Pandēmijas pirmā viļņa laikā ES reģistrēti par 168 000 vairāk nāves gadījumu nekā vidēji iepriekšējos četros gados

Covid-19. Ilustratīvs attēls

FOTO: Shutterstock

Jaunā koronavīrusa pandēmijas pirmā viļņa laikā no marta līdz jūnijam 26 Eiropas Savienības (ES) valstīs nomira par 168 000 cilvēku vairāk nekā vidēji iepriekšējos četros gados, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

"Šie dati satur visus nāves gadījumus, neatkarīgi no cēloņiem, bet var būt noderīgi, lai novērtētu tiešās un netiešās Covid-19 pandēmijas sekas uz Eiropas iedzīvotājiem," teikts "Eurostat" paziņojumā presē.

"Eurostat" datos nav iekļauta Īrija, jo no turienes vēl nav saņemti attiecīgie dati, norādīja "Eurostat" preses pārstāve.

Statistikas pārvalde secinājusi, ka papildu nāves gadījumu kulminācija bijusi nedēļā no marta beigām līdz aprīļa sākumam, kad reģistrēti papildu 36 000 nāves gadījumu.

Martā biežāk miruši vīrieši nekā sievietes, savukārt aprīlī un maija sākumā vairāk mirušas sievietes, bet jūnijā skaitļi izlīdzinājušies.

Jaunā koronavīrusa pandēmija Eiropā pirmo vissmagāk skāra Itāliju un pēc tam Spāniju. Abās valstīs reģistrēts lielākais mirušo skaita pieaugums.

Spānijā reģistrēti par 48 000 nāves gadījumu vairāk nekā vidēji iepriekšējos četros gados, bet Itālijā par 46 000 vairāk.

Aptuveni 96% no 168 000 papildu nāves gadījumiem bija cilvēki, kas pārsnieguši 70 gadu slieksni.

Uz augšu
Back