Dārgākas preces un citas sekas, ar ko Lielbritānija varētu saskarties pēc Jaunā gada

FOTO: EPA/Scanpix

Sarunas par Lielbritāniju un Eiropas Savienību par tirdzniecības līgumu, kam jāstājas spēkā pēc 2020. gada 31. decembra, norisinās jau vairākus mēnešus. Ja vienošanās netiks panākta, tas nozīmēs ievērojamu preču sadārdzinājumu Lielbritānijā. Britu amatpersonas nereti pauž, ka valstij ir citi  brīvās tirdzniecības līgumi. BBC pēta, vai tie varēs aizstāt tirgošanos ar Eiropas brīvo tirgu.

Kas ir brīvās tirdzniecības līgums?

Brīvā tirdzniecība aicina attīstīt tirdzniecības attiecības. Parasti tas attiecas uz precēm, bet reizēm – arī uz dažādiem pakalpojumiem. Tirdzniecības līgumi padara preces un pakalpojumus lētākus. Tas notiek tādēļ, ka, slēdzot tirdzniecības līgumu, abas puses vienojas par kādu tarifu atcelšanu.

Tirdzniecības līgumi paredz arī atteikšanos no kvotām. Kvotas ir limits, cik preču drīkst pārdot. Līgumi vienkāršo muitas kontroles. Jo labākas attiecības starp politiskajām vienībām, jo mazāk formalitāšu jāpilda.

Kādēļ vispār noteikti tarifi un kvotas?

Brīvās tirdzniecības vienošanās ļauj panākt tirdzniecības apjoma pieaugumu, taču pārāk daudz lētu importa labumu var apdraudēt valsts vietējos ražotājus, kas savukārt var maksāt ar darba vietu zaudēšanu. Tieši tādēļ valstis var izvēlēties noteikt tarifus, piemēram, automobiļu importam, lai atbalstītu vietējos auto tirgotājus. Lielbritānijas gadījumā – briti nevēlas, lai vācu vai franču automobiļi pārpludina Lielbritānijas tirgu un mazina vietējo autoražotāju nozīmi.

Ko nozīmē brīvās tirdzniecības līgums starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību?

Eiropas Savienība un Lielbritānija cenšas vienoties par tirdzniecības līgumu, kam jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tas ir datums, kad Lielbritānija oficiāli būs izstājusies no vienotā Eiropas tirgus.

Jebkāds tirdzniecības līgums starp abām pusēm izslēgs iespēju noteikt jaunus tarifus un mazinās cita veida barjeras tirdzniecībai. Vienošanās attiektos gan uz pakalpojumiem, gan precēm.

Lielbritānijas tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību līdz Jaunajam gadam nemainās – britiem ir pieeja Eiropas brīvajam tirgum, tomēr pēc tam būs nepieciešama jauna vienošanās, lai šī pieeja Eiropas tirgum nebūtu kā ar nazi nogriezta.

Cik smagas ir Eiropas Savienības un Lielbritānijas sarunas par jauno tirdzniecības līgumu?

Neraugoties uz to, ka britu premjers aicināja panākt vienošanos līdz 15. oktobrim, tas joprojām nav izdevies. Abas iesaistītās puses norāda, ka pastāv būtiskas interešu atšķirības.

Pašlaik Lielbritānija un Eiropas Savienība nodrošina vienlīdzīgas tiesības strādājošajiem, uzņēmēju konkurencei un vides politikai. Šīs nozares ir zināmas kā “viena līmeņa spēles laukums”. Eiropas Savienība uzstāj, ka Lielbritānijai ir stingri jāpieturas pie šiem noteikumiem. Savukārt Lielbritānijas valdība uzsver, ka valsts uzņēmumiem ir nepieciešama brīvība no Eiropas noteikumiem.

Vēl viena būtiska problēma ir jautājums par zvejas tiesībām Lielbritānijas un Eiropas Savienības teritoriālajos ūdeņos.

Ja arī tirdzniecības līgumu izdosies panākt, Lielbritānijas uzņēmumiem jārēķinās, ka viņi savu preci Eiropā varēs pārdot tikai tad, ja ražojumi būs atbilstoši Eiropas Savienības regulām. Līdz ar to biznesam ir nepieciešams pielāgot savu darbību gan Lielbritānijas, gan Eiropas Savienības tirgiem.

Kas notiks, ja Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunas izjuks?

Ja vienošanās netiks panākta, tad Lielbritānijai ar Eiropas Savienību tirgošanās notiks pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas pamatnoteikumiem. Savukārt Eiropas Savienībai tas nozīmēs, ka Lielbritānija kļūs par trešo valsti, respektīvi, tādu pašu kā Ukraina, Alžīrija u.c.

Ja Lielbritānijai būs jātirgojas pēc Pasaules Tirdzniecības noteikumiem, abpusēji būs jānosaka paaugstināti tarifi. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus Lielbritānijai ir lielākais eksporta tirgus, britu uzņēmumiem būs daudz grūtāk pārdot savas preces, jo eksporta izmaksas pamatīgi pieaugs. Tāpat palielināsies preču importa izmaksas no Eiropas Savienības.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas pamata noteikumi paredz, ka valstij jānosaka robežkontrole pilnā apmērā, kas savukārt radītu haosu ostās un preču piegāžu ievērojamu kavēšanos. Ir bažas, ka atsevišķa kavēšanās uz robežām būs arī gadījumā, ja būs panākta jauna vienošanās par tālākām tirdzniecības attiecībām.

Lielbritānijas pakalpojumu sniedzēji zaudēs garantētu pieeju Eiropas tirgum. Tas ietekmēs visus – sākot ar baņķieriem un juristiem, beidzot ar mūziķiem un pavāriem.

Kā ir ar citiem tirdzniecības līgumiem?

Esot Eiropas Savienībā, Lielbritānija automātiski bija iekļauta aptuveni 40 tirdzniecības līgumos, ko Eiropas Savienība bija slēgusi ar vairāk nekā 70 pasaules valstīm. Šie līgumi 2018. gadā nodrošināja 11% no kopējā Lielbritānijas tirdzniecības apjoma.

Līdz šim Lielbritānija ir slēgusi vairāk nekā 20 tirdzniecības līgumus ar 50 pasaules valstīm, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tas nosegs 8% no Lielbritānijas tirdzniecības daļas. Tomēr ir skaidrs, ka liela daļa no šiem līgumiem nebūs gatavi līdz 2021. gada sākumam.

23. oktobrī Lielbritānijas valdība noslēdza jaunu tirdzniecības līgumu ar Japānu, ka 99% no Lielbritānijas uz Japānu eksportētajām precēm nebūs nepieciešams maksāt par tarifiem. Kopējais Lielbritānijas – Japānas tirdzniecības apjoms bija 29 miljardi mārciņu.

Tiesa gan, tirdzniecība ar Japānu veido vien 2% no Lielbritānijas kopējā tirdzniecības apjoma, līdz ar to britu valdība aprēķinājusi, ka šis tirdzniecības līgums veidos 0,07% no IKP.

Tāpat Lielbritānijas valdībai ir sarunas ar valstīm, ar kurām Eiropas Savienībai nav tirdzniecības līgumu, piemēram ar Jaunzēlandi.

Eksperti gan norāda, ka neviens tirdzniecības līgums nespēs aizstāt automātisku pieeju Eiropas vienotajam tirgum, kā tas būtu gadījumā, ja Lielbritānija saglabātu Eiropas Savienības dalībvalsts statusu.  

Uz augšu
Back