Latvijas mazumtirdzniecības nozarē briest lielas pārmaiņas. Tirgū grasās ienākt Vācijas lielveikalu ķēde "Lidl", kas visā Eiropā zināma ne tikai ar izdevīgām cenām pircējiem, bet arī ar lielām algām strādājošajiem. Vai tirdzniecības ķēde piedāvās "vācu kvalitātes" preces, vai citos veikalu tīklos strādājošie pāries darbā uz "Lidl"? To skaidroja TVNET versija krievu valodā, tiekoties ar "Lidl" un citu veikalu tīklu pārstāvjiem.

Vācijas tirdzniecības giganta ierašanās Latvijā 

Latvijas ikdienas pieprasījuma preču tirgus ir salīdzinoši konservatīvs un stabils. Tirgū neapšaubāmi līderi ir tirdzniecības tīkli "Maxima" (Lietuvas holdinga UAB "Vilniaus Prekyba" meitas kompānija) un "Rimi" (Zviedrijas uzņēmumu grupas "ICA Gruppen AB" meitas kompānija), kas abi aizņem 60% no kopējā tirgus apjoma. 

Pagājušajā gadā SIA "Rimi Latvia" (132 veikali Latvijā) apgrozījums bija 917,2 miljoni eiro. Savukārt SIA "Maxima Latvija" (176 veikali) - 836,7 miljoni eiro. 

Nozīmīgs spēlētājs mazumtirdzniecībā Latvijā ir veikalu tīkls "Mego", kam ir pilnībā vietējais kapitāls (apgrozījums 200 miljoni eiro; 89 veikali). Tāpat Latvijas mazumtirdzniecībā ir vairākas franšīzes, kas apvieno nelielos veikalus, kā, piemēram, "Top!" (apgrozījums 278 miljoni eiro; 200 veikali), "Elvi" (apgrozījums 150 miljoni eiro; 101 veikals), kā arī citi. 

2017. gadā kļuva zināms, ka Latvijas tirgū ienāks vācu lielveikalu tīkls "Lidl", kas darbojas zemo cenu segmentā. Šīs ziņas jau radīja pamatīgu rezonansi gan nozarē, gan sabiedrībā.

22

Daudziem pircējiem Latvijā "Lidl" nav svešs zīmols, jo Lietuvā šā zīmola veikali sāka darboties 2016. gadā. Cilvēki, kam "Lidl" nav svešs, priekā berzēja rokas, jo šis veikals nozīmē zemākas cenas, bet esošie tirgotāji sāka uztraukties bažās par konkurences saasināšanos. 

Vācijas uzņēmums "Schwarz Group" ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Vācijā un Eiropā, un tas darbojas 32 pasaules valstīs. Pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums bija 113,3 miljardi eiro. 

Salīdzinājumam - "Rimi" māteskompānijas apgrozījums pērn bija "vien" 11,6 miljardi eiro, bet "Vilniaus Prekyba" konsolidētais apgrozījums bija aptuveni pieci miljardi eiro. 

Vācieši, kas pieraduši strādāt tik lielā mērogā, pārvalda vairāk nekā 200 loģistikas centrus visā pasaulē. Līdz ar to viņiem ir iespēja par ļoti izdevīgām cenām iepirkt preces no dažādiem piegādātājiem un cīņā par vietu zem saules piekopt agresīvu cenu politiku. 

Tā, piemēram, Lietuvā četru gadu laikā atvērās 50 "Lidl" veikali. Šajā valstī "Lidl" nopelnīja 469,4 miljonus eiro. Tas veidoja 10% no kopējā Lietuvas tirdzniecības sektora apjoma. Apgrozījuma pieaugums "Lidl" ik gadu ir mērāms 23,5-27,5%, kamēr tā galvenajiem konkurentiem apgrozījums aug vidēji par 2-5% gadā. Tas gan skaidrojams ar faktu, ka "Lidl" arī Lietuvā vēl uzskatāms par "jauniņo spēlētāju". 

Jāatzīmē, ka "Lidl" ceļš uz Baltijas tirgu nav bijis rozēm kaisīts. Gan Latvijā, gan Igaunijā, kur pašlaik aktīvi notiek gatavošanās veikalu atvēršanai, pret veikalu un infrastruktūras būvniecību iestājas teju visas iespējamās iniciatīvu grupas, kā arī tiesu gaiteņos tiek apstrīdētas izsniegtās būvniecības atļaujas.

