Jaunā Konkurences padomes (KP) vadītāja Jura Gaiķa izteikumi, ka labākais risinājums atkritumu apsaimniekošanai Rīgā būtu brīvais tirgus, liecina par pieredzes un izpratnes trūkumu jautājumā par pašvaldību atbildību atkritumu apsaimniekošanas jomā, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji.
Abu organizāciju vadītāji pauduši satraukumu par KP vadītāja izteikumiem, ka no konkurences viedokļa labākais risinājums atkritumu apsaimniekošanas jautājumu noregulēšanā būtu brīvais tirgus, kur ikviens patērētājs varētu izvēlēties pakalpojumu sniedzēju pēc sevis izvēlētiem kritērijiem.
Pašvaldību organizācijas aicina KP pamatīgāk iedziļināties gan pašvaldības autonomajās funkcijās, gan arī to sasaistē ar valsts politiku, ES regulām un patiesajām iedzīvotāju interesēm.
“Likumā par pašvaldībām ir definētas pašvaldību funkcijas. Tostarp likuma 15. pantā ir noteikts, ka pašvaldību autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds," atzīmē LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.
Ņemot to vērā, pašvaldībām esot jāgādā, lai komunālo pakalpojumu sniedzēji, tajā skaitā atkritumu apsaimniekotāji, pa ielām pārvietotos iespējami pārdomātos maršrutos un ar iespējami jaunāku tehniku, kas atstāj iespējami mazāku iespaidu gan uz ielu un ceļu seguma kvalitāti, gan gaisa piesārņojumu. Tāpat pašvaldībai ir jāatbild par to, lai atkritumu apsaimniekošana notiek atbilstoši prasībām, un jāpanāk, ka aizvien vairāk atkritumu tiek šķiroti un nodoti otrreizējai pārstrādei.
"Nekas no šī visa nav iespējams, ja katras mājas iedzīvotājs izdomās sludinājumu portālā izvēlēties sev atkritumu izvedēju
un viena pēc otras atbilstoši katra cilvēka individuālajam pasūtījumam pa ielām sāks braukāt neskaitāmu atkritumu izvedēju mašīnas," uzsver Valainis.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis akcentē, ka pašvaldībai ir jārada tādi apstākļi, lai komunālie pakalpojumi – arī atkritumu apsaimniekošana - kvalitatīvi un samērīgā cenā tiktu nodrošināti katram pašvaldības iedzīvotājam. Atsakoties no pašvaldību iepirkumos noteiktā regulējuma, kas atkritumu apsaimniekotājam ir saistošs un uzliek par pienākumu vienādu maksu aprēķināt kā centrā dzīvojošiem, tā arī attālo reģionu iedzīvotājiem, rezultātā radīsies situācija, ka
ārpus lielām pilsētām dzīvojošie iedzīvotāji var palikt bez pakalpojuma, jo brīvā tirgus cena viņiem būs pārāk augsta,
bet par zemāku cenu neviens atkritumus nevedīs.
“Ir loģiski, ka izmaksas ārpus centra dzīvojošu iedzīvotāju apkalpošanai ir pamatoti augstākas un apsaimniekotāji nelabprāt apkalpo dārgus, ekonomiski neizdevīgus maršrutus. Taču pašvaldības ar saviem iepirkumiem šo jautājumu ir atrisinājušas. Absolūti brīvais tirgus ārpus pilsētām dzīvojošos iedzīvotājus faktiski atstās bezizejas situācijā – pakalpojums vai nu vispār nebūs pieejams, vai būs pieejams par nesamērīgi augstu cenu," skaidro LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Viņš arī uzsver -
sagraujot esošo sistēmu, tiktu sekmēta nelegāla atkritumu izvešana, strauji palielinot atkritumu apjomu mežos, karjeros un citur,
radot būtisku apdraudējumu videi, jo iedzīvotāju brīvas izvēles iespējas likvidē pašvaldībām jebkādas kontroles iespējas par to, vai visi iedzīvotāji atbilstoši likumam vispār noslēdz līgumu par atkritumu izvešanu.
Šobrīd ir precīzi zināms, ka katrs pašvaldības iedzīvotājs ir noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, un ir zināms, ka atbilstoši viņa prasībām šis pakalpojums tiek nodrošināts. Pamatā šos datus un uzskaiti nodrošina atkritumu apsaimniekošanas sniedzējs. Ja konkrētu atkritumu apsaimniekotāju nav un katrs cilvēks var meklēt savējo, zūd jebkādas kontroles iespējas un atkal varam atgriezties laikos, kad privātmāju iedzīvotāji tā vietā, lai maksātu par atkritumu apsaimniekošanu, savus atkritumus vienkārši ved uz daudzdzīvokļu namu konteineriem.
Pašvaldību pārstāvji arī uzskata - īstenojot KP vadītāja izteikumus par tirgus atvēršanu, izzudīs atkritumu šķirošana, jo tā vairs nebūs saimnieciski izdevīga. Savukārt tas nozīmē pilnīgu Latvijas izstāšanos no Eiropas zaļā kursa, vides politikas uzstādījumu īstenošanas ar aizvien apjomīgāku atkritumu otrreizēju pārstrādi.
Pašvaldību iepirkumi ļauj ierobežot pārāk intensīvu atkritumu izvedēju automašīnu plūsmu, dod pašvaldībām iespēju atkritumu apsaimniekotājiem izvirzīt prasības investīcijām gan tehnikas iegādē, gan atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas kopējās sistēmas infrastruktūrā, kā arī nodrošina samērīgu cenu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumam.
Piekrītot KP priekšlikumam atkritumu apsaimniekotāja izvēli atstāt katra iedzīvotāja ziņā,
nākamais solis varētu būt arī brīvā tirgus nodrošināšana ūdensapgādē, kanalizācijā un apkurē –
arī te katrs varētu izvēlēties savu cauruli, savu krānu un savu skursteni, piebilst pašvaldību pārstāvji.
