Covid-19 pandēmijas dēļ gaisa satiksme faktiski visā pasaulē ir apstājusies. Līdz ar to lidsabiedrībās strādājošajiem nākas meklēt iespējas, kā nopelnīt. Tāpēc vairāki piloti pārkvalificējas, piemēram, kļūstot par bezpilota lidaparātu jeb dronu pilotiem, vēsta CNN.
Mišela Bišopa pauž, ka Covid situācija pašlaik ir ļoti sarežģīta un nav indikāciju, ka jau tuvākajā laikā tā varētu mainīties uz labo pusi.
“Es cenšos lidot tik daudz, cik vien varu, jo man tas ļoti patīk,” saka Bišopa, kas ir kādas lidsabiedrības pilote jau 20 gadus. Savā dīkstāvē viņa aktīvi meklē, ko darīt, jo sēdēšana bezdarbībā ir ļoti nepatīkama. Un kāds darba piedāvājums viņu ļoti uzrunāja – ir iespēja pilotēt dronu.
Konektikutas štatā ir jauns uzņēmums “Aquiline Drones”, kas vēlas radīt iespēju piepelnīties droņu pilotiem. Lai to varētu darīt, ir nepieciešama drona pilota licence, viedtālrunis un divi mēneši laika, kuros pilotiem ir jāveic dažādi fotouzņēmumi no gaisa, piemēram, kāzās, vai arī ceļu infrastruktūras fotografēšana.
Tomēr sertificēti dronu piloti ASV ir salīdzinoši maz – aptuveni 200 000. Kopš 2016. gada ASV dronu pilotiem ir jābūt nepieciešamam sertifikātam, lai varētu legāli pilotēt nelielo lidaparātu.
“Aquiline” mērķis palīdzēt iegūt licences jaunajiem dronu pilotiem – lielākā daļa no tiem ir tieši bijušie lidsabiedrību piloti, kas ilgus gadus vadījuši pasažieru lidmašīnas.
Kompānija īsteno programmu “Flight to the Future”, kur tiek īstenoti virtuāli kursi. Samaksājot 1000 dolāru, ikviens var iziet sešu līdz astoņu nedēļu ilgu treniņu programmu, kas vēlāk ļauj saņemt Federālās Aviācijas administrācijas izsniegtu sertifikātu.
Tiek norādīts, ka arī dronu pilotiem sertifikācijas process nav vienkāršs. Tomēr interese par to ir liela, jo “Aquiline” programmā piedalās vairāk nekā 1500 dalībnieki, kam ar aviāciju nav nekādas saistība, kā arī aptuveni 2000 piloti.
“Es neko daudz par droniem nezinu. Bet – ja man ir jāpārtrauc lidošana, tad tā ir iespēja iemācīties kaut ko jaunu,” saka Bišopa.
Ja programma izrādīsies veiksmīga, tad piloti, kas tikko ieguvuši sertifikātu, varēs iegūt dažādas piepelnīšanās iespējas. Sagaidāms, ka dažādos īstermiņa darbos ar dronu būs iespējams nopelnīt vismaz 300 dolāru, respektīvi – viena darba stunda ar bezpilota lidaparātu tiks atalgota ar 150 dolāriem.
Šeit gan jāņem vērā: lai arī “tas ļaus pilotiem pašiem būt sev priekšniekiem”, neatkarīgajiem strādājošajiem nebūs garantēta veselības apdrošināšana, apmaksāti atvaļinājumi un citas priekšrocības, ko saņem pilna laika strādājošie.
Tāpat ir jautājums, vai pieprasījums pēc dronu pakalpojumiem būs pietiekami augstā līmenī. Jā, tie ir guvuši lielu interesi pēdējo gadu laikā, transformējoties no jautras tehnoloģiju ierīces uz nopietnām ierīcēm, kas ļauj pat mazināt dažādu katastrofu sekas, kā arī uzraudzīt dažādus procesus no gaisa.
Tā gan nav izplatīta parādība. Valdība un daudzi ASV dzīvojošie raizējas par iespēju, ka droni tiks izmantoti spiegošanai. 2017. gadā veiktajā “Pew Research” pētījumā tika atklāts, ka vairāk nekā puse amerikāņu uzskata, ka droniem nevajadzētu ļaut darboties cilvēku māju tuvumā. Turklāt - komerciālos un privātās lietošanas dronus joprojām stingri regulē un uzrauga Federālā Aviācijas aģentūra.
“Aquiline” gan ir pārliecināti, ka viņu īstenotā programma ļaus dronu uzņēmumiem attīstīties. Arī Bišopa, kura vēlas iesaistīties “Flight to the Future” kursā, ir pārliecināta, ka nav vērts saistīt lielas cerības par iespējamo nākotni dronu nozarē, jo viņai ir arī citas intereses. Tomēr – viņa ir optimistiska par “Aquiline” programmu.
“Domāju, ka ir jāplāno dzīve gan gadījumā, ja piepildās pozitīvais scenārijs, un gadījumā, ja piepildās negatīvais scenārijs. Jebkurā gadījumā, investīcija šī kursa veikšanai nav zemē nomesta nauda, jo tas ir tas, kas mani interesē, un, pateicoties bezpilota lidaparātiem, es joprojām varu savu dzīvi saistīt ar lidošanu,“ teica Bišopa.
