Simtgades finansējuma izlietojumā joprojām konstatētas nepilnības

11.novembra krastmalā notiek Latvijas simtgades jubilejai veltīts gaismas uzvedums "Saules mūžs". FOTO: Edijs Pālens/LETA

Kultūras ministrijas (KM) rīcībā joprojām ir konstatētas nepilnības, apgūstot un uzraugot Simtgades finansējuma izlietojumu, tomēr vērojami arī uzlabojumi, revīzijā par 2019.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kopumā VK esot guvusi pārliecību, ka pagājušajā gadā piešķirtais finansējums Simtgades svinību nodrošināšanai ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Revīzijā lasāms, ka 2019.gadā no indikatīvi plānotajiem 9,7 miljoniem eiro ir izlietoti 7,7 miljoni eiro. Tomēr, apkopojot Simtgades svinību nodrošināšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu no 2017.gada, izlietotā finansējuma pārsniegums salīdzinājumā ar plānoto ir sasniedzis 8,2 miljonus eiro.

Pievēršoties KM rīcības analīzei, VK akcentē, ka konstatētās nepilnības saistītas ar atskaišu izvērtējumu, finansējuma pārdalīšanu starp aktivitātēm un finansējuma piešķiršanā kapitālsabiedrībām. VK vērsa uzmanību, ka pagājušā gada decembrī tika sagatavots Izvērtējuma ziņojums, kurā norādīti trūkumi, tostarp tādi, kurus kontrole konstatējusi iepriekšējās revīzijās, un sniegtas rekomendācijas trūkumu novēršanai, KM līdz šim nav veikusi aktivitātes rekomendāciju ieviešanai.

Revīzijā secināts, ka vienota finansējuma izlietojuma atskaitīšanās sistēma izveidota tikai par vienu no avotiem, proti, par valsts budžeta papildus piešķirto finansējumu. Tas, savukārt, neļaujot gūt pilnu priekšstatu par resoru pašfinansējuma izlietojumu. VK akcentēja, ka turklāt nav iespējams identificēt konkrētu aktivitāšu viennozīmīgi interpretējamu saikni ar Latvijas valsts simtgades svinību programmas mērķi vai mērķiem.

VK uzsvēra, ka Izvērtējuma ziņojuma secinājumi apstiprina jau iepriekšējos gados revidentu norādīto risku - ne sabiedrībai, ne Ministru kabinetam nebūs iespējams iegūt pilnīgu informāciju par Simtgades svinībām izlietoto finansējumu.

VK revīzijā vērsa uzmanību, ka Simtgades svinībām no 2017. līdz 2021.gadam indikatīvi paredzētajam kopējam finansējumam 59,1 miljona eiro apmērā ir jāpieskaita 2015. un 2016.gadā no valsts budžeta KM piešķirtie 2,3 miljoni eiro. Tas Latvijas valsts simtgades pasākumiem plānoto kopsummu indikatīvi ir palielinājis līdz 61,4 miljoniem eiro, lai gan būtiskākais finansējums bija plānots 2017. - 2018.gadā, proti, 64% no 59,1 miljoniem eiro, arī 2019.gada aktivitātēm tika plānots būtisks finansējums, kas sasniedza 9,7 miljonus eiro.

VK norādīja, ka gan 2017., gan 2018.gada revīzijā kontrole secinājusi, ka ne plānotais, ne faktiski izlietotais finansējums nav un "visdrīzāk nebūs drošticami saskaitāms". Par iemeslu tam kalpo, pirmkārt, Simtgades svinību atvērtā koncepcija, otrkārt, resoriem nepastāv ierobežojumi budžeta bāzē jau piešķirtā finansējuma novirzīšanai Simtgades pasākumiem un tiem nav noteikts arī pienākums šo novirzīto finansējumu atsevišķi uzskaitīt.

VK revīzijā izteica prognozi, ka tiks pārsniegts Simtgades svinībām indikatīvi plānotais finansējums. Vienlaikus, apkopojot revīziju ietvaros resoru iesniegtos datus, kontrole konstatējusi, ka 2019.gadā īstenotas vismaz 323 aktivitātes, no tām 181 aktivitāti īstenojušas ministrijas, centrālās valsts iestādes un valsts kapitālsabiedrības, no kurām 23 aktivitātes īstenotas kopā ar pašvaldībām, bet pašvaldības īstenojušas vismaz 142 papildu aktivitātes.

Uz augšu
Back