Ekonomika laižas ziemas miegā, lai strauji mostos

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē. Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī, raksta "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas “atdzišanas” ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni.

Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi – pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šā gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana – par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Sagaidāms, ka deflācija turpināsies vismaz līdz martam, kad būs apritējis gads kopš pandēmijas pirmā viļņa, kas skāra arī izejvielu tirgus. Šobrīd tā tiešie un netiešie efekti ir “izsūkušies” cauri patēriņa cenu veidošanas mehānismiem un kopējo dzīves dārdzību jeb drīzāk lētumu ietekmē ļoti spēcīgi.

Transporta un mājokļu izmaksu kopējā ietekme uz kopējo indeksu oktobrī bija 1,55 procentpunkti. Tātad pārējo preču un pakalpojumu cenas gada laikā auga, taču nav izteiktu kāpumu nevienā kategorijā. Vislielākā pozitīvā ietekme (0,24 procentpunkti) bija pārtikai, bet tās cenas auga ļoti mēreni, par 1,1%. Nedaudz pārsteidz tas, ka otro lielāko augšupvērsto ietekmi radīja atpūtas un izklaides pakalpojumi (0,21 procentpunkti), kas varētu atspoguļot centienus ar cenu palielināšanu kompensēt krītošo apgrozījumu. Šī gada vidējās inflācijas prognoze ir 0,3%, tā pēdējo pāris mēnešu laikā ir nedaudz pazeminājusies, pateicoties stiprajam eiro, lētajai enerģijai un prognozējamai lēnākai izaugsmei.

Pasaulē ir reģioni, kur izaugsme paātrinās, ar to šobrīd var lepoties Ķīna.

Taču Eiropas un arī Latvijas iedzīvotāji atkal ir spiesti piebremzēt savas ikdienas gaitas, “iesaldēt” savas prasmes un radošo enerģiju. Varētu teikt, ka Eiropas ekonomika slīgst ziemas miegā.

Lielākā daļa cilvēku tāpēc necieš no krasa ienākumu krituma – viņiem darbs joprojām ir vai viņus sargā jau esošie sociālās drošības tīkli, valdībām steigā šujot papildu ierīces ienākumu kritiena mīkstināšanai. Taču darba tirgū nonāk papildu prasmju un zināšanu piedāvājums. Kovidkrīze lielā mērā notiek jomās, kurās notiekošo patēriņa cenu indekss tieši neatspoguļo, kā tā saucamajos B2B pakalpojumos, ko uzņēmumi sniedz cits citam. Taču arī šie netiešā veidā ietekmēs patēriņa cenu indeksu, jo komercpakalpojumu nozarēs uz laiku darbu zaudējušie meklēs iespējas citās nozarēs.

Līdz ar to pasaules un Latvijas ekonomikā veidojas enerģijas pārpalikums, gan pārnestā nozīmē, gan tiešā. Naftas cenas jau vairākus mēnešus ir bijušas zemas, bet stabilas, svārstoties ap 40 dolāriem par barelu.

Taču ekonomikas dziļūdens straumes ir redzamas nākotnes darījumu cenu kritumā. Piemēram, 2023. gadā piegādājama "Brent" barela cena kopš septembra sākuma bija samazinājusies no gandrīz 52 dolāriem līdz 46 dolāriem par barelu līdz pirmdienas rītam.

Šī komentāra rakstīšanas laikā saņemtā ziņa par izciliem "Pfizer" un "BionTech" vakcīnas izmēģinājumu rezultātiem ir radījusi vētrainu reakciju finanšu tirgos, tai skaitā naftas cenas kāpumu par 8%, bet vairāku lielo aviosabiedrību ("Air France KLM", "British Airways") akciju pieaugumu pat par trešdaļu.

Tā ir tiešām ļoti svarīga ziņa, kas varētu ietekmēt pasaules ekonomikas dinamiku jau nākamgad.

Taču daži tuvākie mēneši ekonomikā vienalga būs diezgan “auksti”, jo paies laiks, kamēr jaunā vakcīna tiks saražota un izplatīta.

Uz augšu
Back