Arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot tālāk no lielpilsētu burzmas, priekšroku dodot dabas tuvumam, nevis pilsētas bruģim. Ir skaidri redzams, ka šāda tendence pieaugs un nākotnē vērtīgāki kļūs īpašumi, kuru tuvumā atradīsies apzaļumota teritorija.
Uzņēmuma “Labie koki” vadītājs, arborists Edgars Neilands portālam TVNET iezīmē, kā zaļās zonas labiekārtošana palīdzēs ne tikai cilvēkiem un apkārtējai videi, bet arī nākotnē paaugstinās nekustamā īpašuma vērtību. Pasaules pieredze rāda, ka pēdējos gados aktualizējas cilvēku vēlme atgriezties pie saknēm – zaļas vides –, upurējot pilsētas centra dzīves priekšrocības, piemēram, kultūras un pasākumu vietu tuvumu.
Cik zaļa vide ir mums apkārt, var noteikt pavisam vienkārši – pēc tā, cik lielu daļu teritorijas nosedz koku vainagi. To iespējams izdarīt, ieejot lietotnēs Google Maps vai Google Earth. Optimāli kokiem būt jānosedz 20 – 30% platības. Tādējādi tiek nodrošināta veselīga temperatūra, kontrolēts gaisa mitrums, aizturēti putekļi, kā arī ievērojami samazināti trokšņi. Tā ir vide, kurā cilvēks jūtas viskomfortablāk.
Ja šis koku apjoms ir vien 10% no teritorijas, ievērojami cieš cilvēku labsajūta. Diemžēl lielākajā daļā pilsētas koku apjoms nav pietiekams.
Mainoties cilvēku vēlmēm, mainās arī pieprasījums pēc dzīvesvietas un prasības pret darba vidi. Arvien vairāk tiek novērtētas vietas, kur industriālas zonas veiksmīgi apvienotas ar zaļajām atpūtas zonām. Zīmīgi, ka Latvijā par šiem vides jautājumiem vairāk rūpējas privātais sektors, nevis valsts pārvalde. “Pilsēta cilvēkiem” kopā ar privātajiem atbalstītājiem pērn veica unikālu projektu, kur ar inovatīvas tehnoloģijas palīdzību pašā Rīgas centrā tika iestādītas divas gandrīz deviņus metrus garas liepas, pierādot to, ka pilsētas centrā ir vieta jauniem kokiem. Arī vēsturiskajā centrā ir iespējams palielināt zaļās zonas apmērus, tā pie “AC Hotel by Marriott Riga” (bijušā “Albert Hotel”), izveidots labiekārtots skvērs, kas nu priecē Rīgas iedzīvotājus un viesus. Savukārt viena no apjomīgākajām pēdējā gada lielo koku stādīšanām arī notikusi tieši privātā sektora iniciēta – Pārdaugavā, biroju kompleksa “Business Garden Rīga” labiekārtošanas laikā, kur jau pirms būvniecības projekta izstrādes “Labo koku” komanda veica rūpīgu esošo koku inventarizāciju, novērtējot to skaitu, sugu daudzveidību un vērtību. Šī audita rezultātā biroju ēkas burtiski tika plānotas apkārt šiem vērtīgajiem kokiem. Tos kokus, kurus nebija iespējams saglabāt, pārstādīja, bet tukšākajos laukumos papildus tika iestādīti vairāk nekā 60 lieli koki. Tas prasa investīcijas, tieši tādēļ, apzinoties katastrofālo situāciju, kāda ir ar kokiem Rīgā, un redzot garo sarakstu ar topošo dzīvojamo un komerctelpu būvniecību projektiem, kurus plānots pabeigt līdz 2022. gadam, ir svarīgi jau laikus runāt par to, kādu ieguldījumu attīstītāji sniegs Rīgas koku skaita palielināšanā.
Veiksmīgai vides iekārtošanai palīdz gan esošo koku saglabāšana, gan jaunu koku stādīšana. Diemžēl ne visi nekustamā īpašuma attīstītāji iet saglabāšanas ceļu, jo projektētājiem trūkst zināšanu.
Esošo koku saglabāšana, integrējot tos projektā, ir lētākais veids, kā nodrošināt zaļās vides klātbūtni.
Pastāvošā situācija liecina, ka projektētāji joprojām nav iemācījušies to objektīvi novērtēt un izprast, kā ap kokiem veikt apbūvi, kāda ir to sakņu sistēma un kā to savienot ar komunikāciju izvietošanu. Mēs ar to ikdienā saskaramies “Annas koku skolā”, kur ar semināru un meistarklašu palīdzību skaidrojam neizprotamo, padarot projektētājus par vēl konkurētspējīgākiem speciālistiem. Eiropā tiek piekopta prakse lielus kokus nevis vienkārši nozāģēt, bet, piemēram, pārstādīt citviet, jo līdzvērtīga jauna koka iestādīšana maksās aptuveni divas vai pat trīs reizes dārgāk.
Arī kokus, kuri vairs nav labākajā stāvoklī un kuri šķietami jānozāģē, var glābt.
Par salīdzinoši nelielām investīcijām to var padarīt drošu – sastiprinot, sasienot vai apgriežot.
Lēmums atteikties no apkārtnes labiekārtošanas un zaļās zonas izveides ir zaudējums pašiem nekustamo īpašumu attīstītājiem. Ņemot vērā esošo tendenci, maksātspējīgi cilvēki izvēlas piemaksāt par zaļu infrastruktūru un iespēju justies tuvāk dabai. Tādējādi, ieguldot naudu teritorijas iekārtošanā, iespējams palielināt projekta vērtību pat par 7%¹. Attīstītājiem jau projekta izstrādes stadijā, sadarbojoties ar arhitektiem, ir jādod darba uzdevums – projektēt ne tikai ēku, bet arī zaļu vidi apkārt tai. Tam ir jākļūst par jauno normu.
Pirms tūkstoš gadiem cilvēki mājvietas būvēja koku tuvumā, jo tie sniedza patvērumu, atvēsināja un sargāja no vēja. Cilvēka prasības pēc šīm lietām nav mainījušās, bet pēdējos 100 līdz 120 gados industriālā vide mūs vienkārši piespiedusi pielāgoties. Daļa zinātnieku uzskata, ka tieši tādēļ mūsdienu cilvēki saskaras ar tik daudzām saslimšanām un pasaule to sāk apzināties. Koki ir vieglākais veids, kā mūs pietuvināt laikiem, kad cilvēki dzīvoja harmonijā ar dabu. Nekustamo īpašumu attīstītājiem lēmums parūpēties par zaļo vidi ir solis pretī loģiskai nākotnei, un tas būtu jāuztver nevis kā sociāli atbildīgs labdarības gājiens, bet pašsaprotams pienākums.
¹The Nature Conservancy Washington,”Outside our doors”, The Benefits of cities where people and nature thrive.