Liesmojošā Kalifornija - sezonāla nelaime vai klimata pārmaiņas? (6)

Liesmas plosās no Meksikas robežas līdz Sjeranevadas mežu audzēm, cilvēki spiesti pamest savas mājas piedūmotā gaisa un tieša uguns apdraudējuma dēļ, bojāgājušie gan civiliedzīvotāju, gan glābēju vidū, bez vēsts pazudušie, tūristi, kurus ugunsgrēks iesprostojis dabas rezervātā un kas tiek evakuēti ar helikopteriem, Sanfrancisko ikoniskais Zelta vārtu tilts kā vāji saskatāms siluets dūmakā - ziņas no Kalifornijas, Oregonas un Vašingtonas štata pēdējo nedēļu laikā tik tiešām var nepārspīlējot dēvēt par apokaliptiskām. Ugunsgrēki, kas šajās vietās ir sezonāla parādība, šoreiz plosās divtik spēcīgi.

Meža ugunsgrēki ASV Rietumkrastā nav nekas jauns. Parasti tie turpinās no jūlija beigām līdz novembra sākumam. Tos sekmē sausais un spēcīgais vējš, un rudenī tie noplok līdz ar pirmajām lietusgāzēm oktobra beigās - novembra sākumā. Taču šīs sezonas ugunsgrēki ASV rietumu piekrastes štatos ir daudz postošāki - gan vairāk, gan plašāki. Kā pastiprinošs faktors uguns izplatībai šoruden nostrādāja arī septembra sākuma karstuma vilnis, kas kombinācijā ar Covid-19 pandēmijas uzspiestajiem ierobežojumiem vēl vairāk apgrūtina dzēšanu un glābšanu.

Šī stihija kārtējo reizi saasinājusi debates starp klimata pārmaiņu noliedzējiem un tiem, kuri uzskata, ka tieši jaunie klimatiski apstākļi ir sekmējuši aizvien postošākus mežu ugunsgrēkus pēdējā desmitgadē.

Pirmie kā argumentu piesauc to, ka meži Rietumkrastā deguši jau izsenis - piemēram, 1850. gada ugunsgrēkos izdegušas aptuveni 17 000 kvadrātkilometru lielas platības. Savu artavu versijā par klimata pārmaiņām kā nebūtisku faktoru devis arī prezidents Tramps, kurš kādā no priekšvēlēšanu kampaņas runām paziņoja, ka pie vainas ir cilvēku nolaidība un nepietiekama mežu apsaimniekošana - tajos gadiem krājoties kritušās lapas un sausie zari. 

Protams, vietumis pie vainas ir arī cilvēciskais faktors - tā, piemēram, ugunsgrēku, kas septembra sākumā izcēlās Eldorado, izraisīja pirotehnikas lietošana kādā bērna dzimuma atklāšanas ballītē. Turklāt tas nebija pirmais gadījums, kad degšana ugunsgrēku sezonā sākas tieši pirotehnikas dēļ. Taču šie incidenti ir vien atsevišķas, nelielas epizodes milzīgajā ugunsjūrā, kas plosās Rietumkrastā.

Šo ugunsgrēku mērogs un to izcelšanos veicinošie faktori, skatīti kopainā, liek izdarīt daudz tālejošākus un globālākus secinājumus.

Pagājušās nedēļas beigās Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms nāca klajā ar paziņojumu, ka ugunsgrēki ir tiešas klimata pārmaiņu sekas un "debates par klimata pārmaiņām ir beigušās". Ņūsoms norāda, ka zinātnieki šobrīd vērojamos karstuma viļņus kā iespējamu nākotni prognozējuši jau pirms vairākiem gadiem, turklāt šīs prognozes ir piepildījušās ātrāk nekā solīts.

Statistika liecina, ka deviņi no desmit karstākajiem gadiem novērojumu vēsturē ir piedzīvoti kopš 2005. gada. Savukārt vidējā gaisa temperatūra Kalifornijā un Oregonā kopš 1900. gada ir palielinājusies par vienu grādu.

Karstums un sausums ir bijis par iemeslu miljoniem koku bojāejai Kalifornijas mežos, tādējādi radot labvēlīgākus apstākļus uguns izplatībai.

Savukārt kalnu apgabali, kuros parasti valda vēsāks un mitrāks klimats, pēdējo vasaru karstuma dēļ strauji kļūst sausāki un līdz ar to arī ugunsbīstamāki.

Kā galvenais klimata pārmaiņu cēlonis tiek minēta cilvēka darbība, piesārņojot atmosfēru ar oglekļa dioksīdu saturošiem izmešiem.

Pagājušajā nedēļā tika publiskots vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojums "United in Science 2020", kurā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu.

Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt. Sagaidāms, ka pēdējie pieci gadi būs kļuvuši par siltākajiem novērojumu vēsturē, bet ne ilgstoši, jo nākamā piecgade tiek prognozēta vēl siltāka.