Nozare, no kuras Igaunija 20 gadu laikā potenciāli var iegūt vismaz €8 miljardus

FOTO: Matti Kämärä/Põhjarannik

Pētniecības kompānija “KPMG Baltics” veikusi pētījumu, kurā noskaidrots, ka slānekļa eļļas ražošana Igaunijai tuvāko 20 gadu laikā var nest vairāk nekā 8,2 miljardus eiro lielu bagātību, paziņojusi Igaunijas Ķīmiskās rūpniecības apvienība, kas ir šā pētījuma pasūtītāja.

“Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ietekme būs Eiropas klimata politikai uz nozares konkurētspēju un ilgtspēju. Ņemot vērā “KPMG Baltics” ekspertu atzinumu, kļūst skaidrs, ar ko jārēķinās ķīmiskās rūpniecības sektoram un Igaunijas sabiedrībai kopumā,” teikts apvienības ziņojumā.

Noskaidrots, ka no slānekļa eļļas ražošanas Igaunija tuvāko 20 gadu laikā varētu nopelnīt 8,2 miljardus eiro. No tiem gan 7,5 miljardi tiks sadalīti starp sociālajiem partneriem, kas darbojas šajā sektorā. Tāpat šī nauda nonāks valsts kasei un iedzīvotājiem.

“Īpašnieku un investoru peļņa šajā periodā būs “vien” 693 miljoni eiro. Tādējādi lēmumi, kas pieņemti nākamajos gados attiecībā uz slānekļa rūpniecības sektoru, būtiski ietekmēs visu sabiedrību,” sacīja Igaunijas Ķīmiskās rūpniecības apvienības izpilddirektore Halara Heibauma.

Tiek norādīts, ka pētījumā tika analizēti tikai nacionālie ieguvumi, kurus iespējams iegūt, ražojot slānekļa eļļu. Pētījumā netiek ņemts vērā, kādi ieguvumi varētu būt no slānekļa iegūtās elektroenerģijas. Būtiskākie faktori, kas ietekmēs slānekļa nozari Igaunijā, ir sistēmas pārmaiņas gāzes tirdzniecībā, kā arī naftas cena.

Pētījumā teikts, ka Eiropas Savienības noteikumi, kas paredz samazināt kaitīgos izmešus, potenciāli samazina nozares ieguvumus valstij par aptuveni 1,3-4,5 miljardiem eiro. “KPMG Baltics” aprēķini liecina, ka Igaunijas valsts interesēs ir iestāties pret stingrāku oglekļa izmešu ierobežošanas politiku.

“Mūsu valsts var ļoti daudz ko zaudēt, pārtraucot slānekļa eļļas ražošanu. Ja palielina nodokli par kaitīgajiem izmešiem straujāk, nekā plānots iepriekš, tad jau 2030. gadā slānekļa eļļas ražotājiem nebūs ekonomiski izdevīgi darboties tirgū. Tādējādi Igaunijas valsts varētu zaudēt līdz 4,5 miljardiem eiro,” norādīja Heibauma.

Pēc uzņēmuma “Viru Keemia Grupp” vadītāja Ahti Asmana vārdiem, Igaunijai ir ļoti svarīgi, lai Eiropas klimata politikas ietvaros Igaunija ievēro savas nacionālās intereses.

“Pētījums pierāda, ka nodokļu politika, kas var radīt slānekļa eļļas ražošanas nespēju konkurēt, neatbilst Igaunijas nacionālajām interesēm. Mēs esam sasnieguši punktu, kad ir jāiestājas pret kaitīgo izmešu nodokļu politikas padarīšanu par vēl smagnējāku, jo tad Igaunija var zaudēt vairāk nekā iegūt,” sacīja Asmans.

Tāpat arī “Eesti Energia” valdes loceklis Andri Avila sacīja, ka Igaunijai slānekļa eļļa ir ļoti svarīga eksportprece, tādēļ valstij ir svarīgi saglabāt šo nozari.

“Kiviõli Keemiatööstus” vadītājs Prīts Orumā norāda, ka slānekļa eļļas ražošana Igaunijā var turpināties vēl ilgi un turklāt – nekaitēt apkārtējai videi.

“Prātīgāk ir dot iespēju vietējām ražošanas inovācijām, pretējā gadījumā mēs varēsim importēt to, ko varam saražot paši, no trešajām valstīm. Tas arī nebūtu diez cik ekoloģiski, un daudziem Igaunijas iedzīvotājiem nāktos zaudēt darbu,” sacīja Orumā.

5

Igaunijas Ķīmiskās rūpniecības apvienībā ir apvienoti 55 uzņēmumi no 10 dažādām darbības sfērām. Tās galvenais mērķis ir attīstīt ķīmisko ražošanu Igaunijā un celt tās efektivitāti.

Uz augšu
Back