Topošais Lidl veikals Jēkabpilī FOTO: Publicitātes/Kaspars Siliņš

Miljonos vērtas investīcijas 

Pašlaik "Lidl" ir uzbūvējis sešus veikalus Rīgā un pa vienam Jēkabpilī, Rēzeknē, Liepājā, Tukumā, Jelgavā un Valmierā. Tāpat tiek būvēti veikali Daugavpilī, Ogrē un Ventspilī. 

Šovasar ekspluatācijā nodots loģistikas centrs, kas atrodas Dreiliņos. Šis centrs apkalpos ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas veikalus. Šajā projektā investēti 55 miljoni eiro. 

22

TVNET versijai krievu valodā "Lidl" korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana sacīja, ka uzņēmums ir viens no lielākajiem vācu investoriem Latvijā. Precīzu investīciju apjomu Hasana neizpauda, taču sacīja, ka uzņēmums turpinās meklēt jaunas vietas veikaliem un to skaits pieaugs atbilstoši  pieprasījumam. 

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi nav atspoguļojušies kompānijas plānos - viss notiek pēc grafika. Kas attiecas uz vietējo iedzīvotāju neapmierinātības radītajiem šķēršļiem, investori mēģina atrast kompromisa risinājumus. 

"Visā pasaulē "Lidl" veikali tiek būvēti pēc vienotas koncepcijas. Tā ir balstīta uz mūsdienīgu imidžu, jaunākajām tehnoloģijām, kas ļauj radīt pircējam ērtas tirdzniecības vietas un atklātas telpas apkārt veikalam. Protams,  mēs adaptējamies konkrētās zonas prasībām un meklējam individuālus risinājumus katram veikalam, ņemot vērā visu pušu intereses. Tāpēc visai bieži esam mainījuši veikalu fasādes, piemēram, Kalnciema ielā. Lielu uzmanību pievēršam teritorijas apzaļumošanai un tur esošo koku saglabāšanai. Uzņēmums ir iestādījis simtiem koku un krūmu. Mūsu princips - būt labiem kaimiņiem. Mēs jau esam ieguldījuši miljonus, lai uzlabotu infrastruktūru mūsu veikalu tuvumā. Piemēram, Ogrē ir izbūvēts transporta mezgls, bet Imantā - labiekārtots krustojums," stāstīja Hasana.

Loģistikas centrs FOTO: Publicitātes foto/Uldis Šteinbergs

Vācu kvalitāte

Austrumeiropas valstīs tirdzniecības nozarē Ahilleja papēdis ir preču kvalitāte. Ļoti daudzi pircēji ne reizi vien vērsuši uzmanību uz to, ka veikalos augļi un dārzeņi neizskatās diez cik svaigi, bet cenu zīmē rakstīts "2. šķira". Pirms dažiem gadiem Eiropas varas gaiteņos tika aktualizēts jautājums par "pārtikas aparteīdu" - Austrumeiropas valstu pārstāvji bija ļoti neapmierināti, ka vieni un tie paši produkti, piegādāti Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm, kvalitātes ziņā ievērojami atšķiras un jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs preces ir ar ievērojami zemāku kvalitāti.

Tika veikti dažādi pētījumi, kas apliecināja - Austrumeiropas valstīs tik tiešām precēm ir zemāka kvalitāte. Tieši tāpēc pašlaik notiek jaunu normatīvo aktu izstrādāšana, kas aicina atrisināt dubulto standartu jautājumu. 

Vai "Lidl" Latvijas tirgū ienāks ar vācu kvalitāti?

Kas attiecas uz kvalitātes standartiem, "Lidl" tie ir pat stingrāki, nekā pieprasa Eiropas un vietējā likumdošana. 

"Mēs ļoti atbildīgi izturamies pret produktu kvalitāti un to sastāvu, tieši tāpēc mūsu zīmoli - tie ir pārbaudīti pārtikas produkti un citas preces, kuras piedāvājam visā "Lidl" tīklā. Pirms preces nokļūst veikalu plauktos, to kvalitāte tiek pārbaudīta neatkarīgās laboratorijās, tāpat tiek veikts regulārs ražotāja audits. Īpaša uzmanība tiek pievērsta augļu un dārzeņu svaiguma kontrolei. Šīs preces veikalos tiek piegādātas katru dienu, tāpēc "Lidl" sadarbosies ar vietējiem piegādātājiem, kas atbilst kompānijas standartiem," norāda Hasana. 

Kā preces nokļūst "Lidl" veikalu plauktos?

