FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts par 91,5%

Finanšu ministrijas ēka

FOTO: Ieva Makare / LETA

Kopbudžeta ieņēmumi astoņos mēnešos bija 7,569 miljardi eiro un nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts par 91,5%, nesasniedzot plānoto par 537,4 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrija (FM).

FM atzīmē, ka uzņēmumi, ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, šogad ļoti aktīvi ir izmantojuši iespējas pagarināt nodokļu samaksas termiņus. No marta vidus līdz septembra vidum Valsts ieņēmumu dienests apstiprinājis pagarinājumus 264 miljonu eiro apmērā, tostarp daļu arī sadalot ar atmaksu trīs gadu periodā.

Lielākā nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde kopbudžetā ir pievienotās vērtības nodoklim - par 256,9 miljoniem eiro jeb 13,9%, sociālās apdrošināšanas iemaksām - par 135 miljoniem eiro jeb 6,8%, kā ari akcīzes nodoklim - par 100,1 miljonu eiro jeb 12,7% un uzņēmumu ienākumu nodoklim (UIN) - par 45,3 miljoniem eiro jeb 23,7%.

Savukārt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumi par 40 miljoniem eiro jeb 3,6% pārsniedza plānoto apmēru. FM to skaidroja ar augsto plāna pārpildi janvārī-februārī, ko veidoja augošais darba ienākumu līmenis 2020.gada sākumā, kad vēl Covid-19 situācija nebija attīstījusies, tāpat arī norēķini gada sākumā par 2019.gada decembrī veiktajiem dividenžu maksājumiem.

Kopbudžetā tuvu iepriekšējā gada astoņu mēnešu līmenim saņemti ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (+1,3%) un nenodokļu ieņēmumi (+0,7%), veidojot attiecīgi 1,045 miljardus eiro un 512,3 miljonus eiro. 

Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā pārskata periodā tika pārsniegts par 23,6 miljoniem eiro jeb 5,7%, jo augstāki ieņēmumi saņemti no valsts kapitālsabiedrību dividendēm, vienai kapitālsabiedrībai iekļaujot arī UIN daļu, kā arī neplānoti ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas.

Labā IIN plāna izpilde ietekmējusi pašvaldību budžeta bilanci, norādīja FM. Pārskata periodā valsts budžetā bija 149,8 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 647,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2019.gada astoņiem mēnešiem. Turpretī pašvaldību budžetā veidojies 109,7 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 10,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada janvārī-augustā. FM atzīmē, ka pašvaldību budžetā bilances uzlabošanos sekmēja samazinājums preču un pakalpojumu, kā arī kapitālajos izdevumos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance.

Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā. Būtiskās izmaiņas FM skaidro ar Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi.

Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos.

Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019.gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019.gada augustā, informēja FM.

Kopbudžeta ieņēmumi astoņos mēnešos bija 7,569 miljardi eiro, to samazināšanos FM skaidroja ar zemākiem nodokļu ieņēmumiem, kas janvārī-augustā veido 5,772 miljardus eiro, kas ir par 65,3 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Ieņēmumu samazinājums vērojams faktiski visiem nodokļiem, ko ietekmēja ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības samazinājums šogad. Vienīgi šogad būtiski palielinājušies ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), astoņos mēnešos sasniedzot 145,7 miljonus eiro, ņemot vērā, ka UIN ieņēmumu līmenis pērn pēc reformas ieviešanas bija ļoti zems (2019.gada janvārī-augustā 18,1 miljons eiro).

Ja neņem vērā UIN ieņēmumu svārstības reformas rezultātā, visu pārējo nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos faktiski bija par 192,9 miljoniem eiro jeb 3,3% zemāki nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

FM informēja, ka galvenokārt nodokļu ieņēmumi šogad samazinājušies krīzes vissmagāk skartajās nozarēs - izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, māksla, izklaide un atpūta.

Būtisks samazinājums nodokļu ieņēmumos, salīdzinot ar 2019.gadu, vērojams arī būvniecības nozarē. Tas lielā mērā skaidrojams ar reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības atcelšanu šogad būvmateriāliem, kas ietekmēja PVN atmaksu pieaugumu. PVN ieņēmumiem kopbudžetā no visiem nodokļiem bijis nomināli arī vislielākais kritums, samazinoties par 98,7 miljoniem eiro jeb 5,9%.

Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi kopbudžetā saņemti par attiecīgi 33,5 miljoniem eiro jeb 1,8% un 24,8 miljoniem eiro jeb 2,1% zemākā apmērā nekā pērn janvārī-augustā. To ietekmēja nodarbināto skaita samazināšanās, darbinieku atalgojuma aizstāšana ar dīkstāves pabalstiem, kā arī ar IIN diferencētā neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošu personu celšana, skaidroja FM.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi astoņos mēnešos bija 7,609 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu tie veikti par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9% lielākā apmērā. 

Izdevumu pieaugums vērojams valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā, bet pašvaldību budžetā to līmenis ir zemāks nekā pērn. Kopbudžetā FM izceļ subsīdiju un dotāciju pieaugumu par 319,1 miljonu eiro jeb 24,7%, veidojot 1,611 miljardus eiro, tāpat arī izdevumu pensijām un sociālajiem pabalstiem kāpumu kopumā par 285,1 miljonu eiro jeb 13,6%, sasniedzot 2,381 miljardu eiro. 

