Arheologi pēta senāko zināmo dvīņu mazuļu apbedījumu

FOTO: Orea Öaw

Jaunā pētījumā aprakstīts 31 tūkstoti gadu sens kaps Austrijā, kurā apglabāti dvīņi. Tas ir senākais zināmais tāda veida apbedījums.

Apbedījuma vieta izveidota paleolīta laikā pirms aptuveni 31 tūkstoša gadu. Viens no apglabātajiem zīdaiņiem miris drīz pēc dzimšanas, bet tā dvīņubrālis nodzīvojis aptuveni septiņas nedēļas.

1,5 metru attālumā no šā apbedījuma atrodas 3 mēnešus veca mazuļa kaps. Tas, visticamāk, ir dvīņu radinieks, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Communications Biology”.

Mazuļi bija apglabāti ovālā kapā, un to atliekas bija klātas ar okeru - sarkanīgu pigmentu, kas bieži izmantots senajos bēru rituālos visā pasaulē. Kapā atradās arī 53 mamuta ziloņkaula lodītes, kas, visticamāk, reiz veidoja krelles, caururbts lapsas priekšzobs un molusks, kas, šķiet, arī bija rotas elementi. Apbedītajiem bija pārlikta mamuta lāpstiņa.

Blakus esošais apbedījums arī bija klāts ar okeru. Tajā atradās 8 centimetrus gara mamuta ziloņkaula saspraude, kas, visticamāk, reiz saturēja kopā apģērba vai ādas segas gabalus.

FOTO: Orea Öaw

Lai arī apbedījuma vieta tika atrasta jau 2005. gadā, zinātnieki joprojām to nav līdz galam izpētījuši. Tagad jaunā projektā starptautiska zinātnieku grupa ķērās pie darba, lai noskaidrotu, kādas ir attiecības starp šiem trim apglabātajiem mazuļiem, kāds ir to dzimums un vecums.

Kā vēstīts izdevumā "Live Science", šis ir pirmais pētījums, kurā, izmantojot DNS, noskaidrots, ka apglabātie ir dvīņi, turklāt identiskie dvīņi.

“Šie ir senākie pierādījumi par identisko dvīņu eksistenci,” teica vecākais pētnieks Rons Pinhasi.

Pētniekiem nav zināms, cik izplatīta paleolīta laikā bija dvīņu dzimšana. Mūsdienās dvīņi piedzimst vienās no 85 dzemdībām. Identiskie dvīņi savukārt dzimst vienās no 250 dzemdībām.

Trešā mazuļa ģenētiskā analīze atklāja, ka viņš bija trešās pakāpes vīriešu dzimuma radinieks dvīņiem, proti, trešās pakāpes brālēns. Lai noskaidrotu, kādā vecumā mazuļi miruši, zinātnieki aplūkoja katra mazuļa augšējos priekšzobus, meklējot tā saucamo “jaundzimušo līniju”. Tā ir tumša līnija zoba emaljā, kura atdala emalju, kas veidojusies pirms dzimšanas, no emaljas, kas veidojas pēc tās.

Izskatās, ka senie cilvēki vispirms apglabāja pirmo no dvīņiem, bet pēc tam vēlreiz atvēra apbedījumu un apglabāja otro dvīni. Šis atklājums vēlreiz parāda, ka aizvēsturiskie cilvēki mēdza savus apbedījumus papildināt.

Nav īsti skaidrs, kāpēc šie mazuļi nomira, tomēr to nāve, visticamāk, bija sāpīgs notikums šajā mednieku-vācēju grupā.

Uz augšu
Back