Jaunās tirdzniecības ķēdes attiecības ar vietējiem ražotājiem ir visai jūtīgs jautājums. Tā, piemēram, Lietuvā pirms gada trīs asociācijas, kurās apvienojušies graudu un gaļas ražotāji un pārstrādātāji, vērsās Lietuvas parlamentā ar lūgumu aizsargāt viņu intereses un palīdzēt viņu ražotajām precēm nonākt "Lidl" plauktos. 

Iemesls tam - lauvas tiesa produkcijas veikalu plauktos nāk no ārzemēm, kaut gan tos pašus produktus ir iespējams iegādāties arī no Lietuvas ražotājiem. Ņemot vērā, ka vācu tirgotājs jau ir ieņēmis 10% no kopējā tirgus apjoma, "garām palaistais labums" ir mērāms lielās summās.

LIDL Rēzeknē FOTO: Publicitātes foto/Ritvars Pujats

Toreiz Lietuvas varasiestādes atbildēja, ka privātā biznesa savstarpējo attiecību skaidrošanā nejauksies. Savukārt "Lidl" atbildēja, ka ļoti pozitīvi uzņem vietējo produkciju, ja vien tā atbilst visiem kvalitātes kritērijiem. Kā viens no piemēriem tika minēts kāds lietuviešu uzņēmums, kas darbojas piena pārstrādes jomā. Šim uzņēmumam nācās modernizēt ražošanu, lai atbilstu "Lidl" prasībām. Uzņēmums investēja lielus līdzekļus modernizācijā, spēja savu produkciju nogādāt "Lidl" plauktos un vairākas reizes palielināt savu apgrozījumu. 

Tāpat "Lidl" Lietuvā sadarbojas ar nelielām zemnieku saimniecībām, kas paver plašas attīstības iespējas. 

Par šo jautājumu noraizējušies ir arī Latvijas ražotāji un pārstrādātāji. Problēma ir tā, ka vācieši pieprasa no  uzņēmumiem virkni sertifikātu, bet to vietējām kompānijām vienkārši nav. 

22

Piemēram, pēc "Lidl" standartiem piegādātājiem ir jābūt "Global G.A.P." sertifikātam. Lai to iegūtu, lauksaimniekiem, kas audzē augļus, dārzeņus un ogas, putnus vai lopus, nepieciešams izmantot tādas tehnoloģijas, kas ir draudzīgas apkārtējai videi, minimāli lietojot ķimikālijas, kā arī efektīvi jāizmanto dabas resursi. 

Turklāt pastiprināta uzmanība tiek pievērsta rūpēm par darbiniekiem un higiēnai. Piemēram, lai uz augļu vai ogu virsmas nebūtu dažādas baktērijas, piemēram, salmonellas, to liešanai un mēslošanai jāizmanto noteiktas kvalitātes ūdens. Respektīvi - piesārņots ūdens ar augstu mikrobu koncentrāciju ir aizliegts. 

Savukārt laukā, kur strādā lauksaimnieki, ir jābūt uzstādītai tualetei, kā arī ir jābūt nodrošinātai iespējai mazgāt un noslaucīt rokas pirms ķeršanās pie darba. Lauksaimniecībā strādājošajiem, kas novāc ražu, ir jābūt veseliem. Viens cilvēks, kurš cieš no infekcijas slimības, var radīt ļoti milzīgas problēmas. 

Piemēram, pagājušajā gadā saldēto ogu tirgū izcēlās Eiropas mēroga skandāls - itāļu ražotāja ogu maisījumos, ko pārdod veikalu tīklā "Coop", tika atklāts A hepatīta vīruss. Noskaidrojās, ka izejvielas iepirktas Lietuvā, Rumānijā un Ukrainā. 

Latvijā gan ir vairāki uzņēmumi, kam ir "Global G.A.P." sertifikāts. Šo uzņēmumu vidū ir SIA "Dimdiņi" (skābēti kāposti, kā arī citi dārzeņi), SIA "Ulbroka" (cūku audzētava), SIA "Very Berry" (sulas, sīrupi un ogas), SIA "Arosa R" (ogas), bet konsultāciju uzņēmumi vada seminārus, stāstot tirgus dalībniekiem, kas jāizdara, lai kļūtu par kvalitātes zīmes ieguvējiem, tādējādi iegūstot atļauju nokļūt Eiropas tirgū. 

FOTO: SariMe/Shutterstock

Lietuvā pēc "Lidl" ienākšanas tirgū dažu gadu laikā pēc "Global G.A.P." standartiem ir sākušas strādāt 23 kompānijas. Līdz tam šīs skaits bijis uz vienas rokas pirkstiem parādāms. 

