Ietekmīgie ukraiņi, kuru nauda izskalojās caur Latviju (9)

Drīz pēc tam, kad 2014.gada februārī pēc Maidana protestiem Ukrainas toreizējais prezidents Viktors Janukovičs aizbēga no valsts, vairāku valstu valdības piedāvāja Ukrainai palīdzēt salikt kopbildi par viņa laika korupcijas vērienu.

Ukraina bija cietusi no sistemātiskas korupcijas vairākas desmitgades, taču Janukoviča ēras shēmu pārdrošība pārsteidza. Janukovičs un sabiedrotie, reizēm saukti par “ģimeni”, no 2010. līdz 2014.gadam nozaga desmitiem miljardu ASV dolāru, izmantojot valsts enerģētisko atkarību no Krievijas un izvairoties no nodokļu nomaksas importa shēmās, atdodot valsts pasūtījumus saistītām kompānijām, kā arī privatizējot valsts īpašumus zem to vērtības. Tā pēc prezidenta gāšanas lēsa gan Ukrainas jaunā valdība, gan dažādas nevalstiskās organizācijas. 

Medijos parādījās ziņas, ka daļa nozagto līdzekļu plūduši arī caur Latviju. ASV vismaz 15 gadus pārmetusi Latvijai banku sistēmas nepilnības, kas to padarīja pievilcīgu dažādām finanšu shēmām (lasi vairāk šeit). 

Tagad FinCEN Files, kuriem bija pieeja arī Re:Baltica, pirmo reizi ļauj ieskatīties, kā plūda nozagtā nauda. Starptautiskā žurnālistu kopprojekta FinCEN Files pamatā ir slepeni ASV reģistrēto banku ziņojumi, ko tās sniegušas ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (FinCEN), kā arī citi dokumenti un desmitiem interviju. Saskaņā ar BuzzFeed News, kas dokumentus ieguva un ar tiem dalījās ar starptautisko žurnālistu organizāciju ICIJ un citiem medijiem, daļa dokumentu apkopoti ASV kongresa izmeklēšanas ietvaros par iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās, kamēr citi apkopoti pēc tiesībsargājošo iestāžu pieprasījumiem FinCEN. (Lasi vairāk par FinCEN Files šeit).

Šajā rakstā iezīmējam dažus no Ukrainas politiķiem un oligarhiem, par kuru aizdomīgajiem darījumiem FinCEN ziņoja ASV bankas.

Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs

FinCEN Files atrodami vairāki dokumenti, kuros parādās aizdomīgi darījumi, kuros bija iesaistīti Janukovičam pietuvinātie. “Viktors Janukovičs vadīja Ukrainas valdību kā noziedzīgu organizāciju, pieļaujot grandiozu korupciju un gūstot labumu no dažādām shēmām,” FinCEN rakstīja 2016.gadā dokumentā, kas izskatās pēc iekšēja ziņojuma par Ukrainas kleptokrātiju. Tajā kopsavilktas Ukrainas amatpersonas un Janukoviča sabiedrotie, kuri piesavinājās valsts naudu, un ar viņiem saistītās kompānijas. 

Mako Holding bija viena no tām. To kontrolēja Janukoviča vecākais dēls Aleksandrs Janukovičs, kuru ASV Finanšu ministrija 2015.gadā iekļāva sankciju sarakstā par Ukrainas īpašumu nelikumīgu piesavināšanos. Holdings darbojās enerģētikā un nekustamā īpašuma attīstīšanā. Tam bija meitasuzņēmumi Ukrainā, Nīderlandē un Šveicē. 

Tā Šveices meitasuzņēmums Mako Trading SA nosūtīja un saņēma maksājumus no kompānijām ar bankas kontiem Latvijā. 2012.gada decembrī Mako Trading pārskaitīja 800 000 ASV dolāru uz kontu Aizkraukles Bankā (tagad ABLV Bank) par labu kompānijai Industrial Commodities Trade S.A. Cita kompānija - Elberg Invest LLP - savukārt no 2013.gada augusta līdz 2014.gada februārim vairākos maksājumos nosūtīja 1,8 miljonus ASV dolāru no tās konta Baltikums Bank (tagad BlueOrange Bank) uz Mako Trading SA Šveices bankas kontu. 

