Uz Tallinas šosejas aiz Baltezera sāk mainīt satiksmes organizāciju (3)

Satiksmes organizācijas izmaiņas notiks ar ceļa marķējuma un aprīkojuma izmaiņām, pārbūve tur netiks veikta, TVNET informēja VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļā.

Šādi uzlabojumi ir labākais risinājums satiksmes drošības uzlabošanai nepietiekama finansējuma apstākļos.

Izmaiņas nepalielinās šā posma caurlaides spēju, toties samazinās frontālu sadursmju iespējas, kā arī uzlabos gājēju drošību Baltezerā. Posmā mainīsies arī atļautā braukšanas ātruma režīms, un pēc grozījumu ieviešanas tie būs 70 km/h.  

Septembra sākumā LVC iepazīstināja ar plānotajiem satiksmes drošības uzlabojumiem Tallinas šosejas Baltezera–Ādažu posmā. Savukārt septembrī notika sanāksme un diskusija ar Ādažu un Carnikavas pašvaldībām, kuras laikā tika pārrunāti projekta risinājumi un ņemti vērā pašvaldību ierosinājumi, mainot atsevišķas projekta daļas.

Projekta izmaiņas paredz, ka Baltezera zonā ribjoslas netiks ierīkotas, lai nepalielinātu trokšņa līmeni autoceļam tuvējiem iedzīvotājiem. To vietā tiks ierīkoti norobežojošie stabiņi. Akceptēta arī iespēja ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu palīdzību transporta plūsmu no Carnikavas Rīgas virzienā organizēt ar pievedceļa Gaujas tiltam (V45) pieslēgumu Tallinas šosejai, savukārt transporta plūsmu no Carnikavas Ainažu virzienā – ar autoceļa Rīga (Jaunciems)–Carnikava–Ādaži (P1) pieslēgumu Tallinas šosejai. Tāpat, ņemot vērā to, ka pēc kreisā pagrieziena slēgšanas Muižas ielas pieslēgumā Tallinas šosejai Ādažos varētu ievērojami pieaugt satiksmes intensitāte Rīgas gatves posmā līdz Draudzības ielai, tika pieņemts lēmums izveidot kreiso iekļaušanās joslu uz Tallinas šosejas Rīgas virzienā.

Paredzams, ka satiksmes organizācijas grozījumi tiks veikti pa posmiem. Šogad tie plānoti no Vidzemes šosejas līdz Alderu pagriezienam, bet pilnībā tiks pabeigti nākamgad.

Statistika liecina, ka šajā Tallinas šosejas posmā ar katru gadu pieaug ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, un pērn tādu bija 42.

Periodā no 2017. līdz 2019. gadam četri no pieciem tur bojā gājušajiem ir frontālu sadursmju upuri. Melno punktu skaits šajā laikā ir dubultojies, un periodā no 2017. līdz 2019. gadam tur ir izveidojušies seši melnie punkti.