"Mēs vienmēr esam atvērti sadarbībai ar vietējiem ražotājiem, un tas ir viens no galvenajiem principiem, pie kā "Lidl" pieturēsies, strādājot Latvijā. Šāda pieeja ļauj mums samazināt ceļu, ko produktam jāveic no ražotāja līdz patērētājam, garantējot tā svaigumu un mazinot ietekmi uz apkārtējo vidi," komentēja "Lidl" pārstāve. 

Viņa piebilda, ka patērētāju izvēlē ir viens kritērijs - atbilstība "Lidl" ražošanas procesa un produkcijas kvalitātes prasībām. 

"Ir vairāki piemēri, kad produkts, kas ražots vienā no vietējiem tirgiem, nokļūst mūsu starptautiskajā sortimentā, un tādējādi nonāk jaunos eksporta tirgos. Jā, mēs uzstādām ļoti augstas prasības attiecībā uz kvalitāti un pieprasām no mūsu piegādātājiem starptautiski atzītus sertifikātus. Jaunu prasību ieviešanas un sertifikācijas process, protams, aizņems kādu laiku, taču rezultātā no tā ieguvēji būs visi," sacīja Hasana.

Darbinieki izšķir visu

Kad konkrēti Latvijā tiks atvērti pirmie "Lidl" veikali, kompānija vēl neziņo. Tomēr, ņemot vērā, ka personāls jau ir nokomplektēts, var spriest, ka tas notiks jau ļoti drīz. Pirms pusotra mēneša vācu investori izraisīja ažiotāžu, publicējot darbinieku meklēšanas sludinājumus. 

Tika meklēti 1000 veikalu un noliktavu darbinieki, un algas likme - no 5,40 līdz 6,60 eiro stundā. Tas ir aptuveni 1,5 reizes vairāk nekā vidēji Latvijas mazumtirdzniecības nozarē.

Hasana atklāja, ka, neraugoties uz visiem ierobežojumiem, ko radījusi Covid-19 pandēmija, dažu nedēļu laikā uzņēmums veicis vairākus tūkstošus darba interviju.

""Lidl" mērķis ir nokļūt labāko darba devēju vidū Latvijā. Tieši tāpēc mēs piedāvājam darbiniekiem ievērojami lielāku algu nekā vidēji nozarē, un virkni bonusu. Piemēram, medicīnisko apdrošināšanu pēc trīs mēnešu pārbaudes laika beigām," sacīja Hasana. 

Viena no "Lidl" īpašībām ir tā, ka kandidātiem netiek prasīta iepriekšēja darba pieredze mazumtirdzniecības jomā. Tieši tāpēc pie darba "Lidl" var tikt dažādu profesiju un vecuma cilvēki. Topošie veikalu un noliktavu strādnieki iziet apmācības programmu Polijā un citās Eiropas valstīs. Savukārt veikalu tīkla menedžments un reģionālie vadītāji divu gadu ilgumā apmācības izgājuši līdzvērtīgās struktūrās citās Eiropas valstīs. Tas arī ir savdabīgs bonuss personālam - viņu vadītāji ir cilvēki ar Rietumeiropas skatījumu uz tirdzniecības un kolektīva attiecību veidošanas principiem. 

Pārdevējiem ceļ algas

Citi tirgotāji, ar kuriem runāja TVNET versija krievu valodā, faktiski vienbalsīgi norādīja, ka viņu darbinieki "nav uzķērušies" uz "Lidl" vilinošo piedāvājumu. Ņemot vērā, ka šobrīd ir ļoti sarežģīts laiks un krīze tikai uzņem apgriezienus, labāk sekot parunai, ka "labāk zīle rokā nekā mednis kokā". Tiesa gan, pārdevējiem ir paceltas algas un pievienoti dažādi bonusi. 

"Mēs to nejutām," sacīja "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Toricins. "Mēs pastāvīgi investējam darba apstākļu un darba apmaksas uzlabošanā, un šogad algu apmērs pārskatīts divreiz. Vidēji kopš gada sākuma algas strādājošajiem ir pieaugušas par 11,2%. Mēs tupinām paplašināt dažādu labumu piedāvājumu mūsu darbiniekiem, piemēram, piedāvājam apmaksātas pusdienas, medicīnisko apdrošināšanu, apmācību stipendiju līdz 1000 eiro, kā arī bezmaksas viesnīcu strādājošajiem, kas dzīvo citās pilsētās, bet strādā Rīgā. Tāpat notiek dažādi automatizācijas procesi, kas atvieglo darbinieku slodzi," sacīja Troicins.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

"Pašlaik strauju darbinieku aizplūšanu neizjūtam. Mums gan vienmēr ir zināma darbinieku rotācija, taču ar katru gadu tā samazinās.

