ASV kontekstā runājot, šobrīd varam redzēt, ka ASV Kongress ir zināmā mērā “iestrēdzis” – republikāņi un demokrāti nevar (nevēlas) viens otram piekāpties. Vēsturiskā perspektīvā – ap 1900. gadu arī Kongress bija ļoti polarizējies, savukārt 20. gadsimta vidū tas bija kļuvis kooperatīvāks, un panākt kādus kompromisus bija vieglāk.
Kas izraisa šādu svārstīšanos no miera līdz haosam? Turčins uzlūko sabiedrības kā lielas, sarežģītas sistēmas, kas pakļaujas kādiem konkrētiem paradumiem – arī likumiem. Tā ir pilnīgi citādāka pieeja, ja salīdzina to ar akadēmisko vēsturi.
Pētījumā, kas publicēts šogad, Turčins kopā ar Andreju Korotajevu no Maskavas Ekonomikas augstskolas aplūkoja, kā viņa 2010. gadā izteiktais pareģojums pierādījies dzīvē.
Viņa prognozes modelis sevī ietver vairākus elementus. Piemēram, Turčins, iespējams, tic Kārļa Marksa teorijai, ka “visas līdz šim pastāvošās sabiedrības vēsture ir sabiedrības šķiru cīņu vēsture”.
Markss šajā gadījumā runāja par proletariātu, taču Turčins vairāk ir ieinteresēts elites – augsti izglītoto cilvēku mijiedarbībā un tajā, kā elites pārstāvji faktiski cīnās cits pret citu.
Ko var uzskatīt par eliti un kā konkurence izpaužas starp elites pārstāvjiem – šīs lietas ir atšķirīgas vairākās vietās. Viens piemērs varētu būt tas, ka sabiedrībā ir liels īpatsvars augsti izglītotu cilvēku, salīdzinot ar valdības iestāžu skaitu (un līdz ar to - arī darbavietām).
Visticamāk, lielākās problēmas sākas tad, kad ekonomiskā nevienlīdzība ir liela. Atalgojums par atrašanos augšgalā tad ir īpaši liels gan varas, gan politiskās ietekmes ziņā, un tie, kuriem varas, ietekmes un naudas ir mazāk, izjūt lielāku netaisnību. Aizvainojums ir īpaši spēcīgs to cilvēku vidū, kuri uzskata, ka viņiem vajadzētu būt elitē.