Pirms divām nedēļām stāstījām, ka pret Satiksmes ministrijas sākto trīs Latvijas lielāko ostu reformu visaktīvāk protestē Liepāja. Šobrīd ministrijas ierēdņiem skaļi sākuši iebilst arī uzņēmumi Rīgas ostā. Lai arī reformas īstenotājs satiksmes ministrs apgalvo, ka visas puses tiekot uzklausītas un iebildes ņemtas vērā, Nekā personīga uzrunātie uzņēmēji saka pretējo.
Japānas kompānijas Mitsui & Co aktīvu apjoms tiek lēsts ap 108 miljardiem dolāru. Tie ir vidēji 10 Latvijas valsts gada budžeti. Uzņēmums ražo ķīmiju, pārstrādā metālu, nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Pirms 7 gadiem šī milža meitas kompānija Singapūrā iegādājās uzņēmumu “Rīgas universālais termināls”.
Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā - katra sestā Rīgā ienākusī krava tiek pārkrauta šeit.
Akcionāri gribējuši ieguldīt naudu uzņēmuma attīstībā. Bet Satiksmes ministrijas sāktā ostu reforma plānus liek piebremzēt.
Satiksmes ministrija apgalvo - reforma mainīs tikai ostu “juridisko ietvaru”. Uzņēmējus tas neietekmēs.
Uzņēmēji ir pretējās domās - reformas skars viņu biznesu un ministrijas ierēdņi neko nesaprot no uzņēmējdarbības.
Ostās Rīgā, Ventspilī un Liepājā valsts veidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola - valdēs būs konkursos atlasīti profesionāļi.
Ostu uzņēmēji argumentē pretējo - kapitālsabiedrību mērķis ir gūt peļņu. Tas nozīmē - sadārdzināsies ostu pakalpojumi. Ja ostu pārvaldībā nebūs uzņēmēju vai pašvaldību pārstāvju, ietekmēt ostā notiekošo viņi nevarēs. Noteikumus diktēs valsts.
Jaunais modelis paredz ostu, tātad pašvaldību, zemi ieguldīt jaunajos valsts uzņēmumos.
Pašvaldības jo īpaši Liepāja protestē.
Vietvaru un uzņēmēju biznesu bez izvērtējuma un plāna pārdalīt valstij nevar.
Ministrija atsaucas uz 7 gadus vecu Pasaules bankas pētījumu, kas kritizē Latvijas ostu nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību, strādāšanu pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, OECD ieteikumiem un advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” analīzi, kas kalpo par pamatu reformu plānam.
Uzņēmēji uzskata - advokātu analīze ir nepilnīga. Tajā pat ieteikts veikt padziļinātāku pētniecību. Bet ministrijai nav skaidra biznesa plāna, nav ieguvumu vai zaudējumu analīzes, nav pilnīga finansiālā un juridiskā izvērtējuma.
Reformu plāns joprojām nav gatavs. Satiksmes ministrija pirmdien sākšot apkopot no jauna saņemtos uzņēmēju ieteikumus.