Pēdējā zaļā oāze Singapūras dzelzsbetona džungļos

Lorong Buangkok ciemats Singapūrā

FOTO: EDGAR SU/REUTERS

Lorong Buangkok ir viens no pēdējiem tradicionālajiem malajiešu ciematiem Singapūras teritorijā, kurš saglabājies, pilsētvalstij plešoties plašumā un kļūstot par dzelzsbetona metropoli. Covid pandēmijas rezultātā tas tagad kļuvis par vispieprasītāko vietējā tūrisma galamērķi.

Savulaik tādi ciemati kā Lorong Buangkok bija ierasta ainava Singapūras teritorijā. Mūsdienās ciemata 26 vienstāva koka mājas ir pēdējais, kas atgādina par šīs 724 kvadrātkilometrus lielās pilsētvalsts vēsturisko mantojumu. Tagad, kad robežas ar ārpasauli Covid-19 pandēmijas rezultātā ir slēgtas, ciemata iedzīvotāji pēkšņi kļuvuši teju par etnogrāfiskā brīvdabas muzeja eksponātiem.

FOTO: EDGAR SU/REUTERS

Gandrīz visi vēsturiskie ciemati jeb kampongi ir izzuduši pagājušā gadsimta 80. un 90. gados Singapūras drudžainās urbanizācijas procesā.

Singapūra:

FOTO: Wong Maye-E/AP

  • pilsētvalsts uz salas Malakas pussalas dienvidos, kuru no kaimiņvalsts Malaizijas atdala nepilnu kilometru platais Johoras šaurums, valsts teritorijā ietilpst vēl 63 mazākas salas un saliņas,
  • jau kopš 11. gadsimta zvejnieku un pirātu, vēlāk arī kontrabandistu mītnes vieta,
  • 1819. gadā sers Stemfords Raflss britu Austrumindijas kompānijas uzdevumā nopērk salu no Johoras sultāna pēcnācējiem,
  • 1. pasaules kara laikā, pateicoties Rietumvalstu lielajam pieprasījumam pēc alvas un kaučuka, kļūst par vienu no reģiona nozīmīgākajām ostām,
  • 2. pasaules kara sākumā Singapūru ieņem Japāna, kura to pārvalda līdz pat 1945. gadam,
  • 1959. gadā iegūst pašnoteikšanās tiesības, britiem saglabājot teikšanu aizsardzības un ārlietu jautājumos,
  • 1965. gadā pasludina neatkarību,
  • 1971. gadā Lielbritānija izved savu militāro kontingentu,
  • kopš 20. gadsimta 80. gadiem īsteno urbanizācijas, industrializācijas un ekonomikas modernizācijas politiku,
  • šobrīd lielākā osta Dienvidaustrumāzijā,
  • 5.7 miljoni iedzīvotāju.

Lorong Buangkok iedzīvotāji rimti vadīja savu dzīvi, ikdienā strādājot visdažādākajās vietās un amatos urbānajā metropolē un vakaros atgriežoties savā miera ostā, kas šķiet apstājusies laikā kaut kad 20. gadsimta sākumā. Bet tad sākās Covid pandēmija, un valstij nācās slēgt robežas.

Jau kopš pavasara Singapūras varasiestādes ar dažādu kampaņu palīdzību centušās atbalstīt vietējo tūrismu, savukārt pilsoņi saņēmuši valsts apmaksātus iekšzemes ceļojumus ar naktsmājām.

Singapūras tūrisma aģentūru jaunais sauklis ir - valstī, kuras platība ir vien 724 kvadrātkilometri, ir milzumdaudz atklāšanas vērtu vietu.

FOTO: EDGAR SU/REUTERS

Šobrīd singapūriešiem nedēļas nogale Lorong Buangkok ciematā tiek piedāvāta par 147 ASV dolāriem grupai līdz trim cilvēkiem un 250 dolāriem četru piecu cilvēku grupai. Visas tūres ir izpārdotas, sarunā ar Reuters atzīst vienas tūrisma aģentūras pārstāvis.

Tūristiem ir iespēja izstaigāt ciematu, iemācīties apieties ar ogļu gludekli un aprunāties ar vietējiem. Ciemata iedzīvotāji atzīst, ka sākotnēji neesot bijuši pārāk iepriecināti par pēkšņo tūristu pieplūdumu, bet tagad viņiem pat patīk to klātbūtne.

Turklāt ciematā ir vienas no viszemākajām īres cenām visā Singapūrā.  Atsevišķu istabu ciemata mājās iespējams noīrēt par aptuveni četriem dolāriem mēnesī. Salīdzinājumam - blakusesošajā Hougangas rajonā istabas īre daudzstāvu mājā maksā aptuveni 350 dolārus mēnesī.

FOTO: EDGAR SU/REUTERS

Uz augšu
Back