Abas kompānijas - Industrial Commodities Trade S.A. un Elberg Invest LLP atgādina čaulas. Industrial Commodities Trade S.A. bija reģistrēta Panamā. Lai gan Elberg Invest LLP reģistrēta Londonā, tās direktori ir Panamā un Belizē reģistrētas kompānijas, un tās apgrozījums labākajos gados nepārsniedza pārsimts tūkstošus mārciņu.

BlueOrange Bank norādīja Re:Baltica, ka bankai nav tiesību publiski komentēt klientu darījumus. Taču banka sniedzot informāciju par klientu darbību visos gadījumos, kad to pieprasa  tiesībsargājošās institūcijas, kā arī veic padziļinātas pārbaudes aizdomīgu darījumu gadījumos un informē par to kompetentās iestādes, piebilda BlueOrange Bank korporatīvās komunikācijas un mārketinga departamenta vadītāja Ingrīda Šmite.

Cita kompānija, kas cieši saistīta ar pašu Viktoru Janukoviču, ir Fineroad Business LLP. Tai bija bankas konts Baltic International Bank. Pēc tam, kad Janukovičs aizbēga no Kijevas, žurnālisti viņa privātajā rezidencē atrada dokumentus, kas tiek uzskatīti par viņa “melnās kases” pierakstiem. Tajos figurēja arī Fineroad Business LLP vārds. ASV medijs BuzzFeed News iepriekš ziņoja, ka Fineroad Business LLP bija saistīts arī ar kompānijām, kuras izgaismojās Krievijas cietumā mirušā jurista Sergeja Magņitska izmeklēšanā par 230 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no Krievijas nodokļu pārvaldes kontiem. 

Nopludinātie dokumenti liecina, ka 2013.gadā Fineroad Business LLP veica pārskaitījumus kopumā par 2,3 miljoniem ASV dolāru “investīcijām Ukrainā” no tās konta Baltic International Bank uz savu kontu bankā Ukrainā.

Viktoru Janukoviču un viņa dēlu Aleksandru Janukoviču Ukrainā pārstāvošais advokātu birojs Averlex Re:Baltica norādīja, ka šobrīd komentārus nesniegs. 

Baltic International Bank mārketinga un komunikāciju pārvaldes vadītāja Ilze Vītola Re:Baltica norādīja, ka saskaņā ar likumu banka nevar sniegt ziņas par to, vai Viktors Janukovičs vai Fineroad Business LLP bija tās klienti. 

Ukraiņu oligarhs Dmitro Firtašs

Ukrainas oligarhs Dmitro Firtašs tiek pārmeklēts, ierodoties uz viņa tiesas sākumu Vīnē, Austrijā 2017.gada 21.februārī. 2014.gadā Firtašs tika arestēts Vīnē, balstoties uz ASV apcietinājuma orderi, jo viņš ir apsūdzēts par kukuļdošanu un citiem noziegumiem.

Pērkot dimantus un attīstot nekustamo īpašumu projektus, iespējams, miljonus caur nu jau slēgto Latvijas Trasta Komercbanku (TKB) atmazgāja ukraiņu oligarhs, gāzes un ķimikāliju tirgotājs Dmitro Firtašs. Šāds secinājums izriet no diviem FinCEN ziņojumiem Spānijas un ASV tiesībsargājošajām iestādēm. Tie nosūtīti pēc Firtaša aresta Austrijā 2014.gadā. Kremļa atbalstīto oligarhu, kurš pats savukārt bija Viktora Janukoviča atbalstītājs, aizturēja uz aizdomu pamata par Indijas amatpersonu kukuļošanu, lai iegūtu piekļuvi vietējām titāna raktuvēm. Firtašs joprojām tiesājas, lai viņu neizdotu ASV, kur uzrādīta apsūdzība.

FinCEN ziņojumos, kas balstās gan uz publisku informāciju, gan arī konfidenciāliem banku ziņojumiem, minēti piemēri, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanu un īpašumtiesību slēpšanas shēmām. Daļa darījumu notika caur ārzonu firmām ar kontiem TKB Latvijā un tās Kipras filiālē. 

