Vairāk nekā puse mazo un vidējo uzņēmumu, kas Eiropā nodarbina divas trešdaļas strādājošo, pauduši bažas, ka tie tuvāko 12 mēnešu laikā varētu bankrotēt, liecina konsultāciju aģentūras “McKinsey” veiktās aptaujas rezultāti.
Covid-19: gada laikā varētu bankrotēt vairāk nekā puse Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (5)
Aptauja veikta augustā, vēl pirms Covid-19 otrā viļņa sākuma, kad valstis vēl nebija ieviesušas dažādus jaunus ierobežojumus vai noteikušas karantīnu.
Aptaujas rezultāti ir uzskatāmi par brīdinājumu, ko iepriekš izteicis arī Starptautiskais Valūtas fonds – Eiropas valstu valdības tiek mudinātas palielināt valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem pārvarēt pandēmiju, nevis ļautos lielam maksātnespējas vilnim.
Tiek norādīts, ka aptaujā piedalījās vairāk nekā 2200 kompānijas piecās valstīs – Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Lielbritānijā. 55% no tur aptaujātajiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem paziņojuši, ka viņu uzņēmumi līdz nākamā gada septembrim bankrotēs, ja finansiālā situācija neuzlabosies.
“Tā ir ļoti nozīmīga barjera finansiālajam sektoram,” sacīja viens no ziņojuma līdzautoriem Zdravko Mladenovs, kurš piebilda, ka tik daudz mazo un vidējo uzņēmumu bankrots radītu ievērojamu bezdarba līmeņa pieaugumu, kā arī ietekmētu ekonomisko attīstību kopumā.
Aģentūras “Reuters” aptaujātie ekonomisti norāda, ka eirozonas ekonomika šogad varētu sarukt par 8%, bet nākamā gada izaugsme varētu būt vien 5,5%. Tomēr, ja vīruss turpinās izplatīties pašreizējos apmēros, tad ekonomiskā izaugsme var tikt ievērojami kavēta.
Mazie un vidējie uzņēmumi Eiropā nodarbina vairāk nekā 90 miljonus cilvēku, un to nelielais izmērs padara šos uzņēmumus ievainojumus pret dažādām krīzēm. Tā, piemēram, Spānijā kopš februāra ir bankrotējuši 83% no 85 000 uzņēmumu, kuros strādāja mazāk nekā pieci cilvēki.
Valsts pasākumi reģionā pastāv dažādos formātos – gan ar aizdevumu atmaksas termiņu atlikšanu un kredītbrīvdienām, kā arī ar dažādiem pabalstiem uzņēmumiem.
“Politikas veidotājiem ir jādara viss iespējamais, lai ne tikai apturētu slimības izplatību, bet arī lai mazinātu ekonomisko triecienu. Jācenšas nepieļaut tās pašas kļūdas, kas tika pieļautas globālās finanšu krīzes laikā,” teikts Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumā.