Kapitālisms pamatīgi buksē. Trīs veidi, kā pandēmija uz visiem laikiem var izmainīt kapitālismu

FOTO: Reuters / Scanpix

Kapitālisms piedzīvo krīzi. Pandēmija var kļūt par galveno katalizatoru, kas spēs kapitālismu izmainīt uz visiem laikiem, kļūstot labvēlīgākam pret strādniekiem un pret tiem, kurus dzīve nav lutinājusi ar lielām bagātībām, vēsta CNN.

Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi galvenās problēmas pasaules ekonomikā un sabiedrībās. Miljoniem cilvēku joprojām ir bez darba, bet sievietes un sliktāk atalgotie tie strādnieki visā pasaulē no pandēmijas ekonomiskajām sekām ir cietuši īpaši smagi. Daudzi cilvēki nespēj atļauties pilnvērtīgi parūpēties par saviem bērniem, vai arī sagādāt viņiem atbilstošas tehnoloģijas, lai būtu iespējams mācīties attālināti.

Spēles laukums vairs nav vienlīdzīgs, un vīruss ir izgaismojis faktiski visus galvenos mūsdienu ekonomiskos un sociālās sistēmas trūkumus, saka ekonomikas un politikas profesors Pols Koljers no Oksfordas universitātes. Pasaules Ekonomikas forums pandēmiju jau ir nosaucis par “lielo kapitālismu restartēšanos”. Iezīmējas fakts, ka šodienas sabiedrībā ir cilvēku grupas, par kurām faktiski tiek aizmirsts. Un politikas veidotāju uzdevums ir to labot.

Šī gan nav pirmā reize, kad kapitālisms piedzīvo krīzi. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kas ir tā saucamie Amerikas zelta laiki, bija dažādas bažas par darbu automatizāciju un līdz ar to – dažādu darba vietu likvidēšanu, kā arī bažas par to, ka automatizācijas dēļ darbu zaudējušie cilvēki nespēs atrast jaunu darba vietu. 2008. gadā korporatīvās problēmas iezīmēja jaunu lappusi kapitālisma krīžu vēsturē.

Modernajā vēsturē tikai Lielā depresija bija ekonomiski postošāka par Covid-19 pandēmiju. Pēc Lielās depresijas sekoja atvieglojums, atgūšanās, un pats galvenais – reformas, lai radītu tādu ekonomikas modeli, pateicoties kuram pasaules ekonomikai vairs nebūtu jāpiedzīvo ārkārtīgi postošas krīzes.

Tomēr, ņemot vērā pandēmijas iezīmētās problēmas, ir

skaidrs, ka nevienlīdzības un citi jautājumi nebūs tik vienkārši “aizslaukāmi zem paklāja” - šie jautājumi būs jārisina.

34

Eksperti norāda, ka pasaules sabiedrība un politika ir pārmaiņu gaidās, un pastāv trīs veidi, kā pandēmija uz visiem laikiem var mainīt kapitālismu.

Jauns sociālās drošības tīkls

Pandēmija iezīmēja problēmas daudzu valstu sociālās drošības tīklos. Eksperti norāda, ka pasaules valstīm ir jāvirzās pretim jaunam labklājības modelim, kurā lielāka uzmanība ir pievērsta strādājošo vajadzībām.

“Mēs esam brīdī, kad svārsts tuvojas punktam, kas ir daudz draudzīgāks strādājošajiem un vienkāršajiem iedzīvotājiem, kas savukārt ir jāpanāk arī politiķiem,” sacīja Kornelas universitātes profesors Lerijs Glikmans.

Labāk izstrādātas bezdarbnieku atbalsta programmas var palīdzēt cilvēkiem atgriezties darba tirgū, kā arī – svarīgi nodrošināt arī pieejamu mājokli. Tas savukārt varētu palīdzēt pārvarēt šīs krīzes sāpīgākos punktus un uzlabot ekonomikas kopējo stāvokli.

Pandēmijas laikā miljoniem cilvēku ir zaudējuši savas darba vietas, bet bezdarbnieka pabalsti nereti ir nepietiekami, lai spētu nodrošināt visas vajadzības. Tam iemesls ir maksājumi par mājokli, kas “apēd” lielu daļu no ienākumiem. Ņemot vērā to, ka pandēmija joprojām turpina izplatīties, pieaug arī bada riski.

Tāpat svarīgi saprast, ka zemāk apmaksātajos darbos cilvēki saskaras ar risku saslimt ar vīrusu, tādējādi uz zināmu laiku izkrist no aprites un palikt bez ienākumiem. Riska grupās ietilpst dažādu noliktavu un rūpnīcu strādnieki.

Ekonomisti norāda, ka uzņēmējiem šāda situācija izmaksā ļoti dārgi. Valstīm tas nozīmē, ka nodokļu paaugstināšana nedrīkst tikt apspriesta, jo tas atņems ienākumu daļu jau tā nabadzīgākajai sabiedrības daļai.

Globalizācija un automatizācija izaicinās ražošanas sektoru

Globalizācija iet roku rokā ar kapitālismu. Tas ir mainījis veidu, kā mēs pelnām naudu, un galu galā – kā cilvēki pārvietojas visā pasaulē. Politikas veidotājiem ir jāapzinās, kā globalizācija un tās sekas ietekmē strādniekus.

Šodienas kapitālismā nauda tiek uzskatīta par svarīgāku faktoru nekā cilvēkresursi. Ja uzņēmēji vēlas pārvietot savas ražotnes citur, kur ir lētākas izmaksas, vai arī daļu darba uzticēt robotiem, tas tiek darīts, jo “izdodas ieekonomēt labu naudu”.

Strādniekiem, kas cieš no šīm tendencēm, situācija nekļūst labāka, un šādi veidojas nevienlīdzība. Pandēmija ir parādījusi, ka roboti nesaslimst, bet cilvēki saslimst un par viņiem ir jārūpējas.

Labklājība – tā nav runa tikai par kādiem ieguvumiem. Šeit ir jārunā arī par izglītības pieejamību un veselības aprūpi. Pasaulē, kur mašīnas pakāpeniski pārņem cilvēku darbus, ir ļoti svarīgi jaunajai paaudzei likt apgūt dažādas prasmes, kas var būt noderīgas nākotnē.

Vairāk parādu nekā iepriekš

Kapitālisms nav stāsts par to, kā valsts rūpējas par saviem cilvēkiem un strādājošajiem, bet arī par to, kā valsts rūpējas par savu naudu.

Covid krīze ir radījusi situāciju, kad valstis tērē nepieredzētas naudas summas, veido lielus budžeta deficītus un parādus visā pasaulē. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV federālā budžeta deficīts gada beigās sasniegs pat 3,3 triljonus dolāru – tas ir par trim reizēm vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Parādi var kļūt par vienu no “mūsdienu kapitālisma vizītkartēm, norādīja Hārvardas universitātes profesore Kristīna Desāna.

34

Pēcpandēmijas pasaulē politikas veidotājiem būs jāsamierinās, dzīvojot ar rekordlielu parādu nastu, vai arī pilnībā jāmaina sistēma, kas ilgtermiņā varētu ļaut atbrīvoties ne tikai no parādiem, bet arī padarīt kapitālismu draudzīgāku cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.

Uz augšu
Back