22

Kad pavasarī daudzas nozares piedzīvoja problēmas, "Rimi" piedāvāja visiem ieinteresētajiem iegūt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa darba vietu veikalos un e-veikalā. Dažādās pozīcijās interese par darbu "Rimi" pieauga pat trīs reizes. Šajā rudenī situācija ir analoga - strādātgribošo skaits dubultojies. Aprīlī "Rimi" savā algu fondā investēja 5,3 miljonus eiro, un darbiniekiem tika paceltas algas. "Rimi" darbiniekiem vienmēr ir bijis plašs spektrs dažādu labumu, un pavasarī atklājām arī emocionālās palīdzības telefonu, kuru varēja izmantot ikviens darbinieks, kam nepieciešama psiholoģiskā palīdzība," sacīja "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Protams, arī mūsu kolēģi arī runāja par plašo darbinieku meklēšanas kampaņu. Tomēr, analizējot, ko patiesībā nozīmē elektroniskā laika uzskaite un citas priekšrocības, ko sola konkurenti, mūsu darbinieki nesteidzas pamest savas ierastās darba vietas. 20 gadu laikā mēs esam sapratuši, ka darbinieku motivācija veidojas no vairākiem faktoriem - alga, protams, ir ļoti svarīga, taču strādājošie augstu novērtē arī draudzīgu un motivējošu darba vidi, labus darba apstākļus, bezmaksas ēdināšanu un citus labumus.

Pagaidām neviens nav iesniedzis atlūgumu, lai strādātu "Lidl". Tieši otrādi - biežāk pie mums atgriežas strādājošie, kas kādreiz, meklējot laimi, bija pametuši ELVI. Atgriežas gan veikalu vadītāji, gan kasieri, gan zāles darbinieki," sacīja ELVI komercdirektore Laila Vārtukapteine. 

22

"Jāņem vērā, ka Covid-19 dēļ būtiski palielinājies to cilvēku skaits, kas vēlas strādāt tirdzniecībā, tāpēc mēs nejūtam būtiskus satricinājumus darba tirgū un domāju, ka arī turpmāk nekas nemainīsies," teica "Top!" un "Labais" mārketinga nodaļas direktore un valdes locekle Ilze Priedīte.

"Mēs esam pamanījuši, ka mūsu darbinieki mazāk skatās uz darba piedāvājumiem un darbinieku rotācija ir samazinājusies. Var teikt, ka personāls turas pie savām darba vietām," teica "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Vai būs cenu kari?

Tirgus dalībnieki atzīst, ka "Lidl" ir vērā ņemams konkurents, un tas motivē visiem strādāt vēl labāk. Cenu korekcija, visticamāk, notiks. Tiesa gan, tirgotāji uzskata, ka katram ir savas priekšrocības un nišas, līdz ar to galvenā pircēju bāze tiks saglabāta.

"Mazumtirdzniecībā konkurence vienmēr ir bijusi ļoti asa. Tomēr katrs no lielajiem tirgus spēlētājiem ir ar savu specifiku un atrod savu biznesa virzienu, kas ļauj atšķirties un pievilināt savus klientus - ar piedāvājumu, ērtībām vai cenu. "Rimi" koncentrējas uz to, lai piedāvātu plašu sortimentu visās cenu kategorijās, ar uzsvaru uz veselīgu pārtiku un vietējo ražotāju produkciju. Tāpat pircējiem piedāvājam viņiem ērtāko iepirkšanās formātu - vai nu klātienē veikalā, vai attālināti interneta veikalā," saka "Rimi" valdes priekšsēdētājs Turlais. 

FOTO: Publicitātes foto

"Jebkura jauna spēlētāja ienākšana tirgū liek citiem tirgus dalībniekiem skriet mazliet ātrāk. Mēs vienmēr esam bijuši līderi cenu jomā un gribam tādi palikt," teica "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins. 

"Latvijā jau pašlaik, pateicoties mūsu zemajām cenām, ir izdevies sabremzēt inflāciju produktu segmentā. Tieši tāpēc mēs turpināsim savu politiku, veltot īpašu uzmanību zemām cenām, kā arī kvalitatīvai produkcijai un pircēju ērtībām, piedāvājot jaunus maksājumu variantus un paplašinot pieejamību e-komercijas jomā reģionos. Tāpat tiks domāts par strādājošo labsajūtu," saka Troicins. 

