Tiesu izpildītāji: Parādu piedziņu bremzē parādnieku mazie ienākumi un aplokšņu algas

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka FOTO: Ieva Čīka/LETA

Viens no apstākļiem, kas visbūtiskāk ietekmē parādu piedziņu par komunālajiem maksājumiem, ir parādnieku nelielie ienākumi, norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Viņa skaidroja, ka Civilprocesa likumā noteikts, ka kredīta parāda vai komunālo pakalpojumu parāda piedziņā no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem var ieturēt 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019.gadā Latvijā bija nodarbināti 910 000 jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt minimālo darba algu vai mazāk saņēma 115 600 jeb 14,3% nodarbināto. 

Krukas ieskatā, nodarbināto, kas gūst minimālos ienākumus, skaits ir pietiekami augsts, un tādā gadījumā, ja šiem cilvēkam ir arī nenokārtotas saistības, ienākumu apmērs liedz veikt ieturējumus, kā rezultātā parāda piedziņa tiek kavēta vai kļūst neiespējama.

Piedziņas procesu ietekmē arī augstie aplokšņu algas rādītāji Latvijā, kas 2019. gadā veidoja 44,1% no kopējā ēnu ekonomikas apmēra.

18

Kā skaidroja Kruka, piedziņas procesā bieži tiek konstatēts, ka parādniekam vispār nav ienākumu, kā arī citas mantas, uz ko vērst piedziņu, bet tad, ja manta ir, piemēram, nekustamais īpašums, tas ir apgrūtināts ar hipotēkām un pēc visu prasījumu apmierināšanas parāda segšanai naudas nepietiek.

Gadu no gada pirms apkures sezonas sākšanās izskan informācija, ka daudzām dzīvojamām mājām ir izveidojies liels komunālo pakalpojumu parāds, draudot, ka, ja parāds netiks samaksāts, siltumenerģijas pakalpojums netiks pieslēgts arī citiem dzīvojamās mājas iedzīvotājiem. Tādā veidā

atsevišķu dzīvojamās mājas īpašnieku izveidotais parādu slogs tiek novirzīts uz pārējiem dzīvojamās mājas īpašniekiem, kas nav ne taisnīga, ne tiesiska,

18

skaidroja eksperte.

Šobrīd spēkā esošais regulējums noteic, ka pēc ar ķīlu apgrūtinātā nekustamā īpašuma pārdošanas prasījumi par maksājumiem par nekustamo īpašumu, kas saistīti ar obligāti veicamo un citu pārvaldīšanas darbību veikšanu dzīvojamā mājā, tiek segti pēc tam, kad apmierināti prioritārāki prasījumi, tai skaitā notikusi arī hipotekāro kreditoru prasījumu apmierināšana.

Lai padarītu efektīvāku komunālo pakalpojumu parādu atgūšanu, Saeimā tiek strādāts pie likumprojekta, kas paredz grozīt kārtību, kādā apmierināmi prasījumi par ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, zināja teikt Kruka.

Kruka skaidroja, ka likumprojekts paredz noteikt, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, noteiktajā prioritārajā secībā apmierināmi arī prasījumi, kas saistīti ar maksājumiem uzkrājumu fondā, maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. 

Pieņemot minētos grozījumus Civilprocesa likumā, vismaz daļēji tikšot segti parādi pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldniekam, uzkrājumu fondam un mazināts uz pārējiem dzīvojamās mājas īpašniekiem gulstošais parādu slogs, piebilda Kruka.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) piedziņas procesā pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem iestrēguši 27 miljoni eiro, kas iztiesāti no parādniekiem, intervijā aģentūrai LETA teica jaunieceltais RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Savukārt pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes rīcībā esošās informācijas 2020.gada 29.septembrī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā ir 4606 aktīvas izpildu lietas, kuru kopējais parāds ir 25,8 miljoni eiro.

No 2018.gada līdz 2020.gada 29.septembrim par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” zvērināti tiesu izpildītāji ir piedzinuši 8,4 miljonus eiro.

Uz augšu
Back