Padomju laikos iestrēgušais režīms neļauj Baltkrievijai saņemt miljardiem vērtas investīcijas

FOTO: Reuters / Scanpix

Pašlaik Baltkrievija ir ļoti nozīmīgu pārmaiņu priekšā. Baltkrievijas autokrātiskais prezidents visām varītēm cenšas turēties pie varas un nosoda visus, kas nostājas pret viņa režīmu. Tomēr – ekonomiskajā plaknē Baltkrievijai un tās iedzīvotājiem ir liels potenciāls, vēsta “Financial Times”.

Lukašenko negatīvo attieksmi pret sevi varēja izjust, uzstājoties ar uzrunu valstij piederošajā Minskas autovilcēju rūpnīcā.

Uzrunas laikā sanākušie strādnieki skandināja tādus saukļus kā “Melis!” un “Ej prom!” Neraugoties uz to, Lukašenko paziņoja, ka nekādu jaunu vēlēšanu nebūs un cilvēkiem vienkārši ir jābūt pacietīgiem.

Lukašenko pie varas Baltkrievijā ir jau 26 gadus, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Baltkrievijai ir lielas problēmas ar investīciju piesaisti. Šajā laikā viņš šo postpadomju valsti ir vadījis tā, it kā Padomju Savienība nekad nebūtu sabrukusi un pastāvētu vēl šodien – viņš pastāvīgi ir noraidījis Rietumu liberalizācijas mēģinājumus, un līdz ar to valstij pieder daudzi uzņēmumi, kas veido ap 70% no valsts ekonomikas.

Tomēr, laikam ejot, situācija mainās. Lielo valsts uzņēmumu darbinieku lēmums nostāties pret Lukašenko ir bijis pagrieziena punkts pret Lukašenko vērstajos protestos, kas sākās pēc viņa uzvaras vēlēšanās, kas nebija godīgas. Ja Lukašenko tiešām zaudēs varu, tad valsts uzņēmumu darbinieku nākotne būs ļoti neskaidra.

Daudzi no Baltkrievijas uzņēmumiem strādā ar novecojušām metodēm, tie nav rentabli, un to modernizācijai ir nepieciešami ļoti lieli līdzekļi, kas, visticamāk, vienkārši neatmaksātos. Līdz ar to privātie investori nemaz nevēlas ieguldīt savu naudu Baltkrievijā, kamēr pie varas ir pastāvošais režīms.

“Belneftehim” ir valsts naftas pārstrādes rūpnīca, kas eksportē vairāk nekā septiņus miljardus dolāru vērtus naftas produktus uz vairāk nekā 70 valstīm. Tā ir ļoti kritiska daļa no infrastruktūras, kas nodrošina naftas piegādi no Krievijas uz Eiropu.

Valstij piederošais uzņēmums “Belaruskali”, kas ražo piekto daļu no kālija karbonāta krājumiem visā pasaulē, ik gadu eksportē preces 2,75 miljardu dolāru vērtībā. “Belaz” ir viens no pasaulē lielākajiem ogļraktuvju ekipējuma un mašīnbūves uzņēmumiem, tāpat valsts ir viena no nozīmīgākajām piena eksportētājām pasaulē.

Rietumu investori labprāt pievērstu uzmanību Baltkrievijai, taču šai valstij ir divi milzīgi konkurenti – tā ir Krievija un Ķīna.

Maskavai ir izdevīgi, ka Baltkrievijā pastāv draudzīgais Lukašenko režīms, kam piegādāt ļoti lētas enerģijas izejvielas. Minskai arī tas ir izdevīgi. Tikmēr cieša saikne starp divām valstīm liecina to, ka daudzi Krievijas uzņēmumi pilnībā paļaujas uz Baltkrievijas valsts uzņēmumiem.

Ja Baltkrievijā notiks varas maiņa, Krievijas investoriem šajā gadījumā būs priekšroka, jo potenciāli jaunajai valdībai noteikti būs nepieciešams kapitāls, lai uzturētu ražošanas sektoru.

Tajā pašā laikā Ķīna jau ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem investoriem Baltkrievijā, kas sevi ir nodēvējusi par “tiltu starp Krieviju un Eiropu”, cerībā, ka tai izdosies savienot arī Ķīnas un Eiropas infrastruktūras.

Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumi, kā “Huawei” un ZTE, ir investējuši valstī ap astoņiem miljardiem dolāru, sniedzot dažādu tehnoloģisko aprīkojumu baltkrievu uzņēmumiem. Tāpat Baltkrievijā ir Ķīnas autobūves uzņēmuma “Geely” automašīnu komplektēšanas rūpnīca.

Tiesa gan, pēdējo gadu laikā arī Rietumu investori ir sākuši ieguldīt naudu Baltkrievijā. Tā, piemēram, 2017. gadā lielveikalu tīkls “Eurotorg” kļuva par pirmo Baltkrievijas uzņēmumu, kas ir kotējis akcijas Eiropas biržās, tādējādi iegūstot vairāk nekā 350 miljonus dolāru lielu naudas summu. Vairāk nekā 90% no šīs summas ir ieguldījuši Lielbritānijas, ASV un Eiropas Savienības valstu investori. 2018. gadā “Eurotorg” sāka pārrunas par akciju kotēšanu arī Londonas biržā.

Tomēr labākā vizītkarte potenciālo investoru piesaistei Baltkrievijā ir augsto tehnoloģiju parks netālu no Minskas. Tā ir vieta, kur, visticamāk, Lukašenko netiks silti uzņemts.

2005. gadā augsto tehnoloģiju parks tika dibināts ar mērķi nodrošināt darbu augsti kvalificētiem tehnoloģiju nozarē strādājošajiem. Tas ir viens no Padomju Savienības mantojumiem Baltkrievijā, kas lēma, ka Baltkrievijai ir jākļūst par inženierzinātnes un zinātņu galamērķi.

Arī jaunajai paaudzei Baltkrievijā ir ļoti daudzi augsti kvalificēti speciālisti, kam ir dažādas inovatīvas idejas, piemēram, kā Baltkrievijā modernizēt nodokļu sistēmu, piedāvāt arī cita veida priekšrocības strādājošajiem.

No šā tehnoloģiju parka aptuveni 50 procenti no programmatūras tika eksportēti uz Eiropas, bet 45% uz Ziemeļamerikas valstīm. Zināmākās kompānijas ir “Viber” un “Epam”, kas kotējas Ņujorkas biržā. IT sektors spēja nodrošināt ap 5,5% no Baltkrievijas IKP, un paredzams, ka tas sasniegs 10% no IKP 2023. gadā.

Ļoti daudzi cer, ka tieši IT nozare un modernās tehnoloģijas kļūs par jauno Baltkrievijas vizītkarti, kas spēs valstij piesaistīt miljardiem lielas investīcijas. Arī resursi tam ir pietiekami, jo jauno speciālistu sagatavotība ir augstā līmenī. Tomēr, kā vēsta “Financial Times”, vispirms ir jāmainās Lukašenko režīmam, kas joprojām ir iestrēdzis padomju laikos...

Uz augšu
Back