Lai veicinātu Latvijas konkurētspēju un iedzīvotāju sociālo aizsardzību, Finanšu ministrija piedāvā jaunas idejas nodokļu reformai. Savukārt pašvaldībām turpmāk varētu tikt mazāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa (IIN), tādējādi palielinot valsts budžeta ieņēmumus.
Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš pastāstīja, ka trešdien būs valdības sēde, kurā tiks izskatīti jautājumi par budžeta prioritātēm, tostarp tām, ko pieteica neatkarīgās iestādes.
Koalīcija pirmdien ilgi sprieda par FM piedāvājumu nodokļu reformai, kas piedāvā vairākas izmaiņas. Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.
Kariņa ieskatā tas būtiski uzlabotu Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, palīdzot piesaistīt investīcijas un palielinot jaunu uzņēmumu skaitu.
Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā.
Kariņš skaidroja, ka arī šīs izmaiņas dotu pozitīvu efektu Latvijas konkurētspējai.
Trešais risinājums paredz ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem.
Kariņš akcentēja, ka Covid-19 laiks parādīja, ka ne visi Latvijas iedzīvotāji ir sociāli pasargāti.
FM piedāvājumu valdība varētu izskatīt trešdien, 2.septembrī.
Piedāvā par 5% palielināt valstij pārdalāmo IIN daļu
Savukārt, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, tiek izskatīts piedāvājums pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, pastāstīja Kariņš.
Finanšu ministrija piedāvā mainīt IIN pārdales attiecību, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN proporciju.
Patlaban pašvaldību budžetā ienāk 80% IIN, bet valsts budžetā - atlikušie 20%, savukārt FM rosina valsts daļu palielināt līdz 25%,
attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.
Kariņš skaidroja, ka
tas palīdzētu rast līdzekļus mediķu, pedagogu algu jautājuma risināšanai, kā arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) celšanai.
Premjers arī pauda, ka pašvaldības kā kompensējošu mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā "atlabšanas fonda" diviem miljardiem eiro.