Ziņojumā Čikāgas FBI nodaļai FinCEN izsaka aizdomas, ka reāli eksistējoša nekustamā īpašuma biznesa piesegā caur ārzonām tika pārskaitīta nauda, lai maksātu kukuļus Ukrainas amatpersonām. Kā piemērs minēta firma Ladis Holding Ltd, kas pārskaitīja kopumā 68 miljonus ASV dolāru “neidentificējamiem saņēmējiem nekustamo īpašumu projektu attīstīšanai.” FinCEN ziņojumā spāņiem minēts, ka firmai ar šādu pašu nosaukumu Ladis Holding Ltd bija bankas konts TKB, bet tā patiesā labuma guvējs - Firtašs. 

Saistībā ar iespējamu korupciju ziņojumos parādās vēl divas čaulu firmas ar kontiem TKB. Viena no tām ir Centragas, kas no Firtašam piederošas bankas Ukrainā saņēma vismaz 2,3 miljonus ASV dolāru. Firtašam daļēji piederoša firma ar tādu pašu nosaukumu bija līdzīpašniece gāzes tirdzniecības starpniekam RosUkrEnergo, kura otra puse piederēja Krievijas vadošajam gāzes eksportētājam Gazprom. Biznesa žurnāliste Katerīna Beltone nesen iznākušajā grāmatā “Putina cilvēki” skaidro, ka RosUkrEnergo peļņu Kremlis varēja izmantot kā politiskās ietekmes ieroci, lai “kukuļotu amatpersonas un grautu demokrātiju kaimiņvalstīs.” 

Vismaz 22 miljonus ASV dolāru saņēma cita čaulas firma ar kontu TKB - Sternako Ventures LTD. Tā bija daļa no Firtašam piederošā ķimikāliju ražošanas holdinga Ostchem. Banka, kas par šiem darījumiem ziņo finanšu uzraugam, norāda, ka nav izsekojama naudas izcelsme, pārskaitījumi ir “netipiski” un varētu būt saistīti ar “korupciju ārzemēs”. 

Vairākām bankām aizdomīgs šķiet vēl viens ar Firtašu saistīts ofšors - DF Investments Limited (BVI). No 2012.līdz 2014.gadam šī firma pārskaitīja 6,2 miljonus ASV dolāru no sava konta TKB Kipras filiālē vairākiem saņēmējiem. Ņujorkā bāzētā Commerzbank Aktiengesellschaft norāda, ka firma izmantota dārglietu un lidmašīnu pirkšanai un privātam ziedojumam. Citā ziņojumā parādās, ka DF Investments Limited izmantoja kontu TKB Kipras filiālē un divās citās Kipras bankās, lai samaksātu 5,3 miljonus ASV dolāru dārglietu un dārgakmeņu tirgotājam Graff Diamonds. Savukārt 44 miljonus ASV dolāru DF Investments Limited pārskaitīja Boeing par lidmašīnu iegādi, taču konkrētas iesaistītas bankas nebija norādītas. 

Firtaša advokāts Dens K. Vebbs (Dan K. Webb) norādīja, ka Firtašs un viņa pārstāvji neatbildēs uz Re:Baltica jautājumiem. 

Likvidējamās TKB administrators Armands Rasa Re:Baltica norādīja, ka nevar sniegt ziņas ne par to, vai minētās personas ir bijušas bankas klienti, ne kā citādi komentēt Re:Baltica rakstā minētos uzņēmumus. “Varu minēt ka, tā kā bankas iepriekšējā darbībā ir tikuši konstatēti pārkāpumi, tad atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem notiek sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm,” piebilda Rasa. 

TKB bankas licenci zaudēja 2016.gadā, un viens no iemesliem tam bija “ilgstoši trūkumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā”. Pirms tam starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas organizācija OCCRP atklāja, ka Krievijas elite noziedzīgā shēmā no valsts bija izpumpējusi 20 miljardus ASV dolāru, tai skaitā 13 miljardus ASV dolāru caur TKB. Vēlāk arī nāca gaismā, ka TKB akcionāru vidū slēpti bija Dmitro Firtaša biznesa partneris Ivans Furšins un Kremlim pietuvinātā bijušā prezidenta Viktora Janukoviča biroja vadītājs un viņa māsa, Ukrainas parlamenta deputāte.

Meklēšanā esošais uzņēmējs Kurčenko

“Vetek Group” un Ukrainas futbola kluba “Metalist Kharkiv” īpašnieks Serhijs Kurčenko svinībās Harkovā, kad komanda ieguva sudrabu Ukrainas premjerlīgā.

