Šovasar Krievijas TV filmēšanas komanda, lidojot pāri Sibīrijas tundrai, pamanīja ko neparastu - nez no kurienes uzradušos krāteri. Pēdējo septiņu gadu laikā Sibīrijā parādījušies vismaz deviņi šādi krāteri, un zinātniekiem pagaidām nav pārliecinoša izskaidrojuma, ziņo raidorganizācija CNN.
Jaunatklātais krāteris ir 20 metrus plats un apmēram 30 metrus dziļš.
Kad 2013.gadā Jamalas pussalā netālu no naftas un gāzes laukiem tika uziets pirmais krāteris, radās dažādas teorijas - meteorīts, slepenas pazemes militārās bāzes sagrūšana un pat lidojošā šķīvīša nolaišanās.
Pašlaik zinātnieki krāterus saista ar metāna gāzes uzkrāšanās izraisītām pazemes eksplozijām, taču joprojām ir daudz nezināmo.
Ja šī teorija izrādīsies patiesa, tas varētu būt rezultāts reģiona sasilšanai.
"Pagaidām nav vienotas, akceptētas teorijas par to, kā veidojušies šie kompleksie fenomeni," norāda zinātnes un tehnoloģiju centra "Skolkovo" pētnieks Jevgeņijs Čuviļins. "Iespējams, ka tie veidojušies gadiem ilgi, taču ir grūti veikt aplēses. Tā kā krāteri parasti uzrodas neapdzīvotās un lielākoties neskartās Arktikas vietās, tad neviens tos neredz un par tiem neziņo."
"Krāteri vēl joprojām visbiežāk tiek atrasti nejauši - tos ierauga no helikopteriem vai arī ziemeļbriežu gani un mednieki," norāda Čuviļins.
Mūžīgais sasalums, kas klāj lielu Krievijas daļu, ir dabisks metāna rezervuārs. Pēdējo gadu karstās vasaras varētu būt pasteidzinājušas krāteru veidošanos.
Ekspedīcija uz krātera dibenu
Čuviļins un viņa komanda ir retie zinātnieki, kuri nolaidušies krāterī, lai izpētītu, kā tie veidojušies un no kurienes nāk metāna gāze. Nokāpt krāterī var, izmantojot alpīnistu ekipējumu, turklāt nedrīkst vilcināties - apmēram divu gadu laikā pēc izveidošanās krāteris pārtop par ezeru.
"Galvenā problēma slēpjas tajā, cik neticami ātri krāteri izveidojas un cik īss ir to mūžs, pirms tie kļūst par ezeriem," uzsver Čuviļins.
"Atrast krāteri nomaļā Arktikas vietā - zinātniekiem tas nozīmē, ka uzsmaidījusi veiksme."
Zinātnieki 2017.gadā no Erkutas krātera savāca zemes un ledus paraugus. Jūnijā publicētajā pētījumā bija aprakstīts, kā mūžīgā sasaluma augšējos slāņos uzkrājas gāzes, visvairāk - tieši metāns. Gāzu uzkrāšanās rada tik spēcīgu spiedienu, ka sasalušās zemes virsējie slāņi var uzsprāgt, veidojot krāteri.
"Vēlamies uzsvērt, ka krāteru problēmas pētniecība vēl ir ļoti agrā stadijā. Katrs jauns krāteris noved pie jauniem pētījumiem un atklājumiem," skaidro Čuviļins.
Zinātnieki uzskata, ka Erkutas krāteris izveidojies izžuvušā ezerā. Gadu gaitā uzkrājās spiediens, kas kulminēja ar eksploziju - ledus vulkānu.
"Kriovulkānisms, kā to dēvē zinātnieki, ir ļoti maz pētīts un aprakstīts kriosfēras process - eksplozija, kurā tiek izgrūsti akmeņi, ledus un gāzes, atstājot zemē krāteri," stāsta zinātnieks, piebilstot, ka šis fenomens potenciāli padara Arktikas reģionus nedrošus cilvēku aktivitātēm.
"Šīs metāna emisijas arī veicina augošo siltumnīcas gāzu koncentrāciju atmosfērā, un klimata pārmaiņas pašas par sevi varētu būt iemesls, kāpēc aktivizējas kriovulkānisms," uzsver Čuviļins. "Taču tas vēl ir jāpēta."
Pētnieks sola, ka jau drīzumā kādā no akadēmiskajiem žurnāliem tiks publicēta sīkāka informācija par jaunāko atrasto krāteri, kas ir viens no lielākajiem līdz šim Sibīrijā atrastajiem krāteriem.
Ekstremāli apstākļi
Eksplozijas apdraud cilvēkus, kuri dzīvo nomaļajās Sibīrijas teritorijās, kā arī tur izveidoto naftas un dabasgāzes infrastruktūru, norāda Krievijas Zinātņu akadēmijas Naftas un gāzes pētījumu institūta profesors Vasilijs Bogojavļenskis.
Viņš runājis ar kādu ziemeļbriežu gani, kura 2017.gadā bija lieciniece lielai eksplozijai Jamalas pussalā. "Katru rītu viņa devās uz nelielu ledus uzkalnu upē, jo tā bija visaugstākā vieta un no turienes vislabāk varēja redzēt, kur ir viņas ziemeļbrieži. Vienu rītu viņa atkal atnāca uz šo vietu, taču kājās bija dīvainas sajūtas. Viņa nobijās un bēga prom," stāsta profesors. "Kad viņa bija apmēram 200 līdz 300 metru attālumā, notika sprādziens. Viņa varēja iet bojā."
Citi krāteri parādījušies tikai pāris kilometru attālumā no dzelzceļa sliedēm un naftas cauruļvada.
Bogojavļenski nepārliecina zinātnieku skaidrojums, ka pie krāteru veidošanās vainojama gaisa temperatūras paaugstināšanās. Nomaļo Sibīrijas ciematu iedzīvotāji un ziemeļbriežu gani viņam stāstījuši, ka jau vecāko paaudžu dzīves laikā esot klīduši stāsti par sprādzieniem un krāteriem tundrā.
Krievijas Zinātņu akadēmijas Zemes kriosfēras institūta pētniece Marina Lībmane, kura analizējusi no krāteriem paņemtos paraugus, norāda - laboratorijas testi liecina, ka eksploziju radījusī metāna gāze neesot nākusi no dziļiem zemes slāņiem, bet gan tuvāk zemes virsmai.
"Grūti izslēgt gaisa temperatūras argumentu, jo pirmie krāteri parādījās pēc 2012.gada ekstremāli karstās vasaras, pēc tam pēc 2016.gada rekordtemperatūras, un jaunākais krāteris izveidojās pēc 2020.gada rekordaugstajām temperatūrām. Pa vidu - itin nekā," teica Lībmane.
Vudvelas Klimata pētījumu centra Arktikas programmas direktore Sūzana Natali uzskata, ka klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmē krāteru veidošanos.
"Tas ir līdzīgi kā ar viesuļvētrām," viņa skaidro. "Bija vajadzīgs ilgs laiks, lai zinātnieki un pētījumi ar pārliecību teiktu, ka jā, klimata pārmaiņas padara viesuļvētras spēcīgākas. Pagaidām krāteru ir tik maz, ka ir grūti to teikt ar lielu pārliecību, taču esmu diezgan droša, ka klimata pārmaiņas šeit spēlē kādu lomu."
