/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Ķīnas ieslodzījuma vietu centru tīkls Siņdzjanā, valsts ziemeļrietumos, ir krietni lielāks, nekā uzskatīts līdz šim, un pēdējo gadu laikā ticis paplašināts, teikts ceturtdien izplatītajā Austrālijas domnīcas ziņojumā.
Ķīnas uiguru reģionā paplašināts ieslodzījuma vietu tīkls, ziņo domnīca
Austrālijas Stratēģiskās politikas institūts norāda, ka uiguru reģionā ir identificējis vairāk nekā 380 "iespējamu ieslodzījuma vietu".
Ieslodzījuma vietu skaits ir par 40% lielāks nekā iepriekšējās aplēsēs.
Tas ir pieaudzis, kaut arī Pekina apgalvo, ka daudzi uiguri ir atbrīvoti.
Analizējot satelītattēlu informāciju, aculiecinieku liecības, mediju informāciju un oficiālos būvniecības konkursu dokumentus, institūts konstatējis, ka "no 2019.gada jūlija līdz 2020.gada jūlijam 61 ieslodzījuma vietā notikusi jauna būvniecība un paplašināšanas darbi".
Vēl 14 objekti 2020.gadā tika būvēti, bet aptuveni 70 nojaukti žogi un perimetra mūri, kas norāda, ka šo objektu lietošanā notikušas izmaiņas vai tie slēgti.
ASV Pārstāvju palāta otrdien apstiprināja importa aizliegumu no Siņdzjanas, jo pastāv spēcīgas aizdomas, ka tur ražošanā tiek izmantots piespiedu darbs.
ANO dati liecina, ka Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā vairāk nekā miljons uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanas nometnēs, kur viņi spiesti apgūt komunisma ideoloģiju, runāt ķīniešu valodā un noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.
Pekina sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka šīs nometnes ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu, kā arī tiek pasargāti no radikalizēšanās.