Reiz sevi par miljardieri pasludinājušais uzņēmējs un tuvs Janukoviča sabiedrotais Serhijs Kurčeko Ukrainā tiek apsūdzēts par finanšu noziegumiem, tostarp valsts līdzekļu nozagšanu. Saistībā ar Kurčenko biznesa impēriju bieži izskanējis ABLV Bankas vārds. 2015.gadā arī medijus pāršalca ziņa par to, ka Kurčenko aktīvi 80 ASV miljonu dolāru vērtībā arestēti un iesaldēti Latvijas banku kontos.

ABLV Bank sāka apkalpot ar Kurčenko saistītās kompānijas 2012.gadā. Banka apgalvo, ka tā veica “padziļinātu izpēti šo kontu finansēm” un tos regulāri pārbaudīja, secinot, ka “ir pieļaujams turpināt strādāt ar Kurčenko saistītajām kompānijām”. 

2018.gada februārī FinCEN paziņojumā par ierosinājumu liegt ABLV Bank pieeju ASV banku sistēmai norādīja, ka “2014.gadā (..) Kurčenko pārskaitīja miljardiem ASV dolāru caur savu čaulu kompāniju ABLV kontiem”. FinCEN norādīja, ka Kurčenko 2015.gadā tika iekļauts ASV sankciju sarakstā, taču ABLV turpināja apkalpot vismaz deviņu ar viņu saistītu čaulas kompāniju kontus. 

Viena no Kurčenko kompānijām, kurai bija konts ABLV Bank, bija Panamā reģistrētā Prosperity Developments S.A.. Saskaņā ar nopludinātajiem dokumentiem, 2013. un 2014.gadā Prosperity Developments S.A. saņēma vismaz 5 miljardus ASV dolāru no Kurčenko piederošām Ukrainas kompānijām maksājumos “par degvielu” Latvijas, Kipras un Krievijas bankas kontos saistībā ar degvielas importa shēmu. Dokumentos teikts, ka ABLV bija apstiprinājusi tās ASV korespondentbankai, ka Kurčenko bija Prosperity Developments S.A. patiesā labuma guvējs.

Re:Baltica nevarēja sazināties ar Kurčenko, lai gūtu apstiprinājumu, vai viņš ir Prosperity Developments S.A. patiesā labuma guvējs un kāds bija darījumu mērķis. 

ABLV Bank norādīja, ka banka šobrīd tiek likvidēta un likvidācijas procesā neatkarīga auditoru kompānija veic rūpīgu izpēti par bankas bijušajiem klientiem un to veiktajiem darījumiem.

“Par konkrētām juridiskām vai fiziskām personām neko publiski komentēt nevaram,” sacīja likvidējamās bankas pārstāvis Jānis Bunte.

Notiesātais ASV lobists Pols Manaforts

Bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas vadītājs Pols Manaforts, pametot tiesas zāli pēc apsūdzību nolasīšanas Ņujorkas Augstākajā tiesā, ASV, 2019.gada 27.jūnijā

Neslavā kritušais konsultants un lobists Pols Manaforts gadiem sniedza pakalpojumus Viktoram Janukovičam, palīdzot viņam nākt pie varas un sniedzot padomus arī viņa administrācijas laikā. Manaforts bija sadarbojies arī ar citiem Krievijas un Ukrainas oligarhiem, tai skaitā alumīnija magnātu Oļegu Deripasku (lasi vairāk par Deripaskas darījumiem šeit) un jau pieminēto Dmitro Firtašu.

2019.gadā Manaforts tika notiesāts par nodokļu un banku krāpniecības gadījumiem, kuri izgaismojās ASV Tieslietu ministrijas izmeklēšanas laikā par iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās. Saskaņā ar apsūdzību, Manaforts un viņa partneris Ričards Geitss bija pārstāvējuši Ukrainas valdību un prezidentu Janukoviču, viņa Reģionu partiju un tās pēcteci. Taču Manaforts nebija ziņojis ASV varasiestādēm par šiem sniegtajiem pakalpojumiem, kas “radīja desmitiem miljonu dolāru lielus ienākumus”. Lai slēptu tos, Manaforts un Geitss izmantoja čaulas kompānijas. Nopludinātie dokumenti liecina, ka daļa naudas gājusi arī caur Latviju. 

