Ekonomists: Sekmīga Covid-19 ierobežošana ir kritiski svarīga ekonomikai

FOTO: AFP/SCANPIX

Sabiedrības veselības un ekonomikas pretnostatīšana Covid-19 pandēmijā ir viltus dilemma, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, komentējot nepieciešamību Latvijā noteikt ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatīšanos.

«Sabiedrības veselības pretnostatīšana ekonomikai ir viltus dilemma,» teica Vilerts, norādot, ka vīrusa izplatības bremzēšana nav sliktākais scenārijs ekonomikai, tieši otrādi -

sekmīga slimības ierobežošana ir kritiska arī no ekonomiskā skatpunkta.

2

«Arī bez ierobežojumiem mēs no ekonomiskās aktivitātes krituma neizvairītos, ja tas vienlaikus nozīmētu nekontrolētu slimības izplatību un nozīmīgu mirušo skaita pieaugumu. Diez vai cilvēki šādos apstākļos turpinātu dzīvot kā ierasts, proti, dotos uz restorāniem un kultūras pasākumiem vai sūtītu savus bērnus uz sporta nodarbībām. Gala rezultātā pieprasījums pēc uzņēmumu ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem tāpat kristos, bet cena - mērīta cilvēku dzīvību skaitā - būtu krietni augstāka,» pauda Vilerts.

Viņš atzīmēja, ka no ekonomiskās krīzes radītajām «rētām» valsts ekonomika cieš arī ilgtermiņā - uzņēmumi kļūst piesardzīgi investīciju lēmumos, likviditātes problēmas pāraug maksātnespējas problēmās un uzņēmumu bankrotos, bez darba esošajiem iespējas atrast darbu ir mazākas nekā citkārt, kā arī tas pats attiecināms uz izglītības iestāžu absolventu iespējam sākt karjeru.

«Pašlaik ir pārāk daudz nezināmo, lai kaut vai aptuveni spriestu par to, ko Latvijas tautsaimniecībai nozīmētu ārkārtējā situācija. Vai un kad tā tiks izsludināta? Kādi pasākumi tiktu ieviesti un uz cik ilgu laiku? Vienlaikus jāsaprot, ka ekonomisko ietekmi lielā mērā noteiks tas, cik sekmīgi izdosies ierobežot vīrusa izplatību,» sacīja Vilerts.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nevajadzētu maldināt sevi ar domu, ka ierobežojumi nav bez ekonomiska rakstura sekām. «Tas nozīmē, ka ir būtiski, lai paralēli ierobežojumiem tiktu sniegts atbalsts krīzes skartajiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Turklāt arī

pretestība ierobežojumiem, visticamāk, būtu mazāka, ja uzņēmumiem un mājsaimniecībām būtu pārliecība par drošības spilvenu valsts atbalsta formā,»

2

pauda Latvijas Bankas ekonomists.

Vilerts atzīmēja, ka pavasara pieredze liecina, ka atbalstā uzņēmējdarbībai instrumentu klāsts Latvijā bija salīdzināms ar Lietuvu un Igauniju, taču saistībā ar instrumentiem, kas paredzēti iedzīvotāju ienākumu saglabāšanai - dīkstāves pabalstiem un citiem sociāla rakstura maksājumiem, Latvija iepalika. Tas atspoguļojās arī straujākā privātā patēriņa kritumā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc Lietuvas un Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā pusgadā saruka mazāk nekā Latvijā. 

«Līdz ar to šajā krīzes vilnī būtiski ņemt vērā pavasara mācības un sniegt plašu un saprotamu atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām,» teica Vilerts.

Viņš arī atzīmēja, ka pēdējās norises ar Covid-19 izplatību Latvijā rada bažas, ka šogad ceturtajā ceturksnī piedzīvosim ekonomiskās aktivitātes sarukumu, turklāt arī atkopšanās 2021.gadā gaidāma lēnāka par iepriekš lēsto.

Tāpat pastāv risks, ka šis nebūt nav pēdējais Covid-19 vilnis,

2

un, kamēr nebūs izstrādātas, pārbaudītas un piegādātas vakcīnas, varam piedzīvot jaunus slimības uzliesmojumus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien, 2.novembrī, atzina, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Otrdien ir sasaukta valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēde, kurā uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

Uz augšu
Back