Ārkārtējā situācija Latvijā: uz mēnesi aizliedz publiskus pasākumus un ierobežo tirdzniecību brīvdienās (56)

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Atceļ un aizliedz pasākumus 

Ārkārtējās situācijas laikā būs atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē.

Minētais aizliegums neattieksies uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varēs sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību varēs beigt ne vēlāk kā plkst.22.

Tiks arī aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi,

piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi, izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Ierobežojums arī neattieksies uz komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensībām, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti.

Ierobežos tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās

Kā TVNET informēja Ekonomikas ministrijā, stingrāki epidemioloģiskās drošības pasākumi tiks ieviesti arī tirdzniecības nozarē.

Lai mazinātu cilvēku drūzmēšanos tirdzniecības vietās, no pirmdienas, 9. novembra, tiek samazināts maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās, nosakot, ka tirdzniecības vietā uz vienu apmeklētāju jāparedz ne mazāk kā 10 kvadrātmetru no publiski pieejamās telpu platības (šobrīd ir 3 kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju). Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas veikalā ir jānorāda informācija, tai skaitā svešvalodā, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties šajā vietā.

Tāpat no 9. novembra tiek ierobežota tirdzniecības centru darbība brīvdienās un svētku dienās. 

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros varēs darboties pārtikas veikali, aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, preču izsniegšana, kas iegādātas internetveikalos.

MK rīkojuma izpratnē tirdzniecības centri ir ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

Tāpat turpmāk ielu tirdzniecībā un tirdzniecībā atklātā tirgus teritorijā ir jālieto mutes un deguna aizsegs.

Ministrija arī atgādina, ka joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās - mutes un deguna aizsegu lietošana gan veikalu apmeklētājiem, gan darbiniekiem, 2 metru distances ievērošana, apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām, pastiprinātas higiēnas ievērošana, darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.

Ar ārkārtējo situāciju saistītos izdevumus finansēs no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem,

kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Ministru kabinets.

Savukārt nozaru ministrijas apkopos un iesniegs Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

Ierobežos arī sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību

Izsludinot ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, paredzēts ierobežot arī sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības un nepieciešamos piesardzības pasākumus.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas jaunus klientus varēs uzņemt, individuāli izvērtējot nepieciešamību pakalpojumu klientam nodrošināt nekavējoties, iespēju garantēt drošību un pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos resursus. Pirmkārt, būs jānodrošina aprūpe, samazinot sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu, ja objektīvu apstākļu dēļ tos pilnā apmērā nodrošināt nebūs iespējams.

Savukārt pārējie sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz šos pakalpojumus ar pilnu vai daļēju izmitināšanu, varēs turpināt nodrošināt aprūpi mājās, aprūpi dienas centrā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušajiem krīzes centros un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā un personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē. Arī šeit svarīgi ievērot epidemioloģiskās drošības prasības un piesardzības pasākumus.

Sociālās rehabilitācijas un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana pieļaujama, tikai nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasības un valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, primāri izvēloties individuālu pakalpojumu sniegšanu un konsultācijas attālinātā formā.

Klātienē var sniegt sociālos pakalpojumus, ja klientiem ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro.

Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt

Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to ir jābalso parlamentāriešiem.