VNĪ izsolē pārdos bijušo Rakstniecības muzeja krātuves ēku Tērbatas ielā (1)

Nekustamo īpašumu veido zemes vienība 0,2495 hektāru platībā ar kadastrālo vērtību 290 639 eiro, administratīvā ēka Brīvības ielā 96, kas ir fiziski saistīta ar ēku Tērbatas ielā 75 ar kopējo platību 505 kvadrātmetri un kadastrālo vērtību 188 621 eiro, kā arī bibliotēkas ēka ar kopējo platību 4471 kvadrātmetrs un kadastrālo vērtību 627 981 eiro.

Izsolē nekustamā īpašuma izsoles solis noteikts 5000 eiro.

Izsole sāksies otrdien, 17.novembrī, bet noslēgsies 17.decembrī plkst.13.

Jau ziņots, ka valdība šogad 11.augustā atļāva pārdot ēku Tērbatas ielā 75, Rīgā. Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, kopā ar būvi, kas nav nepieciešams publisku personu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Par nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvi Brīvības ielā 96, Rīgā, 1999.gadā noslēgts nomas līgums ar SIA "Baltijas Distributoru grupa" uz 25 gadiem. Noslēgtais nomas līgums būs saistošs arī nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam. Atbilstoši nomas līgumam nomnieks tiks informēts par nekustamā īpašuma īpašnieka maiņu.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informējusi, ka, ievērojot to, ka atsavināmais nekustamais īpašums ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas vēsturiskais centrs", bet tas nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis, uz minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināms likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" tiesiskais regulējums - valstij nav pirmpirkuma tiesību uz īpašumu.

VNĪ ir veikusi attiecīgā nekustamā īpašuma turpmākās attīstības scenāriju analīzi nomas un atsavināšanas gadījumā. Ņemot vērā pieņēmumus par nomas maksas ieņēmumiem un nepieciešamajiem ieguldījumiem īpašuma uzturēšanai nekustamā īpašuma nomas gadījumā, un pieņēmumus par iespējamo pārdošanas cenu, VNĪ secināja, ka nekustamā īpašuma pārdošana ir atbilstošāks risinājums, nekā tā iznomāšana.

Nekustamais īpašums nav perspektīvs arī VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī VNĪ rīcībā nav informācijas, ka tas būtu nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, līdz ar to optimālākais risinājums bija to virzīt atsavināšanai.