Viena kompānija, kura izskatās saistīta ar Manafortu, bija Englestead Ltd (BVI). Tā bija iekļauta kādas bankas ziņojumā par ar Manafortu saistītajām kompānijām un to veiktajiem darījumiem, taču apstiprinājumu tam Re:Baltica neguva. 2010.gada decembrī Englestead Ltd uz savu kontu ABLV Bank saņēma 721,878 ASV dolāru no Belizē reģistrētas kompānijas, kura savukārt saistībā ar citu Ukrainas oligarhu – Igoru Kolomoiski - minēta kādas tiesas prāvas dokumentos.

Savukārt 2012.gadā Manaforta kontrolēta kompānija saņēma vairākus pārskaitījumus no uzņēmuma Novirex Sales LLP, kuram bija konti ABLV Bank un Baltikums Bankā (tagad pazīstama kā BlueOrange Bank).

Saskaņā ar Manaforta biznesa partnera Ričarda Geitsa liecību, Novirex Sales LLP bija saistīta ar Andriju Kļujevu, Ukrainas uzņēmēju un tuvu Janukoviča sabiedroto, kurš arī bija daļa no “ģimenes”.

No 2010. gada aprīļa līdz 2013.gada decembrim Novirex Sales LLP veica maksājumus vismaz 188 miljonu ASV dolāru apmērā, lielākoties izmantojot tās ABLV Bank un Baltikums Bankas kontus. Daļa šīs naudas – 400,000 ASV dolāri – tika nosūtīti arī Olivenia Trading Ltd (CY), kas minēts Manaforta un Geitsa apsūdzībā kā viņiem piederošs vai viņu kontrolēts uzņēmums.

Ukrainas politiķe Jūlija Timošenko

Ukrainas prezidenta amata kandidāte Jūlija Timošenko sveic atbalstītājus tikšanās laikā ar vēlētājiem savas vēlēšanu kampaņas ietvaros Rietumukrainas pilsētā Ļvovā, 2019.gada 11.februārī.

Bijusī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko, iespējams, izvedusi daļu savu līdzekļu ārpus Ukrainas, un daļa no šīs naudas varētu būt gājusi caur Latviju. Par to bažas pauž viena no ASV bankām FinCEN Files nopludinātajos dokumentos. Timošenko sabijusi uz Ukrainas politikas skatuves 25 gadus. Šajā laikā viņa bijusi gan viena no valsts populārākajiem politiķiem, gan vairākos gadījumos figurējusi dažādos kriminālprocesos. Kad Janukovičs nāca pie varas, Timošenko notiesāja un viņa gandrīz trīs gadus pavadīja apcietinājumā saistībā ar pilnvaru pārsniegšanu, parakstot gāzes iepirkuma līgumu ar Krieviju.

2016.gadā kāda ASV banka ziņoja FinCEN par vairākām kompānijām, kuras varētu būt saistītas ar Timošenko. Banka identificēja šīs kompānijas, sīkāk izmeklējot rakstā nu jau slēgtā portālā Sokrytoe minēto informāciju, ka daļa Timošenko aktīvu, iespējams, pārskaitīti uz Kanādu caur čaulas kompānijām. Divām no bankas identificētajām kompānijām – Ringatta Project Ltd un Woodmark Sales Inc – katrai bija konts Latvijas PrivatBank. Caur šiem kontiem no 2014.gada marta līdz decembrim, īsi pēc Timošenko atbrīvošanas no cietuma, tika pārskaitīti gandrīz 16,5 miljoni ASV dolāru. 

Meklējot informāciju par šīm abām kompānijām, rodas sajūta it kā tās nemaz nebūtu eksistējušas. Abas kompānijas bija reģistrētas Belizē, taču šobrīd nav aktīvas. Re:Baltica zvani un elektroniskās vēstules uz Jūljas Timošenko vadītās partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") preses centru, lai sazinātos ar politiķi un uzzinātu, vai viņai ir kāda saistība ar abām kompānijām, palika neatbildēti.

PrivatBank norādīja, ka nav tiesīga komentēt un atbildēt uz Re:Baltica uzdotajiem jautājumiem.