz konsultācijām nekādā veidā neietekmēs mūsu spējas nodrošināt Ukrainas pilsoņu tiesības un likumīgās intereses Baltkrievijas teritorijā," norādīja ministrs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien izlūkošanas un drošības struktūru vadītāju sanāksmē sacīja, ka notikumi Baltkrievijā var būtiski ietekmēt Ukrainu.
"Tika izvērtēti visi iespējamie scenāriji kaimiņvalsts iekšpolitiskā saasinājuma tālākai attīstībai, ieskaitot dažādus eskalācijas tipus, ņemot vērā pasaules konfliktu hibrīdtipus. Turklāt tika veikta tieši Ukrainu skarošo risku analīze, kas rodas saistībā ar vienu vai citu situācijas attīstību," teikts paziņojumā prezidenta tīmekļa vietnē.
Zelenskis sestdien nosodīja Baltkrievijas lēmumu nodot Krievijai Baltkrievijā pirms prezidenta vēlēšanām aizturētos "Vagner" algotņus, lēmumu raksturojot kā netaisnīgu un draudzīgām attiecībām kaitējošu.
Zelenskis telefonsarunā ar Lukašenko šomēnes sacīja, ka aizturētie, kas apsūdzēti par līdzdalību karadarbībā Ukrainā, būtu jāizdod Ukrainai.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.
Lukašenko sestdien pēc telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pavēstīja, ka Krievija pēc pirmā pieprasījuma sniegs vispusīgu palīdzību Baltkrievijas drošības garantēšanai ārēju militāru draudu gadījumā.