Tiesai no jauna jāvērtē kādas "Jehovas liecinieku" ģimenes prasību pret valsti par ārstēšanās apmaksāšanu Polijā (4)

Tiesa skatīja Maksima Orļenko pieteikumu, kurā viņš apstrīdēja Veselības ministrijas (VM) lēmumu neizsniegt viņa dēlam veidlapu, kas dotu tiesības saņemt valsts apmaksātus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī.

VM atteikumu pamatoja ar to, ka konkrētajā gadījumā nav medicīnisku iemeslu, kādēļ pieteicēja dēls pakalpojumu nevarētu saņemt Latvijas teritorijā. Konkrētais medicīnas pakalpojums valstī tiek veikts, taču pieteicējs ir "Jehovas liecinieks" un nepiekrita nepieciešamās medicīniskās manipulācijas veikšanai, jo tā paredzēja arī asins pārliešanu.

Senāts atzina par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka izdevumu segšanas atteikšana Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteiktajā kārtībā bija tiesiska un nepārkāpa noteikto diskriminācijas aizliegumu reliģiskās pārliecības dēļ.

Atbildot uz Senāta uzdotajiem jautājumiem, uz to norādījusi arī ES Tiesa. ES tiesa atzina, ka noteikums, ka atļauja saņemt veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī tiek dota tikai tad, ja tam pamatā ir ar veselību saistīti apsvērumi, rada netiešu atšķirīgu attieksmi reliģiskās pārliecības dēļ. Taču tas ir vērsts uz konkrētās dalībvalsts veselības apdrošināšanas sistēmas finansiālās stabilitātes nodrošināšanu un ir samērīgs ar šo leģitīmo mērķi.

Savukārt attiecībā uz pieteicēja tiesībām saņemt izdevumu atlīdzināšanu direktīvā paredzētajā kārtībā Senāts secināja, ka apgabaltiesa šo jautājumu nav pietiekami un pareizi izvērtējusi. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa nav pietiekami pamatojusi secinājumu, ka atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, personai ir nepieciešams iepriekš saņemt atļauju, lai tā varētu prasīt veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanu direktīvā paredzētājā kārtībā.

Turklāt, ja MK noteikumi tiešām to paredzēja, tad apgabaltiesai jāvērtē, vai šāda sistēma atbilst Eiropas direktīvas prasībām. Ja veicot minēto izvērtējumu, tiktu secināts, ka sistēma atbilst direktīvas prasībām, tad būtu nepieciešams vēl vērtēt, vai šī sistēma nepārkāpj diskriminācijas aizlieguma reliģiskās pārliecības dēļ.