Dzirdot vārdu salikumu “treileru parks”, uzreiz top skaidrs, par kuru valsti ir runa. Pagājušā gadsimta pirmajā pusē ASV parādījās jauns dzīvesstila koncepts – dzīve uz riteņiem, un līdz gadsimta vidum tas teju uzplauka. Treileri kļuva par sava veida amerikāņu sapni – tie bija brīvas un laimīgas dzīves simbols.
Runājot par treileriem, bieži vien rodas nepareizs priekšstats, ka tie ir ne pārāk turīgu cilvēku mājokļi, taču realitātē treileros uz pastāvīgu dzīvi ievācas jaunieši un ceļotāji, kas grib uz neilgu laika posmu izbaudīt bezrūpīgu dzīvi, apmeklēt gleznainas vietas un apceļot visu valsti. Kopumā treileros patlaban mitinās 20 miljoni amerikāņu, vēsta ziņu portāls “BBC”.
Agrāk treileru parkiem ekvivalents koncepts bija kempingi un telšu pilsētiņas, kurās vienuviet pulcējās vairāki ceļotāji, taču 1870. gados šī izpratne par ceļošanu un komfortablu nakšņošanu mainījās. Tolaik radās pirmie treileri jeb pārvietojamas mikromājiņas, kuras varēja pavilkt viens vai divi zirgi. Kad parādījās pirmās automašīnas, to ražotāji ievēroja, ka ceļotgribētāji turpina izvēlēties zirgus automašīnas vietā, jo tie varēja transportēt miniatūrās mājas. Redzot šo tendenci, amerikāņu uzņēmēji sāka ražot mini mobilās mājas, kas jau stipri līdzinājās mūsdienu treileriem. Jau 1920. gadu vidū vidusšķiras amerikāņi varēja atļauties vieglo automašīnu un ērtu piekabi.
Tā kā pirmajos treileros bija ierīkotas tikai gultas, tas nozīmēja, ka ceļotājiem tāpat vajadzēja meklēt specifiskas lokācijas, kur būtu pieejamas sabiedriskās tualetes, dušas un elektrība. Šā iemesla dēļ sāka parādīties speciāli parki, kur ceļotāji par nelielu samaksu varēja piestāt, pārnakšņot, nomazgāties un pat pagatavot maltītes īpašās koplietošanas virtuvēs. Drīz vien šādus parkus sāka veidot arī lielceļu tuvumā dzīvojošie zemnieki, kas saskatīja iespēju piepelnīties.
Jāteic, ka treileru pirmsākumos tā bijusi tikai turīgu cilvēku privilēģija. ASV štatus apceļoja cilvēki, kas varēja atļauties uzturēt mājokli un vēl papildus apmaksāt sev ceļošanu. Vēl pirms Otrā pasaules kara treileru dizainā īpaši piedomāja pie interjera – tolaik tajos bija ādas mēbeles, samta apdares virsmas, izsmalcināti dekori un dēļu apšuvumi uz sienām. Sākoties Otrajam pasaules karam, treileru dizains kļuva pieticīgāks un lakoniskāks, kā arī pieauga pieprasījums pēc budžeta klases treileriem. Ņemot vērā kara apstākļus, treileriem bija sava veida priekšrocības, jo tie sniedza iespēju militāro rūpnīcu darbiniekiem un citiem speciālistiem ceļot no vienas pilsētas uz otru darba vajadzībām, nemeklējot pagaidu mājokļus, kur apmesties.
Pēc kara treileri jau bija kļuvuši par visai ierastu parādību – tie bija lēti, parocīgi un pieejami ikvienam. Šā iemesla dēļ nabadzīgāko šķiru cilvēki sāka masveidā apmesties mini mobilajās mājās – pēc kara ASV strauji kāpa nekustamā īpašuma cenas, bet treileri bija labs pagaidu dzīvesvietas variants. Drīz vien treileru parki pārvērtās par ciematiem, kur mobilās mājas jau bija iekārtotas uz palikšanu. Treileru ciematos ap mobilo māju tika izveidoti pagalmi ar puķu dobēm, atpūtas zonu un pastkastītēm. Jāpiebilst, ka, neraugoties uz šķietamo idilli, šajās vietās uzplauka laupīšanas un noziedzīgu bandu uzbrukumi.
Kaut arī treileru parkiem reizēm ir ne pārāk laba reputācija, mūsdienās šis dīkdienīgais dzīvesveids kļūst populārs tieši jaunu cilvēku vidū. Treileri sniedz jauniešiem iespēju izdzīvot pilnīgu brīvību, romantiku un pastāvīgu ainavas maiņu ārpus loga, vienlaikus neiztērējot milzu līdzekļus.
