Zīle velta kritiku finanšu ministram Reiram

Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Parlamenta deputāts un Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta veidošanas kontakta grupas loceklis Roberts Zīle (NA) kritizē finanšu ministra Jāņa Reira (JV) nostāju pārlieku zema budžeta deficīta veidošanas stratēģijā.

Zīles pārstāvis Kārlis Būmeisters norādīja, ka Eiropas Komisija (EK) publicētajā dalībvalstu iesniegto nākamā gada budžetu plānu vērtējumā ierindojusi plānoto Latvijas budžeta deficīta apjomu starp trīs zemākajiem ES, tostarp norādot, ka lielākā daļa atbalsta mehānismu nākamā gada atkopšanās budžetā plānota noslēgties jau šogad. 

Analizējot EK apkopojumu, Zīle kritizē Latvijas finanšu ministra nostāju pārlieku zema budžeta deficīta veidošanas stratēģijā. "Šis nav īstais laiks, lai atkārtoti censtos ierindoties "līderos" zemo budžeta deficītu sacensībā, kurā neviens ar tevi nesacenšas, bet acīmredzami iet pretējo ceļu ar skaidru plānu pēc iespējas ātrāk atkopties no pandēmijas krīzes," uzskata EP deputāts.

Zīlem šķiet, ka Finanšu ministrija cenšas uzvarēt sacensībās, kurās pārējās komandas skrien pretējā virzienā, apzinoties, ka budžets šajos apstākļos kā tāds nav mērķis, bet instruments, kā stimulēt ekonomikas izaugsmi.

"Lai arī EK atzinums par sagatavoto Latvijas budžeta plānu nākamajam gadam ir pozitīvi neitrāls, šo budžetu un tā atbilstību pirmajam pēcpandēmijas patiesi svarīgajam atkopšanās gadam ir svarīgi vērtēt, analizējot būtiskas atzinuma detaļas, kā arī tā ietvaru kopsakarā ar citu dalībvalstu budžetu plāniem. Tādējādi varam redzēt, ka atšķirībā no Latvijas arī publiskā parāda attiecība pret IKP mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā nākamajā gadā ir paredzēta pieaugoša, bet mēs jau nākamgad plānojam to samazināt," pauda Zīle.

Viņš atsaucās uz EK atzinumu, kurā tā ir "sausi konstatējusi", ka valsts krīzes novēršanas garantijas 0,1% apjomā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir izlietotas līdz šī gada oktobrim.

Būmeisters informēja, ka ceturtdien EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sēdē Eiropas Centrālās bankas (ECB) priekšsēdētāja Kristīne Lagarda akcentēja nepieciešamību dalībvalstīm sniegt "fiskālos stimulus" ilgākā laikā, jo ES atrodas otrajā pandēmijas vilnī. 

Savukārt Zīle savā jautājumā Lagardai raksturoja situāciju, cik eirozonas valstīm ir atšķirīga pieeja ekonomikas stimulēšanā ar publiskiem naudas līdzekļiem, kas dažos rādītājos, kā piemēram, uzņēmējdarbības atbalstam arī procentuāli pret IKP atšķiras desmitiem reižu. 

"Izejot no krīzes, vienā naudas savienībā esošās valstis būs vēl atšķirīgākā ekonomiskajā situācijā. Un pēc zināma laika, kad ECB būs jāpalielina procentu likmes, var izrādīties, ka tām valstīm, kuras būs nokavējušas izaugsmi, būs vēl grūtāk šo izaugsmes vilni noķert," atzina EP deputāts.

Zīles ieskatā, pandēmija pirms nepilna gada ES valstis skāra simetriski un pamatīgi. "Ja pirmajā atkopšanās gadā - pirmajos uzrāviena metros pārlieku taupīsim degvielu brīdī, kad citas valstis ir gatavas atkopties straujāk, svarīgs posms darbaspēka un demogrāfijas noturēšanā, kā arī zaudētās uzņēmumu tirgus daļas atkarošanā var tikt samaitāts vai neizmantots maksimāli lietderīgi," norādīja Zīle.

Jau ziņots, ka eirozonas budžeta plāna projekti 2021.gadam kopumā atbilst Eiropas Savienības (ES) Padomes 2020.gada 20.jūlija ieteikumiem, paziņojusi Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, atzinumos par 2021.gada budžeta plāna projektiem ir ņemta vērā pašreizējā veselības krīze, augstais nenoteiktības līmenis un nopietnā ekonomikas lejupslīde Covid-19 uzliesmojuma dēļ.

Komentējot Latvijas valsts budžeta projektu 2021.gadam, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) atzina, ka tas atbilst EK ieteikumam realizēt tādus pasākumus, kas ierobežotu pandēmijas izplatību, atbalstītu darbavietu saglabāšanu un ekonomikas atlabšanu.

"Gandarījums, ka Latvija līdz šim ir īstenojusi atbildīgu fiskālo politiku, kas ļauj tagad, krīzes laikā, sniegt nepieciešamo fiskālo stimulu ekonomikai. Papildus stimulu Latvijas ekonomikai sniegs ES daudzgadu budžeta 2012.-2017.gadiem un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros pieejamais finansējums," norādīja Dombrovskis.

Latvijas EK iesniegtais vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2021.gadam tika sagatavots, balstoties uz šā gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas 2021.gadam paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5,1% apmērā. Fiskālās attīstības scenārijs 2021.gadam ietver scenāriju pie nemainīgas politikas, kā arī mainīgas politikas scenāriju, kurā ietverti Ministru kabineta pieņemtie diskrecionārie ieņēmumu un izdevumu pasākumi.

Latvijas EK iesniegtais 2021.gada budžets ir sagatavots, prognozējot, ka vispārējās valdības budžeta nominālais deficīts 2021.gadā ir 3,9% no IKP.

Minēto budžeta plāna projektu 13.oktobrī apstiprināja valdība, taču tas vēl nav pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā.

Uz augšu
Back