"Mēs tāpat kā visi pārējie saprotam, ka tirgū ienāk liels un nozīmīgs spēlētājs, kura ienākšana tirgū noteikti būs veiksmīga. "Lidl" mazumtirdzniecībā spēs nostiprināties un palikt šeit uz ilgu laiku. Pirmajos mēnešos būs ažiotāža, un daudzi dosies uz šo veikalu, lai iepazītos ar jaunajām precēm, un noteikti būs arī pircēju aizplūšana. It īpaši vietās, kur veikali atrodas tuvu viens otram.

Nedaudz mierina Lietuvas pieredze - līdz ar "Lidl" ienākšanu konkurence palielinājās, bet ne kritiski. Pēc ažiotāžas samazināšanās daudzi pircēji atgriezās sev pierastajos veikalos.

22

Mēs ceram, ka arī Latvijas pircēji ļoti ātri sapratīs, kam dod priekšroku, un paliks lojāli arī vietējiem tīkliem. "Lidl" ir savs specifiskais pircēju segments. Mēs, savukārt, centīsimies būt "ērts veikals pie mājām ikdienas pirkumiem," stāstīja "Mego" valdes loceklis Šihmans.

FOTO: LETA

"Konkurence vienmēr ir bijusi un būs milzīga. Tas motivē domāt, radīt, mainīties un attīstīties. "Lidl" biznesam ir sava specifika, jo tas ir orientēts uz savu tirdzniecības marku produkciju, bet vietējā tirgotāju ķēde "Top!" nodrošina zīmolu daudzveidību dažādām pircēju grupām. Mēs turpināsim paplašināt sadarbību ar vietējiem ražotājiem, kuri noteikti jutīs jauna tirgus dalībnieka ienākšanu. Mūsu devīze - "Vietējie atbalsta vietējos". Uzlabosim produkcijas kvalitāti, sortimentu un piedāvāsim pieejamas cenas.

Skaidrs, ka "Lidl" ienesīs savas korekcijas un pārkārtos tirgus daļu Latvijas mazumtirdzniecībā. Tas ir neizbēgami. Lai arī nav atvēries vēl neviens "Lidl" veikals, visi esošie tirgus dalībnieki jau maina savu komunikācijas stratēģiju, kā arī tīkla stratēģiju. 

22

Jauna zīmola ienākšana vienmēr satricina tirgu, taču galarezultātā lielākie ieguvēji ir pircēji," sacīja "Top!" un "Labais" pārstāve Priedīte. 

"ELVI koncepcija, neatkarīgi no lielo ārzemju tirgotāju tīklu darbības, ir orientēta uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem mēs būtu "savējie" - piedāvājot pie mājām kvalitatīvas preces par pieejamām cenām. Mēs apvienojam gan mazos, gan vidējos veikalus visos valsts reģionos, tostarp arī tur, kur ir vāji pārstāvēti ārvalstu konkurenti. Sortimentu izstrādājam tā, lai pircējiem būtu pieejama lielāko Latvijas ražotāju produkcija, kā arī iemīļotākie ārzemju zīmoli un lauksaimniecības produkti. Īpašu uzmanību veltām reģionālo ražotāju produkcijai - tā sastāda aptuveni 20% no mūsu piegādēm.

FOTO: LETA

Pateicoties centralizētai loģistikai, mēs pastāvīgi paplašinām sadarbību ar nelielām vietējām kompānijām. Piedāvājam ne tikai Latvijā audzētus augļus un dārzeņus, bet arī gaļas un zivju produktus, kas ražoti nelielos reģionālajos uzņēmumos. Diemžēl daudzas lauksaimniecības un nelielie pārstrādes uzņēmumi nevar savu preci piedāvāt lielveikalu tīkliem, jo viņi neražo preces tik lielos apjomos. Un mēs viņiem palīdzam, jo šie mazie ražotāji ir vitāli svarīgi Latvijas ekonomikai. Viņi rada darba vietas reģionos un palīdz uzlabot biznesa vidi lauku reģionos, un piedāvā kvalitatīvus un garšīgus produktus, ko iedzīvotāji labprāt arī pērk. 

"Tāpēc, lai arī "Lidl" ienākšana veiks savas korekcijas tirgū, ELVI to izjutīs mazāk nekā citi konkurenti," norāda ELVI komercdirektore Vārtukapteine.

22