Mērens pieaugums, kas bija arī plānots, kopbudžetā vērojams izdevumiem atlīdzībai. Tie bija par 43,7 miljoniem eiro jeb 2,6% lielāki nekā pērn janvārī-augustā, veidojot 1,719 miljardus eiro.

Tikmēr zemāki izdevumi kopbudžetā bija vairākās citās izdevumu grupās, informēja FM. Nomināli lielākais samazinājums bija kapitālajiem izdevumiem, kas bija par 58 miljoniem eiro jeb 8,9% mazāki nekā pērn astoņos mēnešos un veidoja 593,5 miljonus eiro. 

Tāpat zemāki nekā pērn kopbudžetā bija izdevumi precēm un pakalpojumiem, arī iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā, starptautiskajai sadarbībai un procentu izdevumi. Izdevumu samazinājumu, īpaši precēm un pakalpojumiem un kapitālajiem ieguldījumiem, ietekmēja norises pašvaldību budžetā, skaidroja FM. 

Izdevumi precēm un pakalpojumiem pašvaldību budžetā samazinājušies par 50,4 miljoniem eiro jeb 12,8%, samazinoties izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem, apkuri, veicot attālināto darbu pandēmijas apstākļos. 

Savukārt kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā sarukuši tieši pamatfunkciju veikšanai. Tas lielā mērā skaidrojams ar aizņemšanās ierobežojumiem, jo līdzekļus Valsts kasē var aizņemties tikai ES fondu projektu īstenošanai un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūrai, norādīja FM. 

Līdz ar to ES fondu projektu īstenošanai kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā saglabājušies pamatā 2019.gada līmenī. Taču FM atzīmē, ka Covid-19 apstākļos pašvaldībām tika paplašinātas iespējas aizņemties augstas gatavības investīciju projektiem, kuru īstenošana plānojama šā gada pēdējos mēnešos un nākamajā gadā.

Subsīdiju un dotāciju pieaugumu kopbudžetā ietekmēja 145 miljonu eiro piešķiršana "Attštības finanšu institūcijai "Altum"", lai novirzītu to uzņēmumu atbalstam Covid-19 seku pārvarēšanai. Tāpat palielinājies subsīdiju un dotāciju apmērs ārstniecības iestādēm, tostarp Covid-19 ierobežošanai, kā arī vairākām citām nozarēm.

Izdevumi pensijām un sociālajiem pabalstiem kopbudžetā pieauguši saistībā ar pērn oktobrī veikto pensiju indeksāciju, veicot dīkstāves pabalstu izmaksu, tāpat pieaugot izdevumiem par īstermiņa pabalstiem, īpaši bezdarbnieka un slimības pabalstiem, skaidroja FM. 

Atsevišķi pensijām gada pirmajos astoņos mēnešos izdoti 1,538 miljardi eiro, kas bija par 129,1 miljonu eiro jeb 9,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā un kopumā atbilst plānotajam apjomam. 

Izdevumi pārējiem pabalstiem astoņos mēnešos palielinājās par 156,1 miljonu eiro jeb 22,7%, veidojot 843,3 miljonus eiro, no kuriem 53,7 miljoni eiro izlietoti dīkstāves pabalstiem. 

Nozīmīgs pieaugums bijis izdevumiem bezdarbnieka un slimības pabalstiem, ietekmējot situāciju valsts speciālajā budžetā, samazinot pārpalikumu par 206,5 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-augustu.

Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem valsts speciālajā budžetā šā gada janvārī-augustā bija par 19,6 miljoniem eiro jeb 22,6% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Faktiski pieaugums izdevumos bezdarbnieka pabalstiem ir vēl augstāks, ņemot vērā, ka jūlijā 17 miljoni eiro bezdarbnieka pabalstiem tika izmaksāti no valsts pamatbudžeta, norādīja FM. 

Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētā bezdarba līmenis augusta beigās Latvijā bija 8,2%, bet pērn attiecīgajā periodā 5,9%, attiecīgi būtiski audzis šī pabalsta saņēmēju skaits. 

Tāpat NVA dati liecina, ka bezdarbnieku skaits pieaudzis nozarēs ar vislielāko Covid-19 ietekmi - izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, tāpat arī tirdzniecība un citas nozares. Izdevumi slimības pabalstiem valsts speciālajā budžetā veikti par 26,8 miljoniem eiro jeb 20,1% vairāk nekā pērn janvārī-augustā, kas ir krietni virs plānotā līmeņa. 

Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem vidēji par vairāk nekā 10% pieaudzis izmaksātā vidējā pabalsta apmērs dienā, tāpat aptuveni par 10% pieaudzis arī apmaksāto dienu skaits uz vienu gadījumu jeb slimošanas ilgums, īpaši sākot ar maiju. VSAA informācija arī liecina, ka lielākais pabalsta saņēmēju īpatsvars ir vienkāršo profesiju pārstāvjiem, kas varētu norādīt arī uz zemāku veselības aprūpes pieejamību mazāk nodrošinātajiem.

Uz augšu
Back