Laipni lūdzam kodolizgāztuvē! Miljoni tonnu ārvalstu urāna atkritumu Krievijas poligonos (20)

Kopš 2019. gada maija līdz šī gada oktobrim no uzņēmuma "Urenco" rūpnīcas Vācijas pilsētā Gronavā uz Krieviju ir pārvestas jau 20 kodolatkritumu kravas - katrā reisā kuģis "Mihails Dudins" atved 600 tonnas tā dēvēto "urāna astu" jeb urāna heksafluorīda. Tas ir toksisks savienojums, kas tiek izmantots urāna bagātināšanā.

Konteineri ar šo vielu Sanktpēterburgā tiek krauti uz vilciena platformām un vesti uz Novouraļskas pilsētu, kur tie tiek uzglabāti zem klajas debess Urālu elektroķīmiskā kombināta teritorijā.

Ядерные отходы из Германии торжественным маршем везут через Петербург в сопровождении ГИБДД.
А нормальные продукты из стран ЕС давят бульдозерами...#Россияядернаяпомойка pic.twitter.com/D6jUEgsPqX

— Сергей Гуляев (@Gulyaev_S) October 17, 2020

Krievijas valsts korporācija "Rosatom", kam pieder elektroķīmiskais kombināts, apgalvo, ka šīs "astes" Krievijā tiks pārstrādātas par urānu-235 un pārdotas atpakaļ Vācijai, savukārt procesā radušies atlikumi tiks izmantoti kā degviela ātro neitronu reaktoros, kurus gan plānots būvēt tikai pēc daudziem gadu desmitiem. Savukārt "Greenpeace" norāda, ka "Rosatom" darbības rezultātā Krievija ir kļuvusi par vienīgo valsti pasaulē, kura ļauj savā teritorijā ievest urānu saturošus atkritumus.

Novouraļska nav vienīgā vieta Krievijas teritorijā, kur tiek uzglabāti no ārzemēm ievesti kodolatkritumi. "Urāna astes" no dažādiem Eiropas uzņēmumiem Krievijā tiek ievestas jau kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām. 2009. gadā šī programma tika apturēta, jo pret to protestēja gan Krievijas ekologi, gan sabiedrība kopumā. "Rosatom" toreiz solīja neturpināt heksafluorīda ievešanu, tomēr jau gadu vēlāk Krievijā tika nogādāti vairāki tūkstoši tonnu šī savienojuma. Tobrīd heksafluorīds tika vests arī no Francijas koncerna "Areva" uzņēmumiem, kurš ir daļa no lielā "Urenco" -

kompānijas, kura pieder Lielbritānijas un Nīderlandes valdībai, kā arī Vācijas kompānijām "E.ON" un "RWE".

Protesti pret kodolatkritumu izvešanu uz Krieviju notiek arī tajās Eiropas valstīs, kuru uzņēmumi to piekopj. Vienu no vismasveidīgākajām akcijām pie Šerbūras ostas Francijā 2010. gadā sarīkoja "Greenpeace", kuras aktīvisti pieķēdējās pie sliedēm, pa kurām uz ostu tika vests urāna heksafluorīds, ko bija paredzēts izvest uz Krieviju.

Pāris mēnešus vēlāk notika protesti pie Francijas vēstniecības Maskavā, kuros piedalījās "Greenpeace" aktīvisti no vairākām Eiropas valstīm.

Pagājušā gada beigās vides aizsardzības organizācija "Ekoaizsardzība" (Экозащита) un "Greenpeace" Krievijas nodaļa nodeva Vācijas varasiestādēm petīciju, kuru bija parakstījuši vairāk nekā 70 tūkstoši Krievijas iedzīvotāju un kurā tika aicināts izbeigt kodolatkritumu izvešanu uz Krieviju. Vairāk nekā 20 Krievijas pilsētās, tai skaitā Maskavā un Sanktpēterburgā, notika protesta akcijas.

Šī gada jūnija vidū 47 sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī reģionālo un municipālo parlamentu deputāti no Krievijas, Vācijas un Nīderlandes vērsās pie Vācijas un Krievijas vadītājiem ar aicinājumu pārtraukt radioaktīvo atkritumu transportēšanu uz Krieviju.

Jūlijā tika publiskoti aptaujas dati, kas liecināja, ka 81% Krievijas iedzīvotāju iebilst pret jebkādu kodolatkritumu, tai skaitā urāna heksafluorīda, ievešanu valstī.

Taču korporāciju "Rosatom" tas īpaši neuztrauc, neskatoties pat uz faktu, ka ar šo radioaktīvo atkritumu pārstrādi tai nesokas tik labi, kā tiek stāstīts. Četros poligonos Sverdlovskas, Tomskas, Irkutskas un Krasnojarskas apgabalā pēc oficiāliem datiem kopā joprojām atrodas aptuveni miljons tonnu "urāna astu".

Krievijas ekologi apgalvo, ka šis skaitlis ir lielāks - aptuveni 1,2 miljoni tonnu.

"Šī toksiskā viela tiek turēta zem klajas debess," stāsta Krievijas Sociālekoloģiskās savienības eksperts Andrejs Ožarovskis. "Urāna heksafluorīds tiek uzglabāts īpašos konteineros, taču daļa no tiem ir ražota vēl pagājušā gadsimta 50. gados."

Pagājušajā gadā tika ziņots par to, ka, piemēram, Irkutskas poligonā daļa konteineru ir bojāti - tie gluži vienkārši ir caurrūsējuši.

Ekologi norāda arī uz risku, kas tiek radīts, transportējot šos kodolatkritumus pa dzelzceļu cauri lielākām un mazākām Krievijas pilsētām.

Valsts koncerns "Rosatom" šīs "urāna astes" no Vācijas saņem par brīvu. Oficiālajā koncerna paziņojumā teikts, ka "Rosatom" plāno bagātināt urāna heksafluorīdu un iegūto urānu-235 pārdot Vācijai par naudu. Tomēr Ožarovskis norāda, ka šis plāns, kaut arī teorētiski iespējams, tomēr ir laikietilpīgs un mazproduktīvs. Pēc "Greenpeace" Krievijas nodaļas Enerģētikas programmas vadītāja Rašida Alimova aprēķiniem atpakaļ Vācijā nonāks tikai aptuveni 10% no ievestā urāna heksafluorīda, pārējais paliks Krievijā. Alimovs ir pārliecināts, ka

"Urenco" gluži vienkārši cenšas atbrīvoties no šiem urāna atkritumiem, jo nevēlas maksāt par to tālāku pārstrādi.

Pagājušā gada novembrī "Rosatom", reaģējot uz šiem pārmetumiem, sarīkoja slēgtu ekoloģijas komisijas sēdi, kurā triumfāli paziņoja, ka pēc 2080. gada viss poligonos uzkrātais urāna heksafluorīds tikšot izmantots tā dēvētajos ātro neitronu reaktoros, kuru celšana gan arī pagaidām ir tikai tālos nākotnes plānos.

"Rosatom" tikmēr netaisās atteikties no urāna heksafluorīda importa. Turklāt korporācija atsaucas uz Krievijas likumdošanu, kas paredz, ka urāna heksafluorīds nav uzskatāms par kodolatkritumiem. Līdz 2022. gadam korporācija plāno ievest Krievijā vēl 12 tūkstošus tonnu "urāna astu".