- Vairākās vietās Latvijā ir redzētas arī “mēbeļu humpalas” – vietas, kur tiek pārdotas lietotas mēbeles, kas ievestas no ārzemēm. Vai šī direktīva varētu attiekties arī uz kādiem sadzīves priekšmetiem, kas tiek laisti otrreizējā apgrozībā?
- Attiecībā uz mēbelēm tik konkrēti pasākumi, kas ieviešami noteiktā termiņā, nav noteikti. Tomēr arī tā ir problēma. Respektīvi, mēbeļu ražošanas laikā jau ir jādomā, kas notiks ar šo preci pēc tam, kad tā būs savu laiku nokalpojusi.
Vajadzīgs plašāks skatījums. Arī attiecībā uz mēbelēm, iespējams, būtu nepieciešama līdzīga ražotāju atbildības sistēma, lai veicinātu savākšanu, atkārtotu lietošanu, remontēšanu un pārstrādi, nevis arvien jaunu un jaunu priekšmetu iegādi. Tāpat jāierobežo citu valstu atkritumu ievešana Latvijā, jo mēs redzam, ka šeit apģērbi un priekšmeti nonāk poligonos tāpēc, ka citām valstīm tas ir izdevīgi.
- Kādi vēl varētu būt atslēgas punkti, ko paredz ES Direktīva?
- Tajā noteikts ieviest tekstila šķirošanas sistēmu līdz 2025. gadam, bet, kā katra valsts to ieviesīs, – tas nu ir katras pašas ziņā. Skatoties no pieredzes, piemēram, attiecībā uz elektroprecēm un iepakojumiem, tas mūsu valstī būs jārisina, iesaistot tirgotājus šajā sistēmā kā atbildīgās personas.
Respektīvi, iegādājoties apģērba gabalu, cenā ir iekļauta tā apsaimniekošanas maksa par savākšanu un pārstrādi nākotnē. Īpaša uzmanība jāveltī tā saucamajam pelēkajam tirgum, kad kāds maksā un kāds nemaksā par apsaimniekošanu, tādējādi kropļojot godīgu konkurenci.
Tā ir visas Eiropas problēma – interneta veikali. Jūs no citas valsts pasūtāt apģērbu, ko jums piegādā ar kurjera vai pasta starpniecību. Prece netiek uzskaitīta, apsaimniekošanas maksas tai nav, un neviens negādā par tās apsaimniekošanu. Šīs preces papildina “pelēkās zonas” apjomus.
No vienas puses, jūs samaksājat par preci dažus centus lētāk, bet, no otras, principā jūs apzogat tos godīgos komersantus, kas nodrošina apsaimniekošanas sistēmas finansēšanu.
Situācija – jūs priecājaties, ka internetveikalā auto riepu var nopirkt krietni lētāk nekā veikalā. Jūs aizbraucat uz servisu to uzmontēt, nolietojat, un tad sākas – servisā to neņem pretī, tur to nevar nodot, jo par šo riepu nav samaksāta apsaimniekošanas nauda. Iedzīvotāji dusmojas, kādēļ radusies tāda situācija, bet, pērkot internetā, zemāka cena iespējama uz apsaimniekošanas rēķina. Ja riepa pirkta pie oficiālā pārstāvja, cena ir augstāka, taču ir iekļauta arī cena par apsaimniekošanu jeb garantija, ka nolietoto riepu kāds savāks un nogādās pārstrādei, nevis tā nonāks krūmos vai nelegālā izgāztuvē.
Jebkura veida atkritumu apsaimniekošana, arī tekstila izstrādājumu apsaimniekošana, ir maksas pakalpojums, tāpat kā matu apgriešana vai braukšana sabiedriskajā transportā.
- Cik liels daudzums internetā pasūtīto apģērbu varētu būt nonākuši konteineros?
- Saskaņā ar mūsu aprēķiniem Latvijas tirgū gadā kopumā nonāk aptuveni 27 000 tonnu jaunu un lietotu tekstiliju. Grūti pateikt, cik daudz no tām iegādātas interneta veikalos. Bet ļoti liels apģērba daudzums tiek pasūtīts internetā, un, ņemot vērā pašreizējo situāciju, apjoms tikai palielināsies. Ja cilvēki nevarēs apmeklēt veikalus klātienē, iepirkšanās apjoms internetā palielināsies – gan no vietējiem, gan no ārzemju piegādātājiem.